Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2009.gadam ignorēta lauksaimniecības nozare

Ekonomikas ministrija sagatavojusi „Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2009.gadam”, nevienu no pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un valsts ekonomiskās krīzes risināšanai neattiecinot uz lauksaimniecības nozari. Tādēļ „Zemnieku saeima” aicina to pārstrādāt.

ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda: „Laukos lauksaimniecība joprojām ir lielākā ražošanas nozare un galvenais ienākumu avots iedzīvotājiem. No dokumentā paredzētajiem pasākumiem uz lauksaimniecību neattiecas neviens. Lauku iedzīvotāji un lauksaimniecības nozare tiek atstāti likteņa varā. Taču valdībai ir jādomā par visām nozarēm.”

Lauksaimniecības nozarē krīzes pārvarēšanai nepieciešami pasākumi trijās galvenajās jomās – kredītu, kredītgarantiju pieejamība un kredītu termiņu atlikšana, eksporta atbalsts, tai skaitā eksporta apdrošināšana, un birokrātijas mazināšana, tai skaitā tiešās tirdzniecības nosacījumu atvieglošana lauku saimniecībām.

„Pārtikas ražošana ir trešā lielākā eksporta nozare. Taču ražošanā ir nopietna krīze, īpaši piena produktu ražošanā un piena lopkopībā. Pasākumi, kas situāciju risinātu un nozari atbalstītu, valstiskā līmenī netiek paredzēti. Tad jājautā – kādu vietu valdība saskata pārtikas ražošanai valsts ekonomikā,” uzsver Lazdiņš.

ZSA priekšsēdētāja vietnieks Uldis Krievārs norāda: „Latvija nav tikai Rīga. Un tieši laukos ir vislielākais krahs. Ja Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2009.gadam var uztaisīt bez lauksaimniecības, tad skaidrs, cik valdībai tiešām rūp laukos notiekošais. Reģionālā attīstība ir tikai imitācija, tukši vārdi. Lauki paliek bez cilvēkiem un ekonomiskās aktivitātes.”

ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja skaidro: „Tie pasākumi, kas ir iekļauti programmā, ir īstermiņa pasākumi. Tiem, protams, ir jātop īstenotiem. Taču programmā trūkst pasākumu, kas kalpotu, lai valsti varētu izvest no krīzes pēc būtības. Tādēļ mēs ceram, ka šis nebūs tas dokuments, kuru steigā pieņemot, pēc tam ņems par pamatu rīcībai krīzes risināšanā.”

„Lauku uzņēmēji sagaida, ka krīzes risināšanai taps izsvērta un tālredzīga programma ar kompleksu pasākumu plānu, kas tik tiešām labos pieļautās kļūdas. Sagatavotais dokuments ir jāpārstrādā,” aicina Dzelzkalēja.