2010.gada nacionālās subsīdijas nedrīkst būt diskriminējošas

2010. gada nacionālās subsīdijas lauksaimniekiem samazinātas par 70% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, nenoliedzami, ka lauksaimnieki nav sajūsmā par tik krasu atbalsta samazinājumu un acīmredzami šie līdzekļi nevar nodrošināt visas lauksaimnieku vajadzības pēc atbalsta, tomēr, atmetot emocijas, Zemnieku saeima un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija pēc pārrunām gan ar saviem biedriem, gan citām nozaru asociācijām, ir nonākusi pie maksimāli efektīvākā kopsaucēja – esošās ekonomiskās krīzes situācijā, atvēlētos jau tā minimālos finansiālos resursus nedrīkst saskaldīt sīki un bezmērķīgi, tie jānovirza tā, lai sniegtu atbalstu visiem nozarē strādājošajiem.

Lauksaimnieki jau vairakkārt norādījuši uz banku sektora negodprātīgo attieksmi – „treknajos gados” lauksaimniekus ierindojot „zelta” klientu statusā, bet krīzes situācijā ignorējot aicinājumus rast konstruktīvus risinājumus, lai kā partneri kopīgi risinātu izdzīvošanas jautājumus, piespiežot „zelta klientus” pašiem cīnīties par uzņēmumu „noturēšanu”.

Neraugoties uz saspringto situāciju lauksaimnieki savelk jostas un cīnās, turpina attīstīt produktus un lauksaimniecības produkcija ir kļuvusi par Latvijas eksporta preci Nr.1., un lai arī valsts ir definējusi eksportu kā prioritāti, reālos darbos tas izpaužas vāji. Sagatavotos priekšlikumus nacionālo subsīdiju sadalei kritizē lauksaimnieki:

„Situācijā, kad valsts atbalsta līdzekļi ir tik niecīgi, nedrīkst pieņemt diskriminējošus lēmumus! Lauksaimnieki pēdējos gados ir investējuši milzu līdzekļus, attīstījušies un kļuvuši eksportspējīgi. Novirzot atbalstu kredītprocentu maksājumiem valdība parādītu izpratni un atbalstu nozares tālākai attīstībai, parādītu, ka eksportspēja un efektivitāte nav tikai lozungs, kas labi izklausās valsts vīru runās, bet valdībai tiešām rūp, lai visa nozare turpina attīstību. Vai tiešām mēs nemācamies no kļūdām? Gada laikā kopš zemnieku protestiem situācija nav mainījusies, tiem, kas vēlas saglabāt uzņēmumus un attīstīties tāpat ir jārisina finanšu jautājumi, taču atkal mums tiek piedāvāts priekšlikums, kas nav pārdomāts un nav efektīvākais nozarei kopumā. Bada laikā nevajadzētu domāt par jaunāka modeļa Mercedes iegādi”, satraukts ir Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: „Ņemot vērā būtisko kopējās subsīdiju summas samazinājumu, lielākā daļa finansējuma būtu jānovirza atbalstam lauksaimniekiem un lauksaimnieku kooperatīviem 2009.gada kredītprocentu daļējai dzēšanai, nevis jāsadala daudzos ražotājiem mazsvarīgos pasākumos. Novirzot finansējumu atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai, tiks atbalstīti tie lauksaimniecības uzņēmumi, kuri ir mērķtiecīgi ieguldījuši naudu attīstībā, ņemot vērā visas lauksaimniecības nozares. Subsīdijas jānovirza visu ražotāju atbalstam.

Biedrības „Latvijas Dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš: „Ir cilvēcīgi jāsaprot, ka visiem pasākumiem nepietiks subsīdiju naudas, tādēļ jāizvērtē prioritātes. Viennozīmīgi prioritāte ir kredītprocentu daļēja dzēšana par ilgtermiņa investīciju kredītiem lauksaimniecībā.”

Valkas rajona lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka uzskata, ka līdzekļu ir ļoti maz un būtu jābūt ļoti nopietnai diskusijai kā pareizāk šos līdzekļus sadalīt: ”Jau līdz šim lielākā problēma nacionālo subsīdiju sadalē ir bijusi tā, ka nav ilgtermiņa stratēģijas, nav politikas lauksaimniecības attīstībai – vai virzāmies uz lauksaimniecības biznesa attīstību vai vienkārši saimniekošanu laukos. Uzskatu, ka tieši šis ir brīdis, kad lauksaimnieku organizācijām būtu jāvienojas par ilgtermiņa attīstības vīziju, kas kalpotu par pamatu šādu lēmumu, kā nacionālo subsīdiju sadale, pieņemšanai. Šobrīd nenoliedzami viedokļi dalās – valdības aicināti daudzi lauksaimnieki ir investējuši savu saimniecību attīstībā un šajā ekonomiskajā situācijā vieni cīnās ar bankām uz zemajām iepirkuma cenām, un būtu nepieciešams atbalstīt šos uzņēmējus. Bet būtiski ir arī atbalstīt mazos lauksaimniekus – šobrīd, kad laukos darba nav, mazais lauksaimnieks ir lauku dzīves uzturētājs un tie būtu jāatbalsta, varbūt ne no nacionālo subsīdiju finansēm, bet Labklājības, Vides Ministrijām vai RAPLM programmām reģionu attīstībai. Tāpat būtiski lai nacionālās subsīdijas tiktu iedalītas laboratorijām un datu centram, tādēļ uzskatu, ka nedrīkst pieņemt sasteigtu lēmumu – rūpīgi jāizdiskutē kā šos nelielos līdzekļus godprātīgi sadalīt”.

Lauksaimnieki ir pārliecināti, ka beidzot jāpieņem pārdomāti lēmumi, kas tiešām sniedz atbalstu visai nozarei, nevis kļūst par kārtējo „pilienu jūrā” dažādām aktivitātēm vai vēl sliktāk par nozarēm. VIENĪGAIS visas nozares vienojošais un nediskriminējošais atbalsta veids ir kredītprocentu dzēšanai. Nedrīkst aizmirst, ka pirms gada krīze bija iestājusies piena sektorā, kurā vissmagāk klājās tiem sektorā strādājošiem uzņēmumiem, kuri mērķtiecīgi bija ieguldījuši līdzekļus saimniecību modernizācijā. Toreiz valdības atvēlētie finanšu resursi tika novirzīti, gan tiešajam atbalstam piena saimniecībām, gan kredītgarantijām un kredītprocentu dzēšanai neatkarīgi no lauksaimnieciskās darbības specializācijas.