Eiropas Komisija atzīst kļūdu aprēķinos un veiks korekciju par Latvijai pienākošos tiešo maksājumu apjomu

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma no ES lauksaimniecība un lauku attīstības komisāra Dačana Čološa (Dacian Ciolos) ir saņēmusi vēstuli, kurā Eiropas Komisija (EK) apliecina, ka nepieciešams veikt precizējumus aprēķinos par ES Kopējās lauksaimniecības politikas tiešā atbalsta apjomiem un maksājumiem, kas pienākas Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Rumānijai. Saskaņā ar 7. un 8. februāra Eiropadomes lēmumu Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Rumānijai 2019. gadā būtu jāsaņem atbalsta maksājumi lauksaimniekiem precīzi 196 eiro (138 lati) par hektāru apmērā. Savukārt, saskaņā ar iepriekš EK veiktajiem aprēķiniem Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Rumānijai 2019. gadā tiktu paredzēti tikai 195,79 eiro par hektāru. Lai tiktu nodrošināta Eiropadomes lēmuma pilnīga ieviešana, EK ir apņēmusies precizēt savus aprēķinus un virzīt jautājuma izskatīšanai un apstiprināšanai š.g. 18. novembra ES lauksamniecības un zivsaimniecības ministru padomē.

Mēs, Zemnieku saeima,  vēlamies vērst uzmanību, ka šobrīd jau labu laiku masu medijos tiek pasniegta neprecīza informācija par tiešmaksājumiem, jo jebkurā gadījumā, vai tie būtu 196 vai 195,79 euro/ha, 2019.gadā Latvijas lauksaimnieki šādas summas nesaņems.

Latvijai pieejamie finanšu resursi pieaugs pakāpeniski, sasniedzot maksimumu tikai 2019. gadā. Jāatceras, ka no tiešmaksājumu aploksnes dalībvalstij ir jānodala nauda gan jaunajiem lauksaimniekiem 2% apmērā, gan mazo lauksaimnieku shēmai (pašlaik tiek lēsts 5% apmērā), gan atsevišķiem ar ražošanu saistītiem maksājumiem, tādejādi samazinot to apjomu, ko kā pamatmaksājumu saņems lauksaimnieks par katru ha. Rezultātā, par hektāru maksājums pieaugs ļoti pakāpeniski sākot no 97 euro/ha 2015.gadā un beidzot ar 152 euro/ha 2019.gadā.  Tiesa, arī tas ir pie nosacījuma, ja pieteikto hektāru skaits paliek šī gada līmenī un ja tiek izpildītas prasības attiecībā uz t.s. „zaļošanu” saimniecībā. Taču, ja vienotajam platību maksājumam pieteiktās platības palielināsies, tad likme par katru hektāru attiecīgi samazināsies! Norādītā (aptuvenā) hektāra likme ir kopā ar tā saucamo „zaļošanas” maksājumu.

Atgādinām, ka, saskaņā ar ES regulējumu, „zaļošana” nozīmē to, ka saimniecībās virs 30 ha tiek audzētas katru gadu 3 kultūras (galvenā kultūra līdz 75 %, un trešā kultūra ne mazāk par 5 %), 5 % no aramzemes tiek atvēlēti proteīnaugu audzēšanai, slāpekli fiksējošu kultūru audzēšanai, vai bioloģiskajai daudzveidībai. Zaļošanas maksājums ir 30% apmērā no kopējās tiešmaksājumu aploksnes. Tātad lai 2015. gadā saņemtu vismaz 97 eur/ha ir jābūt ievērotām zaļošanas prasībām, bet, ja saimniecība tās neievieš, tad par ha varēs saņemt vien aptuveni 66 EUR.