Baltijas jūras aizsardzībai noliekam malā savtīgās intereses un uzsākam atbildīgas rīcības

No 5.-6. aprīlim Baltijas Jūras forumā (Baltic Sea Forum) Latviju pārstāvēja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, uzņēmuma „Greenwalk” vadītāja Agita Bergane- Berģe un „Gallery Park hotel” pārstāve Angela Blate.

Pirmais Baltijas Jūras forums notika 2010.gadā. To iniciēja un par foruma patronesi kļuva tā laika Somijas prezidente Tarja Halonena. Piedaloties otrajā forumā, viņa izteica lielu atzinību Krievijai par otrā foruma uzņemšanu Pēterburgā un ieguldīto organizatorisko darbu. Līdz ar to tiek iedzīvināta šādu vides jautājumiem veltītu augsta līmeņa tikšanos regularitāte.

Forumā viennozīmīgi tika uzsvērts, ka ekoloģiskais kredīts mums, ap Baltijas jūru dzīvojošajiem, ir izsmelts. Rītdienas lēmumiem un rīcībai jābūt ļoti straujai, „pārkārtojot” savu attieksmi un uzņemoties atbildību par vidi un dabā norisošajiem procesiem. Krievijas Federācijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs atzina: „Šajā reģionā ir jāinvestē ekoloģiskā ekonomikā, alternatīvās un tīrās enerģijās un tādas industrijas attīstībā, kas dod ekoloģisku pienesumu.” Krievija plāno vērienīgus pasākumus vides jautājumu risināšanai. Tiks veidots kredītu atbalsts vides investīcijām maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī ieviesta jauna piesārņojuma monitoringa programma. Papildus atbalstu valsts novirzīs pētniecības programmai, kas fokusēsies uz vides aizsardzības mērķiem. Balstoties uz valsts noliktajām prioritātēm, lielākie Krievijas uzņēmumi, kā piemēram, Gazprom, Nord Steam, tuvākajā laikā investēs līdzekļus, kas ļaus samazināt Baltijas jūras piesārņojumu no Krievijas puses.

Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās politikas komisārs Johannes Hahns apsveica Baltijas jūras reģiona iniciatīvas, kas ļauj valstīm ap Baltijas jūru labāk koordinēt savu darbību un kopā sasniegt labākus rezultātus un uzsvēra: „Daba var iztikt bez cilvēka, bet cilvēks bez dabas diemžēl nevar.”

Vides aizsardzības mērķu sasniegšanai būtiska ir visu līmeņu iesaistīto pušu sadarbība. Tādēļ pasākumā piedalījās valstu vadītāji, uzņēmēji un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Lai arī brīvprātīgās apņemšanās Baltijas jūras aizsardzībai ir parakstījušas vairākas no Baltijas jūras reģiona lauksaimnieku organizācijām, uz forumu Pēterburgā organizatori aicināja tikai Latvijas un Somijas lauksaimnieku pārstāvjus.

„Zemnieku saeimas līdzdalība pasākumā ir ļoti būtiska. Lauksaimnieki tiek uzskatīti par vieniem no galvenajiem jūras piesārņotājiem. Tomēr mēs ļoti daudz darām vides aizsardzībai, investējot mūsdienīgās – precīzās, vidi saudzējošās tehnoloģijās, ievērojot vides prasības, strādājot arvien atbildīgāk. Domājot par rītdienu, esam gatavi spert nākamos soļus. Ap Baltijas jūru ir jāpabaro 90 miljoni iedzīvotāju, vienlaicīgi izturot konkurenci gan Eiropas iekšējā tirgū, gan pasaules tirgos. Mums jādara viss, lai saglabātu iespēju Latvijas iedzīvotājiem ēst mūsu pašu zemē, tīrā vidē audzētu pārtiku,” tā Maira Dzelzkalēja.

Uzņēmuma „Greenwalk” vadītāja Agita Bergane Berģe pēc foruma atzina: „Visi Baltijas Jūras Foruma dalībnieki bija vienoti pārliecībā, ka Baltijas jūras reģiona atveseļošanā un jauna piesārņojuma novēršanā jāpiedalās visām Baltijas reģiona valstīm, jārīkojas nekavējoties un apvienojot visus spēkus. Nepietiek tikai ar valstu valdību centieniem, bet jāiesaista arī uzņēmēji, nešķirojot lielie, mazie vai vidējie, valstiskās un nevalstiskās organizācijas un katrs iedzīvotājs- no pensionāra līdz skolniekam. Savu devumu var dot gan katrs iedzīvotājs, gan uzņēmums.”

Par Baltijas jūras tīrību atbildību nevar gaidīt tikai no lielajiem rūpniecības uzņēmumiem un lauksaimniekiem, jo mēs visi esam atbildīgi par ekoloģisku un tīru vidi. Arī viesnīcas ir tā nozare, kas var ieviest videi draudzīgas metodes. Piemēram, veļas mazgāšanā izmantot ekoloģiskos mazgāšanas līdzekļus, izvēlēties bioloģiskos produktus, otrreiz pārstrādātu papīru, un citas videi draudzīgas darbības! Viesnīcu nozari forumā pārstāvēja „Gallery Park hotel” vadītāja Angela Blate, kura atzīst: „Baltijas Jūras Forumā mūsu viesnīca bija vienīgā no Baltijas valstīm. „Gallery Park hotel” ir 5 zvaigžņu viesnīca un tas uzliek papildus atbildību, jo pārējās viesnīcas vēro mūsu darbību. Piedaloties šajā projektā, mūsu mērķis ir lauzt stereotipu un norādīt, ka LUX klases viesnīcas nav tērētāji un izšķērdētāji, bet esam progresīvi domājoši. Protams, sākumā mūsu ieguldījums būs neliels, bet katram ir jāsāk ar nelielu ieguldījumu, lai saglabātu Baltijas jūru un mūsu zemi. Mēs ticam, ko kopīgiem spēkiem mēs to varam paveikt!”

Šobrīd daudz tiek investēts, lai no vērstu jūras piesārņojumu, ko rada lielie piesārņotāji. Nākotnē gaidāmas vel plašākas aktivitātes, lai noplūdes samazinātu mājsaimniecības un lauksaimnieki.  Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai valstiski tiktu atbalstītas privātās iniciatīvas jaunu tehnoloģiju ieviešanā, kas vairumā gadījumu ir dārgas.

Atgādinām, ka Zemnieku saeima kopš 2009.gada ir partneris ES līdzfinansētā projektā Baltic COMPASS, kura ietvaros kopā ar partneriem no 9 citām Baltijas jūras valstīm meklējam risinājumus, kā lauksaimniecības sektors sekmīgi ražojot pārtiku, vienlaicīgi var sargāt Baltijas jūru no piesārņojuma. Projekts šobrīd ir pāraudzis turpinājuma projektā Baltic COMPACT, bet tā pirmajā daļā izveidotā sadarbība ir ļāvusi Zemnieku saeimai arvien vairāk apjaust atbildīgas saimniekošanas nozīmīgumu un piedalīties kopējās Baltijas valstu aktivitātēs, kuru mērķis ir atrast praktiskus un politiskus risinājumus.

Viens no projekta partneriem Baltijas Jūras Rīcības grupa (Baltic Sea Action Group), kas darbojas kā katalizators konkrētu pasākumu īstenošanai Baltijas jūras aizsardzībā. BJRG ir apkopojusi apņemšanās no vairāk kā 200 organizācijām par pasākumiem, ko šīs organizācijas veiks Baltijas jūras aizsardzībai. Kopš šī gada marta arī Zemnieku saeimai ir apstiprināta apņemšanās BJRG ietvaros. Tā atrodama mājas lapā www.bsag.fi.