Eiropas Savienības tiešie maksājumi lauksaimniekiem

Autors – Ivars Bušmanis, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Kā veidojušies tiešie maksājumi?

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un ES atbalsta sistēma ar kvotām un fiksētu iepirkuma cenu radās pagājušā gadsimta 60.-ajos gados, ik gadus tērējot miljardus eiro nodokļu maksātāju naudas, lai eksportētu lauksaimniecības produkciju ārpus Eiropas tirgus un ražotājam garantētu augstāku cenu. 21. gadsimtā ir svarīgi, ka ES lauksaimniekiem ir savlaicīgs, elastīgs rīcības plāns, lai spētu reaģēt uz Eiropas un pasaules patēriņa tirgus cenām un konkurētu brīvajā tirgū. KLP 2003. gada reforma mainīja tiešā atbalsta principus un tiešā atbalsta apjomu noteica, piesaistot to apsaimniekotajai platībai, nevis saražotās produkcijas daudzumam.

Kāda ir tiešo maksājumu aprēķināšanas kārtība?

ES budžets 2000. – 2006. gadiem tika noteikts 1999. gadā. Kad 2004. gadā ES pievienojās desmit jaunas ES dalībvalstis, esošā ES budžeta ietvaros bija jāatrod politisks risinājums tiešo maksājumu nodrošināšanai desmit jauno ES dalībvalstu zemniekiem.
Latvija, parakstot iestāšanās līgumu, vienojās ar ES dalībvalstīm par tiešo maksājumu aprēķināšanas mehānismu. Šie noteikumi paredz, ka ES atbalstu var iegūt tie lauksaimnieki, kuru lauksaimniecībā izmantojamās platības 2003. gada 30. jūnijā bija labā lauksaimnieciskā stāvoklī.
Puses vienojās atļaut papildus maksājumus no valsts budžeta, lai kompensētu papildus nepieciešamos finanšu līdzekļus. Šādi iestāšanās nosacījumi bija Latvijas valdības politiskā izvēle, kas apstiprināta referendumā 2003.gada 20. septembrī.
Kopš 2004. gada atbalsts apjoms ievērojami audzis – ES tiešo maksājumu atbalsts katru gadu aug par 10%, un 2013. gadā maksājuma likme būs vienāda ar to, kādu 15 „vecās ES valstis” saņēma 2004. gada 30. aprīlī. Kopš 2000.gada Latvijas zemnieku ienākumi, salīdzinoši ar citām ES dalībvalstīm, auguši visstraujāk – par 311%.

Maksimālā finansējuma griesti Latvijai (miljonos eiro) un ES atbalsta daļa (%)
[img]http://www.zemniekusaeima.lv/lv/wp-content/uploads/img485667aeb5311.jpg[/img]

Tabulā ir atspoguļots nacionālās aploksnes pieaugums un griesti (miljonos eiro). Griesti jeb maksimālais pieejamais finanšu atbalsts noteikts KLP pamatdokumentā – ES Padomes regulā nr. 1782/2003, kas pieņemta 2003. gada 29. septembrī. Piemēram, 2008.gadā Latvijas zemnieki var saņemt jau 80% no “veco dalībvalstu” līmeņa.
Nacionālajā aploksni, kas ir tiešo maksājumu kopsumma, aprēķina pēc iestāšanās sarunās noteiktas formulas:

[color=CC0000]References ražība (2,5 t/ha)* pamatplatība (443 580 ha) * atbalsta maksājumu koeficients (63 eiro/t).[/color]

Plānošanas periodā līdz 2013. gadam Latvijas lauksaimnieki saņem procentuālu daļu no kopējās jeb maksimālās atbalsta aploksnes, kas aprēķināta ar iepriekš minēto formulu. Atbalsta maksājumu koeficients saskaņā ar 2003. gada 29. septembrī pieņemtās tiešā atbalsta shēmas regulu Nr. 1782/2003 (63 eiro/t) noteikts visām dalībvalstīm vienāds.

Tiešo maksājumu procentuālais sadalījums no ES-15 līmeņa
[img]http://www.zemniekusaeima.lv/lv/wp-content/uploads/img4856684450c1c.jpg[/img]

Līdz ar to aug arī Latvijas lauksaimniekiem par vienu hektāru izmaksājamā likme. Tās aprēķins ik gadu tiek veikts pēc šādas formulas:

[color=CC0000]Nacionālajā aploksnē ieskaitītais ES piešķirtais atbalsta kopapjoms: references platība (1 475 000 ha) = likme uz hektāru.[/color]

2007. gadā Latvijas lauksaimniekiem par vienu hektāru zemes tika izmaksāti 25,57 lati, tomēr šī summa, salīdzinot ar pārējām ES valstīm, ir vismazākā. Kāpēc tā?
Atbalsta aprēķins iestāšanās sarunās tika veikts par references ražības atskaites periodu – 1998. gadu. Tobrīd references ražība atbilstoši Latvijas lauksaimnieku iesniegtajiem ražības rādītājiem bija 2,5 tonnas no hektāra, kas caur aprēķina formulu tieši ietekmē kopējo atbalsta summu. Citām jaunajām dalībvalstīm tā ir lielāka, piemēram, Lietuvai – 2,7 t/ha un Slovēnijai – pat 5,27 t/ha. Savukārt Igaunijai tā ir zemāka – 2,4 t/ha.
Aploksnes lielums – nacionālie griesti tiešo maksājumi saņemšanai pēc augstākminētās formulas ir precīzi noteikti līdz 2013. gadam. Tā kā pēdējos gados Latvijas lauksaimnieku pieteiktā platība uz tiešajiem maksājumiem pārsniedz ES apmaksāto hektāru daudzumu, atbalsts tiek proporcionāli samazināts.
Latvijai piešķirtos maksājumus ES līmenim pielīdzinās pakāpeniski līdz 2013. gadam. Naudas izteiksmē tas nozīmē, ka 2013. gadā ES tiešie maksājumi Latvijai sasniegs 139 miljonus eiro.

Kādus maksājumus saņem Latvijas lauksaimnieki?

Pašlaik Latvijai kā jaunajai dalībvalstij ES tiešie maksājumi tiek piešķirti saskaņā ar vienotā platības maksājuma shēmu (VPMS jeb vienkāršotu tiešo maksājumu piešķiršanas režīmu), un lauksaimnieki atsevišķos nozares sektoros saņem arī papildu valsts tiešos maksājumus.

Tieši maksājumi ES dalībvalstīs 2007. gadā (vidēji € par hektāru) [img]http://www.zemniekusaeima.lv/lv/wp-content/uploads/img48566b5dedcee.jpg[/img]
Kur un kas pieņem lēmumus?

Eiropas lauksaimniecības politiku ES līmenī nosaka ES dalībvalstu valdības.
Par pašreizējo ES atbalsta lielumu jaunās dalībvalstis, tostarp Latvija, vienojās iestāšanās sarunās.
2002. gada 13. decembrī ES Padomes Kopenhāgenas samitā Latvija oficiāli slēdza iestāšanās sarunas ES. Iestāšanās sarunu laikā panāktās vienošanās starp sarunu vedējiem un Eiropas Komisiju iestrādātas starptautiskā, juridiski saistošā pievienošanās līgumā ES, kuru parakstīja 2003. gada 16. aprīlī Atēnās.
2003. gada 20. septembrī Latvijā notika referendums par iestāšanos ES, kurā 66,97 % to atbalstīja, bet 32,26 nobalsoja pret.
Pilns pievienošanās ES līguma teksts ar tā pielikumiem pieejams Ārlietu ministrijas mājaslapā http://www.am.gov.lv/lv/eu/3883/3749/4004/.
Galvenā lēmējinstitūcija par turpmāko KLP attīstību ir ES Padome, kuras sastāvā esošajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tiek izskatīti tiesību aktu projekti un pieņemti lēmumi par nozares attīstību. Tās sanāksmēs piedalās dalībvalstu lauksaimniecības ministri.
Zemkopības ministrijas darbinieki, pārstāvot valsts intereses ES līmenī, pastāvīgi darbojas arī ES Padomes darba grupā – Īpašajā Lauksaimniecības komitejā. Tajā vairākas reizes mēnesī tiek skatīti lauksaimniecības kopējā tirgus organizācijas un lauku attīstības jautājumi. Komitejai ir reālas iespējas ietekmēt izstrādāto likumu projektu saturu.
Eiropas Komisija, kas ir politiski neitrāla ES institūcija, iesniedz priekšlikumus KLP uzlabojumiem, kā arī pilda administratīvo jeb izpildvaras funkciju un seko līdzi, kā dalībvalstis pilda ES līmenī kopīgi pieņemtos lēmumus.

ES dalībvalstu ministri uzdod izstrādāt priekšlikumus

Eiropas Komisija iesniedz priekšlikumus

Eiropas Savienības Ministru Padome pieņem lēmumu

Eiropas Komisija administrē finanses un uzrauga lēmumu izpildi

Kad varētu ieviest izmaiņas KLP tiešo maksājumu sistēmā?

Šogad Eiropas Komisija ES Padomes uzdevumā veikusi 2003. gada KLP reformas tā saucamo „veselības pārbaudi”, lai noteiktu ieviesto pārmaiņu efektivitāti. Sagaidāms, ka pēc pārbaudes rezultātiem notiks korekcijas vēl šajā 2007.–2013. gada plānošanas periodā, par ko ES Ministru Padomei jāvienojas līdz 2008. gada novembrim.
Tikai pēc tam varētu sākties KLP nākotnes apspriešana. 2009. gadā tiks veikta vispārējā ES budžeta pārskatīšana, un tās rezultāti var ietekmēt KLP pēc 2013. gada. Diskusijas un vienošanās panākšana starp dalībvalstīm par KLP nākotni varētu aizņemt vairākus gadus.
Apstiprinātā ES budžeta ietvaros vienāds vienotas likmes maksājums visās 27 dalībvalstīs izraisītu milzīgu budžeta pārdalīšanu starp dalībvalstīm. Dažādajās dalībvalstīs tas izkropļotu ieņēmumu attiecību starp lauksaimniecību un citām tautsaimniecības nozarēm. Tā kā atbalsts ir piesaistīts zemes vērtībai, tas dažās dalībvalstīs būtiski palielinātu zemes vērtību, bet citās – būtiski samazinātu.