Jaunās lauksaimniecības maksājumu sistēmas ieviešanas sekas

Šonedēļ lauksaimnieki saņēmuši triecienu – ziņu, ka jau divu mēnešu laikā Latvijā tiks mainīta lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēma. Šī ir slikta ziņa visiem ražojošajiem lauksaimniekiem, kā arī saimniecībām, kas izstrādājušas biznesa plānus un saskaņā ar tiem veic ieguldījumus.

Atgādinām, ka lauksaimniecība visā Eiropas Savienībā ir atkarīga no atbalsta maksājumiem. Lauksaimniecības sektors tiek subsidēts visās valstīs, Latvijā atbalsta maksājumi ir vismazākie. Tomēr tie sastāda lielu daļu no saimniecības ieņēmumiem, kā rezultātā tiek samazināta gala produkcijas cena patērētājiem. Tā ļauj zemniekiem saskatīt ekonomisko izdevīgumu lauksaimniecības produkcijas ražošanā. Līdz šim Latvijas lauksaimnieki par platībām saņēmuši Vienoto platību maksājumu un Papildus valsts tiešos maksājumus. Vienotais platību maksājums pienācās neatkarīgi no tā, ko saimniecībā dara, pietika pat ar zāles nopļaušanu. Papildus valsts tiešie maksājumi savukārt stimulēja nodarboties ar produkcijas ražošanu. Izmaiņas skars tieši papildus valsts tiešos maksājumus.

Tagad atbalsts ražošanai mazināsies. Lai gan kopējais atbalsta apjoms valstī saglabāsies līdzšinējā apjomā, maksājumi būs mazāk atkarīgi no tā, ar ko saimniecība nodarbojas. Nu liela daļa saimniecību var izlemt produkciju neražot un savas platības tikai appļaut. Ir bažas, ka samazināsies Latvijā ražotās pārtikas produkcijas daudzums un pārtikas pārstrādes attīstības iespēja un gaidāma jau tā vājās Latvijas lauksaimniecības degradācija. Ņemot vērā agroklimatiskos apstākļus un produkcijas ražošanas izmaksas, Latvijā var veidoties reģioni, kuros ar tradicionālo lauksaimniecību vispār nodarboties vairs nebūs izdevīgi.

Lauksaimniekiem šāda situācija nešķiet pieņemama. Tā nenotiek citās valstīs, kur nu vēl vecajā Eiropā. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas priekšsēdētājs Indulis Jansons: “Zemnieki nav mierā ar tām izmaiņām, ko šogad plāno. Ministrija var aizbildināties ar regulām, vai savādāk mānīt lauksaimniekus, taču mums 2013.gadā ir vajadzīgi tādi paši atbalsta maksājumi kā Francijā. Tā kā tas tika solīts iestāšanās sarunās.”

Arī plašāka sabiedrība tagad pamatoti apšaubīs, kādēļ zemes īpašniekiem maksāt tikai par to, ka viņi savas teritorijas appļauj. Ja līdz šim ar atbalsta maksājumiem lielā mērā tika stimulēta pašu valsts produkcijas ražošana un konkurētspēja pret citu valstu ražojumiem, kas ir saprotams un atbalstāms, tad tagad šādu argumentu nevarēs piemērot.

Bez tam lauksaimniecības specifika nosaka, ka uzņēmējdarbības plāni jāizstrādā vairākus gadus uz priekšu un jāveic milzīgi ieguldījumi. Ziņu par strauju sistēmas maiņu ražotāji ir saņēmuši brīdī, kad saimniecības jau ir veikušas vai plāno lielus kapitālieguldījumus, paļaujoties uz iepriekšējo informāciju. Tagad saimniecību biznesa plāni un ieguldījumi zaudēs jēgu, piemēram, ir nopirkta tehnika, taču jaunās politikas ietekmē trūks līdzekļu, lai saimniecību atbilstoši biznesa plānam paplašinātu.

Jaunie atbalsta nosacījumi rāda, ka vislielāko ļaunumu situācijas maiņa nodarīs lopkopējiem, kā arī tiem zemniekiem, kas veic paplašināšanos. Mainīsies arī pieteikumu pildīšanas kārtība, pie kā lauksaimnieki jau gadu laikā pieraduši.

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Valters Bruss: “Šobrīd mums vēl aizvien trūkst informācijas par to, kas sagaidāms. Mēs pēc iespējas ātrāk gribam iepazīties ar dokumentiem, pārliecināties, vai tiešām no šādām pārmaiņām jau šogad mums izvairīties nav iespējams. Pagaidām lauksaimniekiem nav bijuši pieejami jebkādi dokumenti. Tad jāveic sarunas ar ministriju par iespējām atvieglot zemniekiem radītās nepatikšanas. Nedrīkst kavēties ar šīs lietas publisku izvērtēšanu.”

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Valdis Dzenis: “Zemkopības ministrijas politika kļūst aizvien bailīgāka un negribas ticēt, ka tāda ir arī Eiropas Savienības lauksaimniecības politika.”

Maksājumu sistēmas maiņa liek domāt, ka jauno Eiropas Savienības valstu zemnieku konkurētspējai augstākajā līmenī tiek radīti šķēršļi. Šobrīd būtu nepieciešama aktīva valdības rīcība, bloķējoties ar citām Austrumeiropas valstīm, lai piespiestu Eiropas Savienību ievērot arī mūsu valsts intereses.

Tomēr vispirms svarīgi, lai Zemkopības ministrija apzinātos, ka nepieciešams lauksaimniekiem sniegt pietiekamu informāciju, jo līdz jaunās kārtības ieviešanai palikuši maksimums divi mēneši.