Nu jau visā Latvijā kuļ labību. Zemgalē darbi rit intensīvāk, savukārt Kurzemē un Vidzemē ilgstošās lietavas kulšanu aizkavējušas. Diemžēl Zemgalē bažas, par graudu salīdzinoši zemāko kvalitāti ar tik lielām ražām, ir piepildījušās. Proteīna saturs graudos daudziem ir zemāks kā vēlētos. Savukārt attiecībā uz rapsi – piedzīvojam sen nebijušus rekordus, gan ražu lielumā, gan augstajā eļļas saturā.
Graudu iekšējais patēriņš Latvijā sarūk ar katru gadu. Novācam apmēram 2 miljonus tonnu, taču vietējā tirgū patērējam tikai apmēram 30% Latvijas graudu ražas. Tie tiek izmantoti lopbarībai vai pārdoti Latvijā esošiem dzirnavniekiem. Lielākā daļa graudu tiek eksportēta caur ostām.
LAD apkopotās provizoriskās kultūraugu platības 2015.gadā:
Kvieši, vasaras 154 811 ha
Kvieši, ziemas 289 307 ha
Rapši, vasaras 20 361 ha
Rapši, ziemas 68 137 ha
Rudzi 37 225 ha
Mieži, vasaras 91 382 ha
Auzas 51 208 ha
Dzintars Erdmanis z/s „Ezergaļi”:
Šonedēļ Kurzemē ir kārtīgi aizsākusies kulšana – raža vairs nav puszaļa. Rapši un agrās kviešu šķirnes, kā „Fredis” un „Edvins” ir nogatavojušās. Kviešu kvalitāte ir vidēja, savukārt rapsis ir ideāls, dažviet no hektāra tiek nokultas pat 9 tonnas. Daži lauksaimnieki vēl kulšanai nogaida otro nedēļas pusi, taču tie saimnieki, kuriem platības lielākas, ir sākuši jau kult pie 18 – 19% mitruma.
Stanislavs Gžibovskis z/s „Lācīši”:
Šonedēļ Vidzemē kuļam pilnā sparā. Esam iesējuši vēlās kviešu šķirnes, tādēļ tikai tagad sākam ražas novākšanu. Citviet redzama arī rudzu kulšana. Toties zālaugus, piemēram, timotiņu un pļavas auzenes, esam nokūluši līdz pusei. Rapšu lauki jau drīz būs nokulti.
Artūrs Akmens z/s „Laši”:
Ziemājus kuļ visā Sēlijā. Iesildāmies ar agrajām šķirnēm, taču diemžēl veldrē sakritusī labība apgrūtina kulšanu. Piedzīvojām arī negaisu, taču vairāk par zibeņiem un veldri nekas draudīgāks nav manīts. Graudu plūsma uz pieņemšanas punktiem norit veiksmīgi, nav ilgas aizķeršanās. Rapšu kulšanā tiek apbraukti pēdējie lauki. Pagaidām arī turpmākās dienas solās būt saulainas, tādēļ kulšana varēs turpināties.
Mārtiņš Trons, Zemnieku saeimas eksperts:
Latgalē arī norit kulšana. Patiecoties karstumam, graudi būs mazāk jāžāvē. Domāju, ir iespējams kult arī naktīs, jo nav nedz rasa, nedz migla. Ziemas rapsis lielākoties ir nokults, lauksaimnieki pieķērušies ziemas kviešiem. Latgales smilšainākajās augsnēs lēnām tiek sākta miežu kulšana. Lielas traktoru rindas ir „Rēzeknes dzirnavnieks” nodošanas punktā – lauksaimniekiem nākas gaidīt līdz pat 5 stundām.
LATRAPS izpilddirektors Edgars Ruža:
Zemgalē notiek ļoti intensīva kviešu kulšana, pēc pāris dienām jau varētu tikt nokults viss. Lauki ir samērā sausi, un ražas novākšana rit labi. Pie lielās ražas ir zemāka kvalitāte. Vietās, kur sestdien un svētdien nolija lietus, ir labāki apstākļi rapša sēšana, kas arī pamazām tiek darīts. Varam rēķināties, ka optimāls sējas termiņš būs par 5 dienām vēlāks, nekā vajadzētu. Vidzemē šobrīd tikai sākas kulšana.
VAAKS Valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons:
Lai gan ar novēlošanos, taču kulšana Vidzemē ir iesākusies. Pēc pirmajām divām dienām ir grūti veikt prognozes. Viens ir skaidrs – raža būs laba. Tiek kulti gan rudzi, gan kvieši, gan rapsis. Pie lielām ražām diemžēl ir novērojams zems proteīna saturs graudos. Precīzas prognozes varēs sniegt pēc mēneša. Ir grūtības ar rapšu sēšanu, jo lauki vēl joprojām ir aizņemti ar graudaugiem.
Agronoms – konsultants Aigars Šutka:
Kulšana rit pilnā sparā. Ražas līmenis šobrīd ir 5-8 t/ha kviešiem, ir arī vietas, kur veldres dēļ raža ir mazāka. Ziemas rapsim ir ļoti laba raža apmēram 5 tonnas no hektāra. Pirmie ziemas kvieši nav ļoti kvalitatīvi, jo daļa bija sagāzusies veldrē. Labvēlīgas nebija arī lietainās un vēsās jūlija beigas, jo tieši šajā laikā proteīna briedināšanai ir vajadzīgs siltāks laiks. Šobrīd jau sāk pamazām kult arī vidējās šķirnes, kuras parādīs patieso situāciju. Ziemas rapša raža būs viena no labākajām pēdējo gadu laikā.
