Augusta pēdējā nedēļa Zemnieku saeimā

Šonedēļ notika daudz sanāksmju, līdz ar to pieņemts daudz lēmumu – par lauksaimniecības kreditēšanas programmu, nacionālajām subsīdijām, Lauku attīstības programmas grozījumiem, integrēto augu aizsardzības sistēmu, jaunajiem lauksaimniekiem, ģenētiski modificētajiem organismiem un vides aizsardzību.

Pēc atsevišķu zvanītāju aicinājuma pievienojam mazliet vairumam jau zināmas informācijas par platībmaksājumiem.


Pirmdiena – savstarpējās atbilstības diena. Sanāksme, uz kuru Zemkopības ministrija nodrošināja ziņu par pasākumu un izskatāmos dokumentus 10 minūtes pirms sanāksmes sākuma. Varat jau iedomāties – ne īpaši efektīvs pasākums.

Otrdien – Zemnieku saeimas padomes sēdes diena.
Galvenie lēmumi:
– aicinām Zemkopības ministriju atjaunot Lauksaimniecības ilgetermiņa aizdevumu programmu. Šāda programma laiku atpakaļ lauksaimniecības sektorā tika realizēta, līdzekļi tika izsmelti, taču, ņemot vērā vispārējo ekonomisko krīzi, lauksaimniecības sektorā tās atjaunošana būtu stratēģiski nepieciešama, jo, kā zināms, kredīti ir dārgi, un tie ir grūti pieejami. Par kopīgu pozīciju šajā jautājumā sanāksmē novienojāmies ar Hipotēku banku, kā līdzšinējo kreditēšanas programmas realizētāju. Gadījumā, ja Zemkopības ministrija ideju atbalstīs, kredīti 50 miljonu latu kopapjomā būtu pieejami lauksaimniecības būvniecībai ar 5% kredītlikmi latos.
– izrunājām 2009.gada nacionālo subsīdiju projektu. Būtiskās iebildes – kopsummai jānodrošina likumā noteiktos 2,5% no valsts pamatbudžeta bāzes izdevumiem. No nacionālajām subsīdijām jāizslēdz pasākumi, kas faktiski ir atbalsts valsts iestādēm valsts funkciju nodrošināšanai. Lēmām arī aicināt paredzēt finansējumu Hipotēku bankai Lauksaimniecības ilgtermiņa aizdevumu programmas procentu likmes subsidēšanai.
– izskatījām arī Zemkopības ministrijas piedāvātos grozījumus Lauku attīstības programmā. Tiek grozīti atlases kritēriji modernizācijai, bioloģiski vērtīgo zālāju atbalsta pasākums, kā arī aizvietošanas definīcija.
– vienojāmies pasākumu starpnozaru – starpreģionu diskusijai pārcelt uz 21.oktobri, lai ar garantiju visi gribētāji pasākumā varētu piedalīties.

Trešdiena – integrētās augu aizsardzības diena.
Notika sarunas ar Zemkopības ministriju un Valsts augu aizsardzības dienestu par dienesta izstrādātajām pamatnostādnēm Integrētās augu aizsardzības sistēmas ieviešanai. Labā ziņa – sanāksmē izdevās vienoties par visiem būtiskākajiem jautājumiem, ko vajadzēja atrisināt, lai nebūtu bažu par pamatnostādņu tālāko virzību. Skumjā lieta – jebkurā gadījumā ar 2013.gadu Latvijā visā augkopībā tiks ieviesta integrētās ražošanas sistēma (ne tikai augļiem un dārzeņiem, kā tas ir patlaban). Rezultātā šis ir jautājums, kam jau patlaban pievēršam pastiprinātu uzmanību, lai nosacījumos iekļautās normas saimniecībām nebūtu neizpildāmi smagas.
Turklāt vienojāmies ar Valsts augu aizsardzības dienestu, ka brīdī, kad būs beigušies rudens darbi, organizēsim sarunas par lauksaimniekiem aktuālajiem jautājumiem, kas VAAD kompetencē. Paldies visiem tiem, kas jau atsūtījuši jautājumus.

Ceturtdien – ģenētiski modificēto organismu un jauno zemnieku diena.
Notika gala skaņošanas sanāksme LAP pasākumam atbalsts jaunajiem zemniekiem. Zemkopības ministrija pēdējā versijā nebija iekļāvusi iespēju pieteikties tiem jauniešiem, kas pārņem saimniecības. Panācām, ka to izlabo. Bez tam pat privātpersonām, kas pieteicās atbalstam, bija plānots prasīt gada pārskatus un ienākumu deklarācijas. Arī to esam izmainījuši.

Ceturtdien notika arī Latvijas Universitātes bioloģijas faktultātes mikrobioloģijas maģistra Didža Pilāna organizēts seminārs par ģenētiski modificētajiem organismiem.
Būtiska jauna informācija – bieži mēdz teikt, ka ģenētiski modificēto organismu (ĢMO)audzēšana un lietošana ir nekaitīga, taču šoreiz, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem, tika pierādīts, ka ĢMO ir kaitīgi gan. Tie, kas grib savu dzīvojamo teritoriju MK noteiktajā kārtībā pasludināt par ĢMO brīvu zonu, nu var atsaukties arī uz zemāk minētiem avotiem un pētījumiem. Avotos minētā informācija var būt noderīga arī vienkārši zinātkārajiem:
1. Ermakova, I. Genetically modified soy leads to the decrease of weight and high mortality of rat pups of the first generation. Preliminary studies. Ecosinform 1 (2006): 4–9. http://www.oeko.de/oekodoc/277/2006-002-en.pdf
2. R. Schubbert et all. On the fate of orally ingested foreign DNA in mice: chromosomal association and placental transmission to the fetus. Mol Gen Genet (1998) 259: 569±576. http://www.springerlink.com/content/uwwg6t1qudd5ql2m/fulltext.pdf
3. D.Mercer et all. Transformation of an oral bacterium via chromosomal integration of free DNA in the presence of human saliva. FEMS Microbiology letters. Volume 200 Issue 2, Pages 163 – 167.
http://www3.interscience.wiley.com/journal/119020553/abstract?CRETRY=1&SRETRY=0
5. Andy Coghlan GM crop DNA found in human gut bugs.12:10 18 July 2002. New Scientist com news service http://www.newscientist.com/article.ns?id=dn2565
6. Rosi-Marshall, E.J., J. L. Tank, T.V. Royer, M.R. Whiles, M. Evans-White, C. Chambers, N.A. Griffiths, J. Pokelsek, and M.L. Stephen. 2007. Toxins in transgenic crop byproducts may affect headwater stream ecosystems. Proceedings of the National Academy of Sciences 104:16204-16208
http://www.luc.edu/biology/rosi/pnas2007.pdf

Piektdien – vides jutīgo teritoriju diena.
Vides ministrijā notika Īpaši jutīgo teritoriju konsultatīvā padome, kurā piedalījās arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Vajadzētu izvērtēt – vai Lauku attīstības programmā modernizācijas pasākumā tehnikai, iekārtām, kas vajadzīgas videi, neparedzēt īpaši labvēlīgus nosacījumus. Piemēram, kūtsmēslu izkliedēšanas tehnikai. Tas būtu gan videi labi, gan arī lauksaimniekiem (ņemot vērā īpaši augstās minerālmēslu cenas).

Pārējā laikā projekti un atzinumi.


Nedēļas skumjākais joks.
Eiropas Komisijā ceturtdien darba grupa par augkopību. Pirms tā Polijas cilvēki devuši ziņu mums un leišiem, ka viņi cels augšā jautājumu par ievedmuitas atjaunošanu graudiem. Kā zināms, mums Latvijā tas šobrīd ir īpaši svarīgs jautājums, jo, lai gan daļa pat nav varējusi nokult, ir pamatīga pārprodukcija.
Nodevām ziņu ministrijas cilvēkiem, kas atbildīgi par jautājumu un brauc uz pasākumu, reakcija atbalstoša – ja skatīs, Latvija šo jautājumu atbalstīs. Nākamā diena pēc pasākuma – poļi ziņo, ka Latvijas ministrijas pārstāvis un Lietuvas ministrijas pārstāvis ir klusējis. Nespēju noticēt savām ausīm, zvanu ministrijas cilvēkam, jautāju, kas par problēmu. Latvijas pārstāvja reakcija – Polijas pārstāvis ievedmuitas atjaunošanu ierosināja, Eiropas Komisijas pārstāvis to nikni noraidīja, lietuvietis klusēja. (Un, ko domājiet, mūsējais arī klusēja… jautājuma izskatīšanu rezultātā noraidīja)

Sak’ septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez. Latvieši šajā lietā ir talantīgi. Un nu nākamreiz jautājumu skatīs tikai novembrī…


Informācija par maksājumiem.

Pagājušajā nedēļā saņēmu zvanu ar jautājumu, kādus maksājums vispār iespējams saņemt. Protams, daudzi teiks, ka viņi to jau zina, taču tomēr…

Tātad, ja zeme ir uzturēta labā lauksaimniecības stāvoklī, saņemt var vienoto platību maksājumu.
Ja uz zemes ir laukaugi, var saņemt papildus valsts tiešos maksājumus – ar ražošanu saistīto laukaugu maksājumu.
Ja konkrētais atbalsta pretendents ir stradājis sektorā un pieteicies atbalstam jau 2006.gadā, tad var saņemt papildus valsts tiešos maksājumus – no ražošanas atdalīto jeb vēsturisko laukaugu maksājumu.

Ja saimniecībā ir lopbarības platības, tad var saņemt papildus valsts tiešos maksājumus lopbarībai.

Ja pretendents pirmo reizi pieteicies atbalstam 2007. vai 2008.gadā, var saņemt arī jauno lauksaimnieku maksājumu.

Ja saimniecība atrodas mazāk labvēlīgajos apvidos (tādi ir 75% no Latvijas teritorijas), saņemt var mazāk labvēlīgo apvidu maksājumus. Lai to saņemtu, jābūt vai nu augkopības platībām, vai arī lopbarības, ja nodrošina vismaz 0,2 lopu blīvumu.

Ja saimniecība nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, var saņemt platību maksājumus par to. Maksājums sadalīts piecās kategorijās atkarībā no tā, ko saimniecībā konkrētajā laukā dara. Lai saņemtu maksājumu, produkcija jārealizē, un par realizāciju jānodrošina noteikts ieņēmumu līmenis.

Vēl par platībām iespējams saņemt enerģijas kultūru maksājumus, ja konkrētajā platībā tiek audzēta kultūra, ko pēcāk vai nu pats pārstrādās enerģijā, vai pārdos savācējam vai pārstrādātājam, kas to nodrošinās.

Vēl iespējams pieteikties erozijas, rugaines, buferjoslu, biloģiski vērtīgo zālāju, Natura 2000 maksājumiem. Par specifiskām lietām, kā, piemēram, zālāju sēklas, integrētā augļkopība, dārzkopība, avenes, zemes ir savi platību maksājumi.

Nosacījumi katra maksājuma saņemšanai ir daudz un dažādi. Ar tiem detaļās var iepazīties Lauku atbalsta dienesta mājas lapā (www.lad.gov.lv). Lai veicās!


Nākamās divās nedēļās es, Rita Sīle, dodos ilgi gaidītā atvaļinājumā, visos jautājumos aicinu kontaktēties ar lauksaimniecības likumdošanas speciālistu Ingmāru Sniedzi (t.29112110).