Ēnu ekonomikas apkarošanas efektīvākais līdzeklis – „nulles” deklarācija

   Sākuma deklarācijas jeb tā saucamās „nulles” deklarācijas ieviešana būtu efektīvākais līdzeklis ēnu ekonomikas apkarošanai un palielinātu uzņēmumu darījumu legalitāti, tā pēc tikšanās darba grupa par ēnu ekonomikas apkarošanu uzskata Zemnieku Saeimas vadība.
Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmuma dienesta un Pārtikas veterinārā dienesta apkopotie dati par situāciju lauksaimniecības nozarē ir satraucoši, un Zemnieku Saeima uzskata, ka visdrīzākajā laikā ir jāpieņem kardināli lēmumi, lai nodokļu maksātāji „nebankrotētu” nelegālā tirgus apjoma dēļ.
Zemnieku Saeima norāda, ka pirmkārt šobrīd uzmanība būtu jāvelta nelegālā tirgus dalībnieku apzināšanai, nevis godprātīgu nodokļu maksātāju pastiprinātai kontrolei un sodīšanai. Tieši šī ir viena no galvenajām problēmām, kas līdz ar pārmērīgām administratīvām prasībām, nodokļu slogu, negodīgu konkurenci, nepietiekošu informētību un zemu iesaistīšanās risku veicina ēnu ekonomiku un ”nogriež” potenciālos valsts budžeta ieņēmumus.
Lauksaimniecības nozares dalībnieki pirmie ir reaģējuši un ieviesuši nozares kritēriju – sociālā nodokļa nomaksas apmēru – lai pretendētu uz ES finansējumu LAD projektos sociāla nodokļa nomaksas apmērs uz vienu strādājošo gadā nedrīkst būt zemāks kā Ls 700,00. Tādā veidā tiek radītas priekšrocības uzņēmējiem, kas legāli nodarbina darbiniekus un godprātīgi maksā nodokļus. Lauksaimnieki ir pārliecināti, ka sociālā nodokļa nomaksai jābūt atklātai un aicina citas nozares sekot lauksaimnieku piemēram, lai piedalīties valsts konkursos un pretendēt uz ES fondu līdzekļiem var kompānijas, kas nodarbina cilvēkus un maksā par tiem nodokļus.
Tomēr situācija nav tik viennozīmīga, norāda Zemnieku Saeima, jo nodokļu politika valstī un administratīvais slogs, nepārdomāta mikrouzņēmumu atbalstīšana būtībā “spiež” iedzīvotājus primāros ienākumus nodrošināt sev nelegāli.
„Lauksaimniecības nozarē pašlaik darbojas 9150 nodokļu maksātāji, no kurām 8015 jeb 88 % ir zemnieku saimniecības. Tikai 3008 ir PVN maksātāji un no šiem 3008 PVN maksātājiem tikai 2933 nodokļu maksātāji 2009.gadā ir iesnieguši PVN deklarācijas. Tas vien rāda, ka daudzas mazās saimniecības cīnās par iztikšanu – par ēšanas tiesu sev un ģimenei. Lai arī cik godprātīga attieksme šīm ģimenēm būtu pret valsti, šo nodokļu slogu tās nespēj “pacelt”,” stāsta Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, skaidrojot, „esošās administratīvās prasības ir grūti izpildāmas gan fiziski, gan materiāli un ir laikietilpīgas. Piemēram, lauksaimniecībā svarīgs ir sezonālais darbs, bet sezonas strādnieku pieņemšanai darbā par to jāziņo VID dienu pirms stāšanās darbā. Dārzkopības un augļkopības saimniecībās, lai izpildītu šīs prasības, būtu jāalgo atsevišķs  cilvēks, kurš katru dienu sagatavo sarakstu uz nākamo dienu un atlaiž tos strādniekus, kas nav atnākuši uz darbu. Tas ir absurds. Lielās saimniecības darbiniekus algo visu gadu, domājot par viņu labklājību bieži izdomā darbus “nesezonai”, bet skaidrs, ka neliela saimniecība to nevar atļauties, taču tad papīru darbs aizņem 2/3 dienas”.
„Izdzīvošanas” cīņa veicina centienus izvairīties no godīgas nodokļu maksāšanas, neuzrādot realizēto pašaudzēto produkciju, ražas oficiālu norakstīšanu zaudējumos un realizāciju nelegāli, tādēļ būtiski ir rast risinājumus, kas dod iespēju iedzīvotājiem uzsākt uzņēmējdarbību, kas nodrošina pašu iztikšanu, negremdējot tos administratīvajā slogā, un lielākā uzmanība jāvelta ļaunprātīgiem nelegālā tirgus dalībniekiem.