Grozījumi Meliorācijas likumā

Lūgums sniegt atzinumu t.sk. iesniegt konkrētus rakstiskus priekšlikumus līdz 2013.gada 27.maijam likumprojektā „Grozījumi Meliorācijas likumā”.

No visām meliorācijas kadastrā reģistrētajām meliorācijas sistēmām lielu īpatsvaru (aptuveni 30%) veido koplietošanas meliorācijas sistēmas. Neskatoties uz dažādām finanšu atbalsta formām, šo meliorācijas sistēmu ekspluatācija, uzturēšana, rekonstrukcija vai renovācija savlaicīgi netiek veikta, ko var izskaidrot ar zemju īpašnieku nespēju vienoties par kopīgiem minētajiem pasākumiem. Atsevišķas pašvaldības ir izteikušas iniciatīvu – veikt iniciējošus un rosinošus pasākumus, lai risinātu šo problēmu, jo daļa koplietošanas meliorācijas sistēmu ir cieši saistītas ar pašvaldību īpašumā pārņemtajām būvēm (polderu sūkņu stacijām, aizsargdambjiem, novadgrāvjiem). Šo svarīgo hidrotehnisko būvju projektam atbilstošai ekspluatācijai ir nepieciešama visas sasaistītās meliorācijas sistēmas kvalitatīva darbība un uzturēšana. Lai risinātu šo problēmu, Meliorācijas likumā nepieciešams definēt jaunu meliorācijas sistēmas statusa veidu – pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma, atvieglotu pašvaldībai nozīmīgu koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatāciju, uzturēšanu un būvniecību. Lai veiktu meliorācijas sistēmu būvniecību, nodrošinātu savstarpēju informācijas apmaiņu, un informācijas pieejamību un ticamību trešajām personām, nepieciešams noteikt, ka zemkopības ministrs ar rīkojumu apstiprina valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu sarakstu.

Ja pašvaldība pieņem lēmumu, ka meliorācijas sistēmai ir nosakāms pašvaldības nozīmes koplietošanas sistēmas statuss, tad pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorāciju sistēmas un viena īpašuma ūdensnotekas uzturēšanu, ekspluatāciju.

Meliorācijas likumā jāparedz tiesību norma, ka neatkarīgi no meliorācijas sistēmu īpašuma piederības  amatpersonām un pilnvarotām personām, kuras kontrolē un uzrauga meliorācijas sistēmu darbību, ir  jānodrošina iespēju piekļūt meliorācijas būvēm un ierīcēm inventarizācijas darbu izpildei.

Lai novērstu situāciju, ka atsevišķi zemes īpašnieki nemaksā par tādas pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecību un ekspluatāciju, kurai ir būtiska ietekme uz citu īpašnieku meliorācijas sistēmām, tad likumprojektā ir nepieciešams noteikt pašvaldības tiesības iekasēt daļēju maksu par izpildītiem melioratīvajiem darbiem.

Līdz ar to precizējama Meliorācijas likuma 29.panta redakcija, ka pašvaldība ir tiesīga nodrošināt koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas finansēšanu, ja tā rada avārijas draudus.

Pēc meliorācijas kadastra datiem valstī ir 1,6 miljoni hektāru meliorētas lauksaimniecības zemes un aptuveni 400 000 tūkst. hektāru nosusinātas mežu zemes.

Latvijas 110 novadu un 9 pilsētu pašvaldības, un šo pašvaldību iedzīvotāji – meliorācijas sistēmu īpašnieki.

Papildus informācija

Mārtiņš Trons

E-pasts: martins.trons@zemniekusaeima.lv

Tālr.: 29805456

Pielikumā likumprojekts „Grozījumi Meliorācijas likumā” un tā anotācija.

ZMAnot_Melioracija

ZM_GrozMelLik