Ar glifosātu saturošiem herbicīdiem augstākas ražas nevar iegūt!

Jau vairākus gadus Latvijas sabiedrībā ir izplatīts mīts par glifosātu saturošu herbicīdu pārmērīgu lietošanu augstāku ražu iegūšanai. Vēlamies vērst uzmanību, ka Latvijā glifosātu saturošus herbicīdus graudkopji lieto, lai slikti pārziemojušos un retos laukos iznīcinātu nezāles, un atvieglotu ražas novākšanu. Arī plūdi atsevišķos reģionos ir vēl viens papildus faktors, kāpēc sējumi kļūst reti un savairojās nezāles.

Glifosātu saturošus herbicīdus pirms ražas novākšanas parasti lietojam tikai jaunos laukos, kuros ir vārpata vai citas nezāles. Normāli pārziemojušos graudaugu sējumos, kuros ir pietiekama graudaugu biezība, parasti nav nepieciešama smidzināšana ar glifosātiem. Smidzināšanas laikā graudaugi parasti jau ir gandrīz gatavi, salmi ir izžuvuši un glifosāta darbīgā viela uz graudiem nepārvietojas,” tā z/s „Klidziņa” saimniece Laima Klidziņa.

Herbicīdus, kuri satur darbīgo vielu glifosātu, drīkst lietot ne ātrāk kā septiņas dienas pirms ražas novākšanas, graudaugu pilngatavības stadijā, lai atvieglotu ražas novākšanu un samazinātu ražas zudumus. Par glifosātu saturošiem herbicīdiem izsakās Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve Dace Ūdre: „Šāds nosacījums ir spēkā tāpēc, ka graudu pilngatavības stadijā vārpa ir dzeltena, bez hlorofila, graudi ir cieti un fizioloģiski gatavi, vairs nenotiek barības vielu pārvietošanās no lapām uz graudiem. Šajā stadijā pēc augu aizsardzības līdzekļa lietošanas tā atliekas būs uz grauda virsmas, kā tiešs smidzinājuma pārklājums, bet nenonāks pašā graudā. Apsmidzinot graudaugus ātrāk par šo pilngatavības stadiju, glifosāts nonāk graudā un būtiski palielinās atlieku daudzums, jo vēl turpinās barības vielu pārvietošanās no auga zaļajām daļām uz graudu. Maldīga ir doma, ka glifosāta lietošana paātrina graudu nobriešanu. Tieši otrādi, tā lietošana pārtrauc graudu briešanu, graudi sažūst, tādējādi samazinās raža.”

Lietojot glifosātu saturošu herbicīdu, tāpat kā jebkuru citu augu aizsardzības līdzekli, precīzi un uzmanīgi jāievēro norādes tā marķējumā un instrukcijā. Nepareiza augu aizsardzības līdzekļu lietošana negatīvi ietekmē cilvēku, dzīvnieku veselību un vidi.

Pareizi lietojot glifosātu saturošus herbicīdus, ievērojot visus noteiktos ierobežojumus (lietošanas laiku, nogaidīšanas laiku, devu, smidzināšanas attālumu no ūdenstilpnēm u.c.) negatīvā ietekme uz vidi un cilvēku veselību tiek mazināta. Neesmu arī dzirdējusi, ka VAAD, ņemtajos graudaugu paraugos, būtu atrastas darbīgās vielas atliekas, kas pārsniedz pieļaujamās robežas, ” atzīst z/s „Klidziņa” saimniece Laima Klidziņa.

Tas, kas šobrīd ir izpētīts un zināms par glifosātiem, neliecina, ka tie būtu jelkādā veidā kaitīgi videi vai cilvēkam, ja tos pielieto pareizi, bet, protams, zinātne visu laiku iet uz priekšu un rodas jaunas zināšanas. Mēs redzam, kā notiek Eiropas Savienībā, ja tiek atklāts kaut vai teorētiski iespējams būtisks  kaitējums videi vai cilvēkam, darbīgās vielas netiek reģistrētas vai tiek aizliegtas arī pēc to reģistrēšanas. No tāda viedokļa Latvijā cilvēki var būt mierīgi par to, ka šeit nekādi kompromisi netiek pieļauti, ja kaut kas tiešām liecina par būtisku kaitējumu riskiem. Latvijai vienai pašai šādu vērtējumu veikt nebūtu iespējams, bet integrēšanās ES arī šajā  jautājumā mums ļauj  to izmantot.