Eiropas lauksaimniecība nebūs stipra bez vājākās valsts attīstības

Kā ziņots, 29.aprīlī un 30.aprīlī darba vizītē Latvijā uzturējās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs, lai tiktos ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu un lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, tai skaitā ZSA vadību un apmeklētu vairākas organizācijas biedru saimniecības.
Čološs Baltijas valstis apmeklēja iepazīšanās vizītē, jo šobrīd Eiropā tiek uzsākta diskusija par KLP nākotni pēc 2013.gada. Pārrunās komisārs norādīja, ka ieradies Baltijas valstīs, lai noskaidrotu reģiona lauksaimniecības politikas veidotāju un pašu lauksaimnieku viedokli par nepieciešamajām KLP izmaiņām.
Komisārs uzsvēra, ka kopējā lauksaimniecības politika savulaik radīta tikai ES 15 dalībvalstīm, un ES paplašināšanās radījusi nepieciešamību nopietni pārvērtēt KLP realizēšanu, tagad to radikāli jāreformē, lai tā būtu atbilstoša visu 27 dalībvalstu interesēm. Komisārs arī norādīja, ka ES ir svarīga lauku vides kvalitāte – lauki nepastāvēs bez lauksaimniecības, bet lauksaimniecība nav vienīgā, kam jāattīstās lauku vidē.
ZSA vadība aicināja komisāru pārskatīt vēsturiskos kritērijus, pēc kuriem tiek aprēķināti ES tiešie maksājumi lauksaimniekiem. Par vienlīdzīgu lauksaimniecības politiku iestājas jaunās dalībvalstis, kas kopīgi plāno aizstāvēt savas intereses.
Turklāt ZSA vadība komisāram skaidri pauda savu nostāju – Eiropas kopējā lauksaimniecības politika un attīstība būs tik stipra, cik stipra būs vājākās valsts attīstība.
“Tiešajiem maksājumiem ir jāmaina struktūra, jāņem vērā trīs nosacījumi – atbalsts jāmaksā par ražošanas produktivitāti, vides saglabāšanu, nepieciešamas piemaksas par saimniekošanu klimatiski mazāk labvēlīgos apstākļos un šiem maksājumiem ir jābūt taisnīgiem un vienlīdzīgiem visās ES valstīs – kā jaunajās, tā vecajās. Pretējā gadījumā mēs nevaram runāt par kopēju lauksaimniecības politiku,” uzsver ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
“Būtiska ir arī Latvijas valdības un valsts pārstāvju Eiroparlamentā loma šajā diskusijā un interešu aizstāvībā, taču, īpaši šobrīd, svarīgi arī kāda ir valsts iekšējā politika”, stāsta Lazdiņš, akcentējot, „lai arī viens no smagākajiem, tieši pēdējais gads ir pierādījis, ka konstruktīvs dialogs ar valdību ir iespējams. Valdības vadītājs nav vairījies no diskusijām gan par zemniekiem pārreģistrāciju no IIN uz UIN, gan ES un valsts atbalsta maksājumiem, gan citiem lauksaimniekiem būtiskiem jautājumiem. Šīs diskusijas parādījušas, ka lauksaimnieki un pašreizējā valdība vienādi izprot Latvijas lauksaimniecības attīstību un ir ceļā uz vienotu nostāju nozares ilgtermiņa attīstības politikas definēšanā.”