Eiropas Padome apstiprina gala pozīciju sarunām par KLP

Šonedēļ Briselē notika ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kurā ministrei Laimdotai Straujumai diezgan veiksmīgi izdevās aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses. Salīdzinot ar Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu, Latvijas galvenie ieguvumi, kurus Īrijas prezidentūra pēdējās divās dienās iekļāva gala Eiropas Padomes kompromisā par KLP, pateicoties ilgstošam Latvijas darbam, ir:

–   Iespēja valstīm, kuras līdz šim maksāja VPM, to turpināt, ja vēlas līdz 2020 gadam, kā arī ja izvēlas VPM, tad ir iespēja turpināt maksāt PVTM (vēsturiskos ar ražošanu saistītos maksājumus);

–  Lielākas iespējas dalībvalstij izvēlēties maksāt ar ražošanu saistītu atbalstu (12 procentus no tiešo maksājumu aploksnes apjoma līdzšinējo 3,5 procentu vietā);

– Lauksaimniekiem, ievērojot Latvijas vides un lauksaimniecības īpatnības, būs daudz elastīgāka pieeja „zaļajai komponentei”, jo īpaši attiecībā uz mežu un auksaimniecības zemju mijiedarbību un ekoloģiskā fokusa platībām. Kā arī ir samazināta ekoloģiskā fokusa teritoriju prasība „zaļošanā” no 7 uz 5 %.

–  Latvija jau no 2015. vai pat no 2014. gada varēs savā Lauku attīstības programmā ieviest jauno uz klimatiskajiem apstākļiem balstītu mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) atbalsta sistēmu,

Latvijai neizdevās pārliecināt citu valstu kolēģus, par nepieciešamību atcelt cukura kvotas jau no 2015. gada. Šobrīd vairums dalībvalstu panāca kvotu režīma pagarināšanu līdz 2016/17 kvotas gadam.

Šādi uzlabojumi ir ieviesti Eiropas Padomes sākotnējā piedāvājumā un ar tādiem tā startēs tālāk uz trīspusējām sarunām. Jāatzīmē, ka Ministru padomē klāt bija arī Komisārs  D. Čalošs, līdz ar to Eiropadome pārsvarā savu pozīciju ir jau saskaņojusi ar Eiropas Komisiju.  Šobrīd savas pozīcijas sarunām ir apstiprinājušas visas trīs lēmuma pieņemšanas institūcijas – Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija un Eiropas Padome. Aprīļa vidū šīs institūcijas uzsāks trīspusējās sarunas, kuras varētu noslēgties vasaras vidū.