ZSA un LLKA aicina izmantot budžeta līdzekļu samazinājumu, lai beidzot mazinātu birokrātiju lauksaimniecības nozarē

Šodien, 11.decembrī, Zemkopības ministrija iepazīstināja lauksaimnieku organizācijas ar plānoto samazinājumu 2009.gada valsts budžetā un lauksaimniecības nozares subsīdijās. Biedrības „Zemnieku saeima” (ZSA) un „Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” (LLKA) kategoriski iebilst pret Zemkopības ministrijas piedāvāto 2009.gada subsīdiju atbalsta samazinājumu par 45 procentiem salīdzinājumā ar 2008.gadu. Organizācijām ir bažas, ka Zemkopības ministrija plāno līdzekļu samazinājumu risināt uz ražotāju rēķina, jo ražotājiem nacionālajās subsīdijās tiek piemērots lielāks finansējuma samazinājums kā Zemkopības ministrijas administratīvajiem izdevumiem. Biedrības prasa visiem Zemkopības ministrijas izdevumiem piemērot vienādu atbalsta samazinājumu, tajā skaitā gan pārvaldes iestāžu uzturēšanas izdevumiem, gan pārējiem Zemkopības ministrijas atbildībā esošiem pasākumiem. Izņēmums attiecināms vienīgi uz Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

Biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš skaidro: „Mums ir bažas, ka, ņemot nost līdzekļus no nacionālajām subsīdijām, Zemkopības ministrija ir izvēlējusies iet vienkāršāko ceļu. Lauksaimnieki tiek divreiz nolikti zem sitiena – ekonomiskās krīzes apstākļos tiek noņemts ražošanas atbalsts, taču birokrātija tiek mazināta tikai nedaudz. Smagums par līdzekļu samazinājumu tiek uzlikts tieši uz ražotāju pleciem. Mēs kategoriski iebilstam pret šādu pieeju.”

ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norāda: „Subsīdijas ir ražošanas atbalsts, tā ir ekonomikas stimulēšana. Samazinājums pamatā jāpiemēro tām sadaļām, kas nestimulē ekonomiku. Atbalsta samazinājums ražotājiem nedrīkst pārsniegt samazinājumu administratīvajiem izdevumiem.”

Arī ZSA priekšsēdētāja vietnieks Uldis Krievārs uzsver: „Starptautiskais valūtas fonds ir norādījis, ka šobrīd Latvijā nepieciešams atbalstīt ražošanu. Ja lauksaimniekiem samazina ražošanas atbalstu par 45%, sanāk tieši pretēji SVF uzstādījumiem.”

„Piena cenas jau ilgāku laiku ir kritiski zemas. Saimniecības strādā nulles līmenī vai zem pašizmaksas. Augkopībā cenas ir kritušās pat par 50%. Lauksaimnieku kooperācija šobrīd ir vienīgais veids, kā šobrīd stabilizēt situāciju gan piena ražošanā, gan graudkopībā. Tādēļ atbalsts kooperatīviem nacionālajās subsīdijās ir noteikti jāsaglabā,” tā LLKA priekšsēdētājs Indulis Jansons.

ZSA direktore Rita Sīle uzsver: „Lauksaimnieki jau ilgi ir sūdzas par birokrātiju. Lauksaimniecības sektorā joprojām ir piecpadsmit dažādas institūcijas, kas zemniekiem prasa dažāda veida dokumentus. Piemēram, joprojām darbojas trīs lopkopību administrējošās institūcijas – Pārtikas un veterinārais dienests, Lauksaimniecības datu centrs un Ciltsdarba valsts inspekcija, kurās kopā strādā vairāk kā 1300 strādājošo, un to kopējais budžets sasniedz 23 miljonus latu. Daļa no šo institūciju funkcijām ir kopējas.

Lai veiktu iestāžu uzturēšanas izdevumu samazināšanu, pēc būtības jāpārvērtē administratīvais regulējums. Arī citas Zemkopības ministrijas institūcijas pilda funkcijas, kuras pēc būtības var samazināt. Līdzekļu trūkuma apstākļos beidzot ir laiks pārvērtēt to darbību. Tā varētu samazināt birokrātisko slogu lauku uzņēmējiem, veicinot uzņēmējdarbību, un arī samazināt budžeta izdevumus.”

Lauksaimnieku organizāciju un Zemkopības ministrijas līdzšinējās sarunās ir panākta vienošanās par subsīdiju kopapjomu 28,6 miljonu latu apmērā. Jaunais piedāvājums subsīdiju kopapjomam ir 17,7 miljoni latu, tātad samazinājums ir plānots 10,9 miljonu latu apmērā un subsīdijas kopumā tiek samazinātas par 38,5%. 2008.gadā subsīdiju kopapjoms bija 32 miljoni latu, līdz ar to pret 2008.gada līmeni subsīdiju samazinājums sastāda 14,4 miljoni latu jeb 45%. Zemkopības ministrijas administratīvajiem izdevumiem paredzēts salīdzinoši mazāks samazinājums. Sarunās starp organizācijām un Zemkopības ministriju šodien panākta vienošanās, ka ministrija līdz rītdienai, 12.decembrim, sniegs konkrētus skaitļus, cik liels samazinājums tiks piemērots finansējumam citās budžeta sadaļās.