ES lauksaimniecības budžeta priekšlikums ir nepieņemams

Eiropas vadība runā vienu, dara pilnīgi citu! Eiropas Komisija vakar publicējusi priekšlikumu Eiropas Savienības budžetam pēc 2013. gada.

„„Delikāta līdzsvarošanas darbība, kas apvieno taupības un izaugsmi veicinošus pasākumus”, kā budžeta un finanšu plānošanas komisārs Janušs Levandovskis raksturoja ES 2014. – 2020. gada budžeta projektu, acīmredzot bija jāsaprot – delikāti drastiski samazinām, tad jau redzēs”, Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja ir sašutusi par ES lauksaimniecības budžeta samazinājumu nākamajam plānošanas periodam. Komisijas priekšlikums paredz samazināt nākamā plānošanas perioda kopējo budžetu lauksaimniecības sektoram par ~6%. Budžets noteikti kalpos kā arguments, lai maksimāli noildzinātu tiešmaksājumu izlīdzināšanu starp dalībvalstīm un tas nav pieļaujami.

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Latvijas zemnieki, kuri šobrīd saņem mazāk par trešdaļu no Eiropas vidējā atbalsta, tikai 2020. gadā saņems tikai aptuveni pusi no vidējā. Latvijas un arī citu jauno dalībvalstu lauksaimnieki vairākkārtīgi ir pieprasījuši padarīt ES lauksaimniecības politiku taisnīgu. Latvijas lauksaimnieku un valsts amatpersonu viedoklis jau izskanējis – visu valstu zemniekiem tiešmaksājumu apjomam ir jābūt vismaz 70-80% apmērā no ES vidējā atbalsta apjoma un pārejas periods no pašreizējās netaisnīgās sistēmas nedrīkst aizņemt vairāk par 2 gadiem.

Komisija piedāvā Latvijas zemniekiem tiešmaksājumus palielināt par 50 eiro (no 94 uz 144 eiro par hektāru), taču pat tik liels palielinājums, ņemot vērā, ka Latvijas zemnieki ir saņēmuši viszemākos tiešmaksājumus, nelīdzsvaro konkurētspēju, ko mazina netaisnīgie, daudz lielākie maksājumi citu valstu ražotājiem.
Latvijas lauksaimnieku lielākā problēma ir nevis maksājumu absolūtais līmenis, bet
gan milzīgā atbalsta apjoma atšķirība starp dalībvalstu zemniekiem.

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Latvijas zemnieki vēl 2020. gadā saņems 52% no ES vidēja atbalsta, bet, piemēram, Nīderlandes zemnieki turpat trīs reizes vairāk – 142% no ES vidējā atbalsta.
Līdz šim Latvijas lauksaimnieki konkurētspēju kopējā ES tirgū ir noturējuši uz zemo strādnieku atalgojuma rēķina un neieguldot līdzekļus augsnes ielabošanā un meliorācijā. Jau pašreiz lauki paliek arvien tukšāki un zemes aizaug, cilvēki aizbrauc uz valstīm, kur viņu darbs tiek atbilstoši atalgots. Vēl 7 gadu pārejas periods ar samazinātiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem nozīmētu Latvijas lauku teritorijas mazapdzīvotību, iedzīvotāju atkarību no importētas pārtikas

Būtiski atšķirīgs ir finansējuma sadalījums starp tiešmaksājumu (Pīlārs I) un Lauku attīstības (Pīlārs II) daļu starp dalībvalstīm. Ja Latvijas gadījumā šī attiecība ir ~35:65, tad, piemēram, Dānijai līdzekļi, ko lauksaimnieki saņem kā tiešmaksājumus ir ~95% un tikai 5% lauku attīstības pasākumiem. Realizējot lauku attīstības pasākumus, finanšu līdzekļu nonākšana līdz lauksaimniekam ir sarežģītāka un ilgstošāka nekā tiešmaksājumu saņemšana. Tāpat arī, saņemot atbalstu naudas izteiksmē, ir brīvie līdzekļi, ko lauksaimnieks var izmantot pēc savas konkrētā brīža vajadzības, piemēram, zemes iegādei. Tas nostāda Latvijas lauksaimniekus sliktākā situācijā attiecībā pret to valstu lauksaimniekiem, kam ir relatīvi vairāk brīvo līdzekļu, pateicoties augstajai tiešmaksājumu proporcijai.

„ES lauksaimniecības budžets ir gandrīz puse no ES kopējā budžeta. Lineāri skatoties, protams, ir viegli konsolidēt kopējo budžetu, samazinot vienu lielu pozīciju. Mūsu sektoram piedāvātais aptuveni 6% samazinājums patiesībā nozīmē daudz lielāku samazinājumu, jo šis budžets ir jādala jau 27 dalībvalstu starpā! Šobrīd šķiet, ka komisāra Levandovska solījumi un ES lauksaimniecības komitejā skatītais Alberta Desa ziņojums un vienošanās izstrādāt metodiku, kas veidotu taisnīgu platībmaksājumu sistēmu bija „uzmanības novēršana” un jauno dalībvalstu, kas cīnās par taisnīgiem nosacījumiem, „iemidzināšana”. Budžeta samazinājums būtiski apgrūtinās diskusijas un vienošanos par vienlīdzīgu atbalsta sadalījumu starp ES dalībvalstīm un atrast kompromisu starp 27 dažādu valstu interesēm. Tomēr, jauno dalībvalstu lauksaimnieki, tai skaitā arī Latvijas, nav gatavi atkāpties- tas bija jaušams arī pēc gaisotnes Starptautiskajā konferencē, kas norisinājās Kauņā 28. un 29. jūnijā. KLP reformas likumdošanas paketes apspriešana sāksies rudenī – tad arī ir sagaidāmas asākās sarunas. Mēs cīnīsimies, lai Eiropā būtu vienlīdzīga konkurence!”, aktīvam darbam Briseles gaiteņos gatava ir Maira Dzelzkalēja.