2008.gada subsīdijas jeb nauda kabatā, tikai kurā?

Raksts publicēts 2007. gada 21. septembra lauku politikas biļetenā “AgroPols”.
Autore – Rita Sīle.

Astotais gads nāk ar joni – otrais no Kalvīša izsludinātajiem septiņiem pārticības gadiem. Laiks iet, taču pārticības vietā – inflācija un nākotnes nenoteiktība.

[img]http://www.zemniekusaeima.lv/lv/wp-content/uploads/img46f75e833f388.jpg[/img]

Nacionālās subsīdijas ir visilgāk pieejamais atbalsta mehānisms. Salīdzinājumā ar strukturālajiem fondiem, arī pieteikties subsīdijām ir vienkāršāk. Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā rakstīts, ka tas, lūk, instruments, ar kuru panāksim vienlīdzīgu atbalstu un latvju ražotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā. Realitāte gan cita. Tieši Latvijā ir mazākie atbalsta maksājumi visā Eiropas Savienībā, tajā skaitā rēķinot nacionālās subsīdijas. Pat neskatoties uz to, lauksaimniecības likumā paredzēto 2,5% vietā no valsts pamatbudžeta nacionālās subsīdijās saņemam krietni mazāk. Nākamā gada plāns – nacionālajās subsīdijās ir plānots teju uz pusi mazāk nekā būtu ar likumu noteikts. Valdības skaidrojums – inflācijas apstākļos palielināt izdevumus nebūtu attaisnojami, turklāt, sarēķinot kopā visus lauksaimniekiem paredzētos atbalstus summa sanākot lielāka. Tomēr, grozies kā gribi, uz šo likuma normu, kas lauksaimniecības atbalstam klāt dotu savus 30 miljonus latu, šķiet ierēdņi skatās caur pirkstiem.

Kādreiz, sensenos laikos, kad vēl nebijām iestājušies Eiropas Savienībā, teju visa subsīdiju nauda tika paredzēta lauksaimniecībai. Tagad ar katru gadu situācija mainās – tā daļa, kas tiek paredzēta ar ražošanu reāli saistītām lietām paliek aizvien mazāk. Nākamā gada nacionālajās subsīdijās gandrīz puse ir kļuvusi ar lauksaimniecību maz saistīta. Tas, protams, izraisa bažas, neizpratni un vilšanās sajūtu lauksaimniekos. Jo nauda ir liela, taču realitātē ražotājiem tā nav pieejama. Jāatzīst, grib to lauksaimnieki vai nē, laika gaitā lauksaimniecības nacionālās subsīdijas arvien vairāk kļūst par valsts institūcijas darbības atbalstu. Turklāt, arvien pieaug Eiropas loma nacionālo subsīdiju dalīšanā. Atbalsta shēmas ir jāskaņo ar Eiropas Komisiju – jāsaņem akcepts, ka atbalstu var izmaksāt, ja ne – atbalsts tiek uzskatīts par nelegālu un var valstij noteikt milzu soda sankcijas.

Ko 2008.gadā var gaidīt lauksaimnieki
Nākotne joprojām neskaidra, tomēr, jau patlaban jūtamās tendences:

• Subsīdiju kopsumma nav zināma. Faktiski tiek plānots un dalīts kaķis maisā, lielāko tiesu valstī ieviestā inflācijas apkarošanas plāna ietekmē. Lai gan faktiskā vajadzība sasniedz gandrīz 60 milj. Ls, dalīti tiek 38 vai 32 miljoni. Skumīgākais, tas nozīmē, ka aiz strīpas paliek arī lauksaimnieku cerētā, Lauku atbalsta dienestā iesniegtā un subsīdiju nenofinansētā šī gada subsīdiju projektu nosegšana investīcijām lauksaimniecības uzņēmumos.
• Nacionālajās subsīdijās noteikti nebūs investīciju pasākumu. Žēl, jovairāk tādēļ, ka turpmāk investīcijas būs pieejamas tikai strukturālajos fondos, kur relatīvi mazu projektu realizācijai būs nepieciešams realizēt nepamatoti lielu birokrātiju.
• No nacionālajām subsīdijām 10 miljoni latu tiek paredzēti, lai garantētu 2006.gada decembrī iesniegtos strukturālo fondu projektus. Tātad, šī nauda lauksaimniekiem īsti nebūs pieejama.
• Lopkopības atbalsts 9,4 miljoni latu lielumā joprojām nav saskaņots Eiropas Komisijā. Kamēr saskaņojuma nav, tikmēr nav zināms vai un kā naudu lauksaimnieki varēs saņemt. Sliktākais attīstības scenārijs – pienāks 2008.gads, atradīsimies pie sasistas siles, jo atbalsts lopkopējiem nebūs pieejams. Labākais – varēs 2008.gadā saņemt atbalstu kā līdz šim. Kurš scenārijs būs, joprojām ir stipri neskaidrs.
• Atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai paredzēts 2,5 milj.Ls. Lai gan lauksaimnieku organizācijas daudzkārtēji prasījušas šo summu palielināt, ņemot vērā pieaugošo inflāciju un jau 2007.gada iztrūkumu, bažas, ka Zemkopības ministrija pagaidām zemnieku argumentos nav īsti ieklausījusies. Tomēr, nākamā gada nacionālajās subsīdijās paredzēts, ka tiks nofinansēti 2007.gadā nenosegtās kredītprocentu subsīdijas.
• vēl lauksaimniekiem nākamā gadā pieejamās atbalsta shēmas – atbalsts augšņu agroķīmiskajai izpētei, kartupeļu gredzenpuves apkarošanai, integrētajai augļkopībai, dārzkopībai, ilggadīgo stādījumu ierīkošanai, iestāšanās līgumā noteiktais pagaidu valsts atbalsts, kooperatīvu, lauksaimnieku biedrību atbalsts.
• joprojām stipri neskaidra riska mazināšanas sistēma, taču summa paredzēta liela – vairāk kā miljons latu.

Tomēr straujākā ir pieaugošā subsīdijās ir nelauksaimniecības daļa – atbalsts izglītībai, zinātnei un informācijas izplatīšanai un tirgus veicināšanai, kā arī citām shēmām, kas paredzētas, lai nodrošinātu valsts institūciju finansējumu. Tomēr, rodas jautājums – vai valstiski atbalstāma ir valsts pārvaldes finansējuma trūkuma risināšana uz lauksaimnieku finansējuma rēķina…