Aicinām paātrināt subsīdiju izmaksu lopkopējiem

Biedrības „Zemnieku saeima” (ZSA) un „Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” (LLKA) aicina Zemkopības ministriju steidzami virzīt un Ministru kabinetā steidzamības kārtībā atbalstīt grozījumus 2009.gada nacionālo subsīdiju noteikumos, lai ātri un efektīvi palīdzētu krīzes māktajai piensaimniecībai.

Organizācijas aicina ar nacionālo subsīdiju palīdzību vispirms atbalstīt tās ražošanas jomas, kurās iet vissliktāk, un visus subsīdiju līdzekļus sadalīt divās daļās – ciltsdarba atbalstam un kredītprocentu dzēšanai. Organizācijas aicina līdzekļus sākotnēji izmaksāt šīm abām programmām, savukārt pēc grozījumiem valsts budžetā – pārējās sadaļās, kurās paredzēts subsīdiju atbalsts, taču problēmas nav tik dziļas.

ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš skaidro: „Šī ir vienīgā iespēja, lai nauda, kas paredzēta nozares atbalstam ar 3.februāra Ministru kabineta lēmumu pēc iespējas ātrāk ienāktu lielākajā lauksaimniecības ražošanas un eksporta nozarē. Grozījumi jāveic, lai visi piena ražotāji, kas izslauc vismaz 5000 kg piena gadā no govs, saņemtu ciltsdarba naudu jau aprīlī. Šādā veidā var iegūt divus mēnešus laika. Pretējā gadījumā procedūra, kas paredz līdzekļu piešķiršanu nozares glābšanai tikai pēc grozījumiem valsts budžetā, nozīmē finansējumu tikai jūnijā. Tas būs par vēlu.”

Saimniecības, kas nonākušas grūtībās, griežas bankās, lai gūtu kredītu pamatsummas atlikšanu. Tomēr, izvērtējot saimniecību naudas plūsmu un turpmāk sagaidāmo piena cenu kritumu martā, bankas bieži noraida uzņēmumu lūgumus pēc kredītu pamatsummas atlikšanas. Lai bankas varētu uzņēmumiem nākt pretī, sektorā nepieciešams steidzami iepludināt finanšu līdzekļus.

ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsver: „Katra nedēļa, kas šobrīd tiek kavēta, mazina cerības izdzīvot tām saimniecībām, kurām piena iepirkuma cena ir zem pašizmaksas un vēl aizvien krīt. Palielinās parādu saistības, un bankas nenāk pretī. Lauksaimniecībai nepieciešams nekavējoši atdzīvināt asinsriti. Nauda, kas aizies piensaimniekiem, netiks apēsta, tā nonāks uzņēmējdarbības apritē. Uzņēmumi varēs nomaksāt tos parādus, kas uzkrājušies. Tas būs labums visai Latvijas ekonomikai.”

LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons saka: „Ja valstī ir krīze, tad tā jārisina, atbalstot ražošanu. Visgrūtāk pašreiz klājas piena ražotājiem, pārējiem tas jāsaprot un jānāk pretī. Iespējams, pienāks brīdis, kad piena ražotāji rīkosies līdzīgi, un varēs palīdzēt kādai citai nozarei.”

Atgādinām, ka šā gada 3.februārī Ministru kabinetā tika akceptēts pasākumu plāns lauksaimniecības nozares stabilizācijai. Tā ietvaros tika lemts par papildus 17 miljonu latu piešķiršanu Lauku attīstības fondam kredītu garantijām. Tomēr, lai bankas nāktu pretī uzņēmumiem, izmantojot šīs kredītu garantijas, uzņēmumam jāpierāda dzīvotspēja. To nav iespējams izdarīt, ja uzņēmums ilgstoši realizē savu produkciju zem pašizmaksas. Savukārt, lai saglabātu piena lopkopības nozari un atvieglotu finanšu plūsmu, tika pieņemts lēmums par ātrāku Eiropas Savienības tiešo maksājumu izmaksu un papildus nacionālo subsīdiju piešķiršanu ciltsdarbam 10 miljonu latu apmērā.

Piena lopkopība ir lielākā lauksaimniecības nozare. Piena lopkopība ir arī nozīmīga Latvijas eksporta nozare – trešo daļu no valstī saražotā piena apjoma eksportē.

Trešdien, 18. februārī, paredzētas lauksaimnieku organizāciju un Zemkopības ministrijas sarunas par nacionālo subsīdiju sadalījumu.