Akcīzes nodokļa atmaksas pārtraukšana ievērojami sadārdzinātu lauksaimniecisko ražošanu

Šodien biedrības „Zemnieku saeima” (ZSA) pārstāvji preses konferencē skaidroja lauksaimnieku sašutumu par iespējamo akcīzes nodokļa atmaksas pārtraukšanu. 

ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš pauda, ka akcīzes nodokļa atlaidi lauksaimniecības uzņēmumiem visā Eiropā piemēro, jo zemnieki degvielu izmanto nevis, braucot pa ceļiem, bet uz lauka un savās saimniecībās.

 Piensaimnieks Juris Cīrulis no z/s „Mežacīruļi” skaidroja, ka svarīgi, kādu daļu iespējamais jaunais nodoklis sastādītu gala produkcijas izmaksās. Aprēķini liecina – akcīzes atmaksas atcelšana nozīmētu 13.7% ražošanas izmaksu pieaugumu lopbarības ražošanā un 14.8% pieaugumu piena lopkopībā kopumā. Tā kā piena iepirkuma cena pēdējo divu mēnešu laikā ir kritusi par apmēram 15%, kopējais zaudējumu lielums, pārtraucot arī akcīzes atmaksu, piena lopkopējiem būtu ievērojams – pat par trešo daļu. Savukārt arī augkopības saimniecībām, atkarībā no nozares, ražošanas izmaksu pieaugums būtu virs 10%.

 „Tas būtu jauns nodoklis lauksaimniekiem. Taču mēs šobrīd nevaram atļauties maksāt papildus nodokļus. Ļoti daudzus pasākumus mēs vairs nevaram atļauties. Mēs šobrīd jau strādājam ar lielākiem vai mazākiem zaudējumiem,” tā J. Cīrulis.

 ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norādīja: „Akcīzes nodokļa sākotnējā jēga ir līdzekļi ceļu uzturēšanai. Dažādās Eiropas valstīs izmanto dažādas metodes, kā lauksaimniecībā šo atlaidi piemēro. Daudzviet saimniecības iegādājas iekrāsoto degvielu, un akcīzes nodokli vispār nemaksā. Mēs faktiski kreditējam valsti, jo no sākuma nodokli samaksājam, un pēc tam saņemam tā atmaksu. Daudzas saimniecības uz atmaksu piesakās tikai reizi gadā.”

 Lazdiņš skaidroja, ka kaimiņvalstī Lietuvā akcīzes atmaksa tiek piemērota 120-250 litriem degvielas par hektāru, kamēr Latvijā – tikai 100 litriem. Atceļot arī šo akcīzes atlaidi, mūsu lauksaimnieku konkurētspēja rūk.

 Dzelzkalēja norādīja, ka piektdien, saņemot informāciju par iespējamo akcīzes atmaksas pārtraukšanu, lauku sabiedrībā sākusies liela ažiotāža, jo pasākums skar visus ražojošos zemniekus. „Skumji, ka lēmums tiktu pieņemts, pat nediskutējot ar lauksaimniekiem, pa kluso. Valsts acīmredzot slīkst, un domā, kā vēl pāris mēnešus peldēt, kā glābšanas riņķi izmantojot ražotāju resursus,” teica Dzelzkalēja.