Bez vienlīdzīgas maksājumu sadales ir arī citi problēmjautājumi

Diskusijas par Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas reformu pēc 2013. gada ietvaros, darba vizītē Latvijā Šā gada 14.jūlijā un 15.jūlijā ieradušies Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un Lauku attīstības komisijas deputāti, lai iepazītos ar mūsu valsts lauksaimniecību un problēmām, kas saistītas ar nozares attīstību, kā arī ar lauksaimniekiem klātienē diskutētu par KLP mērķiem pēc 2013.gada, tirgus kopējās organizācijas principiem, finanšu pārdali lauku attīstības politikā, šīs politikas lomu un vietu KLP pēc 2013.gada, kā arī KLP finansējuma apjomu ES 2014.-2020.gada budžetā un galveno Latvijas zemnieku jautājumu – nevienlīdzīgajiem tiešmaksājumiem. Gan deputāti, gan lauksaimnieki atzīst – vienlīdzīgi maksājumi nav vienīgais problēmjautājums – esošā politika nenodrošina lauku dzīves kvalitātes paaugstināšanu, Eiropas lauksaimniecības konkurētspēja samazinās, veidojas izteikti pamestas teritorijas.
„Mums bija būtiski, lai deputāti iepazīstas un redz Latvijas lauksaimnieku ikdienu, iepazīst cilvēkus un uzzina kādu darbu un izturību mūsu zemnieki ir ieguldījuši, lai šobrīd būtu Eiropas līmeņa saimniecības, tomēr saņemot viszemākos atbalsta maksājumus. Mēs novērtējam, ka tiek jau runāts par godīgu un taisnīgu ES kopējo lauksaimniecības politiku” stāsta Maira Dzelzkalēja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece.
Eiroparlamenta deputātu delegāciju apmeklēja Zemnieku saeimas biedrus – zemnieku saimniecību „Rudeņi” Jelgavas novada Sesavas pagastā, kā arī bioloģisko saimniecību „Ozoli” Bauskas novada Stelpē.
Vislielākais pārsteigums deputātiem bija par latviešu zemnieku sīkstumu un izturību, attīstot savas saimniecības un saimnieku lielo pašatdevi un spēju pielāgoties situācijai. Deputāti ļoti ieinteresēti bija lauksaimnieku pārdomās par lauksaimniecības sektora attīstību Eiropā.
„Sarunās bijām vienisprātis, ka būtiska būs KLP pēc 2013. gada skatījums un atbalsta instrumenti saimniekošanai mazāk labvēlīgos apvidos, lai veicinātu lauku apdzīvotību un nodarbinātību, jo pamesto teritoriju jautājums satrauc ne tikai Latvijas lauksaimniekus, bet arī eiropiešus. Tāpat sarunās izkristalizējās lauksaimniecības produkcijas mārketinga problemātika – nišas produktu veidošana, to noieta tirgus veidošana un pārdošana. Arī Eiropas mazie vidējie lauksaimnieki ir spējīgi saražot augstas kvalitāte produktu, taču nepietiek spēka un arī zināšanu, lai šos produktus veiksmīgi virzītu tirgū – produktu izstrāde, zīmolvedība, tirdzniecības kanālu izveide – šādu zināšanu un finanšu, kas nepieciešams mārketingam atbalsta ieviešana, iespējams būs viens no reformas jaunievedumiem un ieguvumiem,” stāsta M.Dzelzkalēja.
Zemnieku Saeimas galvenais mērķis bija EP Lauksaimniecības un Lauku attīstības komisijas deputātiem parādīt, ka Latvijas zemnieki, lai arī veiksmīgi saimnieko, tomēr ir klaji nevienlīdzīgā situācijā ar citu valstu lauksaimniekiem, lai deputāti izprastu kādēļ Latvijas lauksaimnieki aktīvi iestāsies par vienlīdzīgu konkurenci un turpinās par to runāt gan Latvijā, gan Eiropā. Aktīvs darbs un Latvijas viedoklis šobrīd ir īpaši svarīgs, jo EP jau apstiprināts viens ziņojums par KLP pēc 2013. gada un šobrīd uzsākts darbs pie nākamajiem diviem, kurā detalizētāk būs izklāstīts komitejas redzējums par KLP reformu – strukturālajām izmaiņām un finansējuma sadali.