Informācija un aicinājums ZSA biedriem saistībā ar piena krīzi

[img align=left]http://www.zemniekusaeima.lv/lv/wp-content/uploads/img480c5d7417385.jpg[/img]Cienījamie Zemnieku saeimas biedri!

Daudzi piensaimnieki šobrīd ir izmisumā, un neredz, kā strādāt tālāk. Tiem pārstrādes uzņēmumiem, kuri par produkciju vēl maksā, paši zināt, iepirkuma cenas ir kritiski zemas. Taču atsevišķi pārstrādes uzņēmumi no piena šobrīd atsakās, faktiskas maksātnespējas dēļ, vai dodoties rekonstrukcijā. Tāpat arī zemnieki cieš no iepircēju un pārstrādātāju nekārtotām finanšu saistībām. Kopumā rodas skumja sajūta, ka piena ražošana iet uz grunti, un to vairs nevienam nevajag.

Protams, ka Zemnieku saeimas birojā saņemam biedru jautājumus, kas īsti notiek, un ko šai sakarā darīt. Tādēļ uzskatām par pienākumu skaidrot situāciju un iespējas. Nosūtam Jums informāciju nopietnām pārdomām.

Par situāciju tirgū kopumā. Baltijas valstīs ir zemākā piena iepirkuma cena Eiropas Savienībā. Šeit ir piena pārprodukcija. Augstākā piena iepirkuma ir kaimiņos – Somijā. Savukārt somi pat eksportē pienu uz Krieviju. Visā pasaulē piena un piena produkcijas tirgū ir kritums, ko daļēji var saistīt ar tirgus svārstībām tieši piena sektorā, daļēji arī ar ekonomikas krīzi. Starptautiskie tirgus analītiķi prognozē, ka pēc krituma 2010.gadā tirgus cenai vajadzētu atgriezties iepriekšējā līmenī. Tomēr, lai Latvijas ražotāji to varētu izmantot, jāpārdzīvo 2009.gads, un, iespējams, pat ilgāk.

Par iespējām dabūt papildus līdzekļus sektoram. Parasti šādās situācijās, kad kāda nozare ir grūtībās, risinājums tiek atrasts, prasot papildus līdzekļus no valsts, vienā vai otrā veidā. Taču šobrīd valstī ir ekonomiskā krīze. Valsts ir teju bankrotējusi, tiek ņemts milzu aizņēmums no Starptautiskā Valūtas fonda. Tas nāk komplektā ar ne visai labvēlīgiem nosacījumiem. Tādēļ patlaban tiek plānots kārtējais budžeta samazinājums. Līdz ar to cerēt uz papildus finansējumu ir nereāli.

Tomēr, risinot dažāda veida sarunas un izskatot visas iespējas, esam lobējuši, lai gada beigās palielina maksājumu lopkopībā. Mums ir izdevies panākt ievērojami lielāku atbalstu ciltsdarbam. 2008.gada beigās ciltsdarba maksājums ir palielināts no 34 Ls par govi līdz 47 Ls par govi. Tā kā Valsts kasē ir par maz naudas, lai izdarītu tik lielus maksājumus, vajadzīga speciāla Finanšu ministrijas atļauja. To patlaban kārto Zemkopības ministrija. Taču ir skaidrs, ka šie līdzekļi atsevišķu saimniecību un nozares likteni kopumā īpaši nemainīs.

Starptautiskais Valūtas fonds prasījis veikt vēl 600 miljonu Ls samazinājumu nākamā gada budžetā. Kārtējais samazinājums krasi skars arī lauksaimniecības subsīdijas, un ticamākais, ka sarunas par nākamā gada subsīdiju sadalījumu šajās nedēļās sāksies teju no nulles. ZSA uzstādījums gaidāmajam lielajam samazinājumam – nedrīkst samazināt kredītprocentu un ciltsdarba sadaļu summu. Par to arī cīnīsimies.

Par to, lai valsts pēc iespējas ātrāk izmaksātu tos maksājumus, kas lauksaimniekiem pienākas. Maksājumi tiek izmaksāti tik, cik naudas ir pieejams. Pat vairāk, nekā sākotnēji tika solīts, ka nauda atradīsies. Tomēr galu galā visiem naudas vienalga nepietiks. Turklāt tas nav risinājums tiem lauksaimniekiem, kam nav noadministrēti pieteikumi.

Par tiešo tirdzniecību. Kā jau ieteicām vasaras vidū, tiešā tirdzniecība ir viens no risinājumiem. Tas nav masveidīgs un vispārīgs risinājums, taču tiem, kas tuvāk lielajām pilsētām, tas šajā laikā var noderēt.

Par administratīvi regulētām iepirkuma – pārdošanas cenām. Ekonomiskās krīzes apstākļos nebūs tāda politiskā spēlētāja no koalīcijas partijām, kas būtu gatavs ko šādu atbalstīt. Taču, kā zināms, lai šādu radikālu soli izvestu, jābūt politiskajam atbalstam.

Par iespējamo piena pārstrādes uzņēmumu savstarpējo vienošanos. Runā, ka piena pārstrādātāji savstarpēji ir vienojušies un paralēli samazina piena cenu gan Latvijā, gan Lietuvā. Runā, ka tā rezultātā piena cena ir kritusi un vēl nav sasniegusi zemāko punktu.

Šādus gadījumus nodod izmeklēšanai Konkurences padomē, šāds ceļš ir ejams. Bet, lai šādus gadījumus izmeklētu, ar emocijām un aizdomām nepietiek – jābūt pierādījumiem. Mēs no Zemnieku saeimas esam gatavi šādu jautājuma izpēti virzīt, ja kāds no lopkopējiem spētu un uzdrošinātos dot atbilstošus pierādījumus – cenu piedāvājumus vienā mēnesī vienādus no vairākiem pārstrādātājiem, sarunu ierakstus, vienalga ko, kas var kalpot par pierādījumu. Priekš tā ir vajadzīgi gana drosmīgi pieninieki. Jāpiebilst, ka ilgtermiņā tas nebūtu risinājums, jo tad, ja šāda vienošanās reāli pastāv, piena pārstrādātājiem savās darbībās vienkārši jābūt piesardzīgiem, neradot pierādījumus.

Tirgus pārdale. Pēc ekonomikas teorijas, situācijās, kad ir ilgstošs cenu kritums, uzvar tas, kas spēj pārdalīt tirgu. Patlaban svaru kausi ir pārstrādes pusē. Tas nozīmē, ka ir īstais laiks, kad sekot atbildes soļiem no lauksaimnieku puses. Taču to spēs tikai lielie piena tirgus spēlētāji – piena kooperatīvi. Kooperatīviem vajadzētu pieņemt lēmumu vai nu par turpmāku kopīgu darbību kopumā vai par turpmāku kopīgu rīcību jaunu tirgu meklēšanā, vai par turpmākiem kopīgiem iepirkumiem biedriem (piemēram, lopbarībai, ģenētikai), kopīgiem piena savākšanas maršrutiem, kopīgu pārstrādes iegādi vai jebkuru citu pietiekami nozīmīgu soli, kas varētu palielināt ieņēmumus vai samazināt izmaksas.

Ir skaidrs, ka piena kooperatīvus vada daži no Latvijas gudrākajiem un mērķtiecīgākajiem lauksaimniekiem. Protams, viņi visi kopā un katrs atsevišķi ir izcilas personības. Viņi saprot tirgus situāciju. Viņi arī ir veduši sarunas par savstarpēju vienošanos un sadarbību, taču tās nav bijušas gana veiksmīgas. Un nu ir skaidrs, ka kooperatīvu vienošanās līdz šim nav notikusi tikai tādēļ, ka vismaz daļai no iesaistītajiem ir bijusi skaidra motivācija, kādēļ to nedarīt.

Tomēr nu vairs nav cita risinājuma – vai nu kooperatīvi vienojas, un ir īsāks sāpīgs periods, kā rezultātā tiek izmainīta situācija tirgū ilgtermiņā, vai arī kooperatīvi nevienojas, un ir garš sāpīgs periods, un nav zināms, vai labs risinājums būs pat ilgtermiņā. Katrā ziņā otrajā variantā no tirgus nāksies izstāties lielākam skaitam saimniecību.

Piena iepirkuma cenas vairumam ir jau kļuvušas pār zemu, lai klusētu un gaidītu, kad situācija pāries pati no sevis. Ejot ierasto ceļu, ir risks palikt uz sēkļa jau itin drīz. Bez kooperatīvu vienošanās un piena tirgus pārdales nekas labs nav gaidāms. Pie tam piena kooperatīvu vienošanos var panākt tikai kooperatīvu biedri, to nevar panākt neviens cits. Tādēļ tiem lauksaimniekiem, kuri ir kooperatīvos, un kuriem rūp situācijas attīstība, vērts griezties savā kooperatīvā un mudināt vadību uz turpmākām sarunām un kopīgu darbību. Turklāt vērts vienoties savā starpā, pirms tirgū nav ienākuši lielie spēlētāji, piemēram, Arla. Tad latviešu zemniekiem vienoties savā starpā jau būs daudz par vēlu.

Tādēļ aicinām jūs, piensaimnieki, pašiem veicināt kooperatīvu apvienošanos un aicināt savu kooperatīvu aktīvi un strauji meklēt tirgu jūsu produkcijai.

Aicinām atmest latvisko pacietību un rīkoties kā īstiem saimniekiem. Šobrīd vairs kavēties nedrīkst.

Par piena noietu jaunā tirgū. Latvijas tirgū ir piena pārprodukcija, mēs saražojam teju divreiz vairāk, kā Latvijā var patērēt. Pienu ir jāeksportē. Pie jautājuma jau strādā kooperatīvi un arī pārstrādes uzņēmumi. Taču vairumam esošo pārstrādes uzņēmumu patlaban ir pietiekami smaga situācija vai pārliecība, ka ražotāji situāciju izmainīt nespēs, kā rezultātā rīcība jaunu tirgu meklēšanā nav pietiekami aktīva, un ekonomiskā krīze tiek pārdzīvota uz piena ražotāju pleciem. Par to liecina kaut vai Preiļu siera rīcība.

Savukārt piena kooperatīviem ir skaidrs, ka svešu valstu tirgos ir grūti iespiesties. Īpaši grūti to izdarīt, ja jāeksportē pamata produkcija – piens. Protams, vieglāk būtu eksportēt jebkuru pārstrādātu produkciju, jo to var uzglabāt ilgāk, taču priekš tā Latvijas piena ražotājiem joprojām ir pārāk mazas pārstrādes jaudas. Tomēr, pat tādā gadījumā jaunu noieta tirgu meklēt būtu vieglāk, ja piena ražotāji būtu savstarpēji vienojušies.

Brīnuma nebūs.

Aicinām nelolot cerības par kompensācijām vai administratīvi regulētām cenām. Pie tam krīze ir tikai sākusies, var kļūt vēl sliktāk. Tagad viss ir jūsu pašu un kooperatīvu rokās.

„Zemnieku saeima” uzskata par savu pienākumu brīdināt, ka nākamie gadi var nest līdzīgu krīzi arī augkopībā. Tādēļ aicinām arī citu nozaru lauksaimniekus laikus apvienoties un meklēt jaunu realizācijas virzienu nopietniem produkcijas apjomiem. Aicinām arī plānot, kā ražot un tirgot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, lai tiktu laukā no zemo ienākumu lamatām.

„Zemnieku saeima” ir viens no instrumentiem, caur kuru panākt jūsu intereses, tādēļ, ja redzat risinājumu bez iepriekš minētajiem, dodiet mums ziņu, un mēs lobēsim!