Atbalsts ražojošiem lauksaimniekiem

21.februārī Zemkopības ministrija informēja, ka 2013. gada platību maksājumu sezonā Lauku atbalsta dienests (LAD) pastiprināti vērtēs, vai persona, kas piesaka lauksaimniecības zemi tiešajiem maksājumiem, ir faktiskais zemes apsaimniekotājs.

Biedrība „Zemnieku saeima” (ZSA) šo lēmumu vērtē loģiski un ļoti pozitīvi.

ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: Mēs jau sen bijām uzsvēruši to, ka gan tiešmaksājumu, gan lauku attīstības plāna naudām ir jānonāk pie ražojošiem lauksaimniekiem. Mēs esam priecīgi, ka, sākot ar šo gadu, tiek doti pirmie signāli tiem zemes īpašniekiem, kuri nenodarbojas ar ražošanu! Tiem pseidolauksaimniekiem, kuri neražo, šāds peļņas veids tiks pārtraukts!

ZSA valdes loceklis un z/s „Lojas” īpašnieks Mareks Bērziņš: Viennozīmīgi atbalstu šādu soli! Ņemot vērā Eiropas Savienības daudzgadu budžetu nākamajiem 7 gadiem, tiešmaksājumi ir jānovirza ražojošiem lauksaimniekiem, kas ir kompensācija par nerentablo ražošanu.

Līdz šim lielu daļu no finansējuma ieguva „dīvānu zemnieki”, kas nesniedz pienesumu tautsaimniecībā vai uz finansējumu pretendēja zemes iznomātāji. Esmu priecīgs, ka šādi varēs ietaupīt un atbalstīt ražojošos lauksaimniekus!

Ministru prezidenta V. Dombrovska viedokli pauž preses sekretārs Mārtiņš Panke: „Latvijas tiešmaksājumi virzīsies pa tādu līkni kā Igaunijā, sākot ar 127 eiro par hektāru 2014.gadā, tomēr daudzie priekšlikumi, kas atstāj ietekmi uz budžetu, vēl jāvērtē.”

J.Lazdiņš uzsver, ka „šādu līkni var sasniegt tikai tad, ja tiešmaksājumus maksā tikai ražojošajiem zemniekiem, tāpēc būtiski vienoties par „aktīvā lauksaimnieka” definīciju.” Pret atbalstu pļavu appļāvējiem kategoriski iebilst arī LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Atgādinām, ka pēc daudzajiem saņemtajiem zvaniem, par to, ka gatavojoties „lielajiem” un viegli saņemamajiem maksājumiem nākotnē, zemes īpašnieki neslēdz vai nepagarina nomas līgumus, biedrība „Zemnieku saeima” janvārī aktivizēja sarunas ar Zemkopības ministriju (ZM) par tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumiem, lai ierobežotu iespēju platībmaksājumus saņemt zemes īpašniekiem, kuri nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu.

Tika panākta vienošanās, ka ZM uzsāks darbu arī pie iespējamā likuma regulējuma par lauksaimniecības zemes nomu, lai saglabātu zemes auglību un veicinātu resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī noteiktu minimālo lauksaimniecības zemes nomas termiņu.

Nākamais jautājums, kas jārisina nacionālajā līmenī, ir jēdziena „veic zemes uzturēšanu labā vides stāvoklī” definēšana, jo jau pašlaik par šīs darbības veikšanu var saņemt maksājumu. Jautājums, vai „labs vides stāvoklis” zemei ir tad, kad dabīgo zālāju platības vienkārši, gadu no gada appļauj? Cik tas ir pareizi, racionāli un saudzējoši pret vidi?

„Latvijā varētu definēt, ka labs vides stāvoklis ir tad, kad šīs zālāju platības tiek nopļautas, novāktas lopbarībai vai tiek noganītas,” tā „Zemnieku saeimas” pārstāvji.