COPA/COGECA un Eiropas Komisijas darba grupa: Graudaugi, eļļas augi un proteīnaugi

No 14.-15.martam „Zemnieku saeimas” eksperts, agronoms Aigars Šutka Briselē piedalījās COPA/COGECA un Eiropas Komisija darba grupā „Graudaugi, eļļas augi un proteīnaugi”.

Darba grupā eksperti no ES dalībvalstīm diskutēja par graudaugu, eļļas augu un proteīnaugu platībām kā arī ražas prognozēm 2013.gada sezonā. Darba grupas dalībnieki secināja, ka visā Eiropā trūkst vasarāju labības sēklas materiāls. Lielbritānija šobrīd ir pesimistiski noskaņota par prognozējamo ražu, jo ziemāji atrodas sliktā stāvoklī – tikai 50% no ziemas rapšiem atrodas labā stāvoklī. Pretējā situācija ir Vācija un Francija, kur ziemājiem prognozē ļoti labu ražas potenciālu. Rapsim Francija prognozē mazāku ražu kā 2012.gadā, savukārt Vācija ir ļoti optimistiska par sējumu stāvokli. A. Šutka atzīst, ka daudzās valstīs lauksaimnieki interesējas par lopbarības pupu audzēšanu, tomēr platības pieaug lēni.

Kopumā pasaulē rapšu ražošana ir pieaugusi: lielākās ražas konstatētas Kanādā un Austrālijā, savukārt lielākie apjomi uz Eiropas Savienības valstīm tiek eksportēti no Austrālijas un Ukrainas. Statistiski, rapšu platības visvairāk palielinājušās Krievijā un Ukrainā (+7%).

Zīmīgi, ka Latvija šobrīd ir 5. lielākā kviešu eksportētāja no ES dalībvalstīm pēc eksporta apjoma – apmēram 700 tūkstošus tonnu jeb 7% no visa kopējā eksporta apjoma. Lielākās eksportētājvalstis ir Francija (50%), Vācija (15%), Lietuva (10%), Rumānija (10%).

Laikā, kad notika darba grupas sanāksme arī EK sēdē notika balsošana par neonikotinoīdiem. Pēdējā brīdī vairākas ES dalībvalstis mainīja savu oficiālo viedokli par neonikotinoīdu grupas darbīgo vielu (imidacloprid, thiamethoxam, clothianidin) izņemšanu no atļauto vielu saraksta. Piemēram, Vācija atturējās, savukārt Latvija nobalsoja par šo vielu aizliegšanu. Tā kā nevienam viedoklim nepietika kvalificētā vairākuma, lieta tiek virzīta tālāk uz  apelācijas komiteju,kuru vada Eiropas komisija un tās sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji. COPA/COGECA turpina strādāt, lai aizstāvētu lauksaimnieku intereses un nodrošinātu no neonikotinoīdu kodnēm atkarīgo kultūraugu (rapšu, kukurūzas, saulespuķu) ekonomiski pamatotas audzēšanas iespējas Eiropā.

Neonikotinoīdu aizlieguma gadījumā Latvija visvairāk izjutīs ietekmi uz rapšu audzēšanu. Vasaras rapsim principā nebūs iespējama aizsardzība pret krustziežu spradzi, bet ziemas rapsim – daļēji pret stublāju spradzi. Kukurūzas audzētājiem nebūs nekāda iespēja ierobežot sprakšķu kāpuru (drātstārpu) bojājumus. Šobrīd nav alternatīvu darbīgo vielu, ko izmantot šo kultūraugu sēklu kodināšanā. Perspektīvā rapšu platībās palielināsies lapu apstrādes piretroīdu grupas insekticīdiem, kas rada lielākus tiešos riskus bišu populācijai. Tādējādi, rapšu platības Latvijā mazināsies, kas radīs nepieciešamību pēc intensīvākas augu aizsardzības līdzekļu lietošanas graudaugos. Ja lēmums par neonikotinoīdu aizliegšanu, kā bija paredzēts, stāsies spēkā no 1.07.2013., tad tas attieksies jau uz šī gada rudens sēju.

Darba grupā agronoms Aigars Šutka piedalījās sadarbībā ar Lauku tīklu.