Intervija: Pirms divdesmit gadiem tas bija tik neaizsniedzams… Tik neaizsniedzams kā ceļojums uz Ameriku pirms 30 gadiem…

Viņā mūždien mirdz pozitīvisma dzirksts, ar kuras palīdzību varētu kalnus gāzt. Jāteic, iespaidīgi kalni jau ir gāzti, bet pie sasniegtā viņš nedomā apstāties. Varbūt nedomā apstāties tieši tāpēc, ka šobrīd viss ir sasniedzams, atliek izmantot iespējas un strādāt. Viņš – konkursa „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2013” laureāts, Zemnieku saeimas valdes loceklis un saimnieks savā zemē – Latvijā. Viņš – Arnis Burmistris.

Jautājums, kuru uzdodu visiem ZSA valdes locekļiem. Iedomājaties, ka Jūs esat žurnālists, veidojat rakstu par lauksaimniecību Latvijā un dodaties intervēt ZSA valdes locekli un lauksaimnieku Arni Burmistri. Ko Jūs viņam vispirms jautātu?

Kas Jūs saista laukos un lauksaimniecībā?

Un atbilde ir…?

Cieņa pret darbu, cieņa pret Latvijas zemi un atbildība pret vecāku un vecvecāku padarīto un sasniegto. Ne vienmēr mēs to novērtējam.

Viena no lielākajām vērtībām – ģimene un valsts jeb cilvēka dzīves pamats. Kas ir svarīgākais, ko jau bērnībā iemācījāties no vecākiem, vecvecākiem un Latvijas, bez kā Jūs šobrīd nebūtu tāds cilvēks, kāds esat?

Noteikti, ka lielāko daļu atziņu esmu guvis no vecākiem. Viņu darba spars, atbildības sajūta, godīgums ir augstu vērtējams. Vecvecāki arī bija lauksaimnieki, gan jau, ka viņi šobrīd arī palīdz… Kaut vecāki un pats visu bērnību esam dzīvojuši Jelgavā, sajūta, ka esmu lauksaimnieks, parādījās jau ar pirmajiem darbiem saimniecībā (celtniecība, lopkopība un tikai kā pēdējo varētu pieminēt augkopību). Mēs esam izgājuši visus saimniecības attīstības posmus- sākot no naturālās saimniecības 3,7 ha platībā ar roku darbu un visu veidu lopu sugām, ar vidēja izmēra saimniecību un kredītiem līdz 85% gadā, un strauju sapratni par attīstības nākotni un lielas spēcīgas saimniecības izveidi.

Pastāstiet par savu saimniecību! Ar ko Jūs nodarbojaties?

Atnākdami no Jelgavas 1992. gadā, sākām saimniekot uz mantojumā iegūtās zemes, kas bija 74 ha. 1993. gadā sāku studēt Latvijas Lauksaimniecības universitātē agronoma specialitātē. Pabeigtās studijas bija liels ieguvums saimniecības attīstībā. Gan uzkrātā informācija, gan praksē pielietotās, iegūtās zināšanas nesušas augļus. Līdz 2013. gadam apsaimniekojām 1700 ha. Savukārt šobrīd apsaimniekojam 2100 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un strādājam 10 pagastos, 4 novados. Klāt nākušie hektāri ir atpirktā zeme no Dānijas uzņēmēja. Man ir liels prieks, ka es un arī citi lauksaimnieki kļūst spēcīgi šādu darījumu veikšanā, apjoms pieaug aizvien vairāk un vairāk.

Saimniecība nodarbina 17 darbiniekus. Ir gan studējošie, gan tehnikumu absolventi, gan arī darbinieki ar lielu darba pieredzi lauksaimniecībā. Es nebaidos pieņemt darbā jaunus un strādāt gribošus jauniešus. Viņiem var uzticēties. Šobrīd tālākais lauks atrodas 90 km attālumā no saimniecības. Audzējam ziemas kviešus, ziemas rapsi, tritikāli un vasaras miežus. Realizēti 8 struktūrfondu projekti-iegādāta nepieciešamā tehnika lauku darbu veikšanai, uzcelta graudu kalte ar noliktavām un sakārtota infrastruktūra saimniecības teritorijā. No šī gada plānojam pievērsties pakalpoju jomas ieviešanai gan augsnes virskārtas mikroreljefa sakārtošanai, gan transporta pakalpojumu, kraušanas, meliorācijas tīrīšanas un citu pakalpojumu sniegšanā. Ir izveidota arī mājaslapa.

9.jūlijā Jūs tikāt apbalvots konkursā „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2013”, kura mērķis ir izcelt labas un Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses piemērus. Ko Jums nozīmē šis apbalvojums?

Saimniecība izmanto konvencionālās lauksaimniecības audzēšanas tehnoloģijas augstu ražu ieguvei. Kaut arī atrodamies Zemgales līdzenuma auglīgajās lauksaimniecības zemēs, arī saimniecības laukos augsnes ir smilšainas, paskābas, ar dažādu barības vielu nodrošinājumu, kā arī ar zemu ražas potenciālu. Jau 2003. gadā sākām ieviest precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, lai varētu diferencēt un mēslot laukus atbilstoši augsnes nodrošinājumam un kultūraugu ražas līmenim katrā lauka nogabalā. Šobrīd saimniecībā ir gan precīzās lauksaimniecības uzskaites programmatūra, gan kliedētāji, gan kombaini ar ražas uzskaites un diferencēšanas iespējām. Šīs tehnoloģijas ļauj precīzi uzskaitīt, samazinās un optimizēt slāpekļa, fosfora un kālija mēslojuma izmantošanu kultūraugu barošanā. Šīm tehnoloģijām un iespējām ir nākotne. Esmu priecīgs, ka tik augstu tiek novērtēts konvencionālās saimniecības ieguldījums Baltijas jūras ekosistēmas saglabāšanā un uzvara konkursā būs labs piemērs citām saimniecībām – iedrošināt sevi saimniekot modernāk.

Uzskatu, ka tuvāko gadu laikā daudzu saimniecību vadītāji un agronomi sapratīs, ka jāstrādā moderni, ekonomiski un videi draudzīgi.

Kā Jūs raksturotu 21.gs. lauksaimniecību Latvijā (inovācijas, jaunākās tehnoloģijas, zināšanas)?

Pēdējo 20 gadu laikā ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā strauji tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas. Visas ir paredzētas vides aizsardzībai, saimniekošanas sakārtošanai un precīzākai darbu izpildei. Jau šobrīd strādājam ar traktoriem, kam CO2 izmešu normas atbilst IT 4 3D standartiem. Izmantojam paralēlās un automātiskās stūrēšanas sistēmas dubulto pārsedžu samazināšanai un darbinieku slodzes atvieglošanai. Izmantojam datoru uzskaiti, digitālās kartēšanas un GPS iespējas. Lai arī daudzi to vēl neapzinās, šīm tehnoloģijām ir nākotne. Labs piemērs ir mobilie telefoni, internets, datori, ipod u.c. Pirms divdesmit gadiem tas bija tik neaizsniedzams… Tik neaizsniedzams kā ceļojums uz Ameriku pirms 30 gadiem…

Šīs tehnoloģijas nav sarežģītas, bet prasa ievadapmācību darbiniekam. Vislabāk, ja to var veikt augstskolas un profesionāli tehniskās skolas. Jābūt labai sadarbībai ar skolām, kas pārzina mūsu vajadzības un apmāca studējošos atbilstoši jauno tehnoloģiju ieviešanas prasībām. Jāizglītojas ne tikai studentiem, bet arī pasniedzējiem, jāpaņem labākais no moderno tehnoloģiju sniegtajām iespējām. Jāiet līdzi laikam.

24. un 25. jūnijā Luksemburgā notika ES Lauksaimniecības ministru padome, kurā panākta vienošanās par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas nosacījumiem laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam. Kādus Jūs prognozējat nākamos 7 gadus Latvijā?

Lauksaimnieki ir sīksta šķira. Izķepurosimies arī turpmākos gadus. Es redzu lauksaimniecības izaugsmi, vēlmi attīstīties un iegūt augstas ražas. Pieaug jauniešu vēlme palikt laukos. Patīkami redzēt arī jauno lauksaimnieku rosīšanos gan laukos, gan politikā (lauksaimniekiem svarīgu jautājumu risināšanā), gan ballēs un sporta spēlēs. Lauki neizmirst, bet ir svarīgs pareizs attīstības atbalsta sadalījums ražošanai laukos. Šobrīd ZSA un citas sabiedriskās organizācijas strādā pie LAP, gaidām nosacījumus un gatavojamies iecerēto plānu realizācijai.

Protams, mēs labāk burkšķam savā draugu lokā, ka ir slikti. Bet mums katram sev jāuzdod jautājums, ko mēs darām, lai mūsu dzīves vide būtu sakārtota, Latvijas lauki būtu apdzīvotāki, skaistāki un pievilcīgāki? Es nedomāju par čīkstēšanu vai lielāka pabalsta prasīšanu, bet konkrēti plāni, darbi un rezultāts no pašiem saimniekiem!!!

Martā Jūs tikāt ievēlēts Zemnieku saeimas valdē. Kas ir tas, ko Jūs, darbojoties Zemnieku saeimā, vēlētos mainīt un uzlabot lauksaimniecības politikā Latvijā?

Pirmkārt, strādājot savā saimniecībā, cenšos parādīt to, ka lauksaimniecībai ir nākotne. Cenšos parādīt, ka MUMS ir svarīgi celt lauksaimniecības prestižu. Parādīt, ka lauksaimniecība ir konkurēt spējīga. Svarīga ir kooperācija. Gribētu mainīt sapratni un attieksmi pret ražošanu un ražojošo lauksaimnieku. Uzskatu, ka ir nepieciešams lauksaimnieciskajā ražošanā atgriezt aizlaisto lauksaimniecības zemi, tad arī būs apdzīvoti lauki un sakārtota vide. Ministrijā nepieciešams stingrs mugurkauls. Grūti saprast to, ka sēņu un slieku audzētāji risina laukkopības jautājumus.

Es pats vairāk strādāju ar augkopības nozares jautājumiem. Bet es uzticos ZSA valdes cilvēkiem, kas strādā ar citiem jautājumiem un biroja darbiniekiem, kas nes lielāko slodzi likumdošanas sakārtošanā. Kopā- mēs un jūs – esam komanda!

Vasara šobrīd ir pilnziedā. Ko Jūs novēlētu Zemnieku saeimas biedriem šajā skaistajā laikā?

Zemnieku Saeimas biedriem novēlu atpūsties, apceļot Latviju. Sakārtot domas un apciemot draugus, kuri ir nepamatoti aizmirsti!