Jautājumi Lauku atbalsta dienestam

2008.gada 13. novembrī tikāmies ar Lauku atbalsta dienesta amatersonām un pārrunājām jautājumus, kas svarīgi mūsu biedriem. Šeit jautājumu un atbilžu kopsavilkums.

Platību maksājumi
1. Atbalsta maksājumi – termiņi, kad gaidāmi?

Ir samaksāts piena kvotu maksājums pilnā apmērā, notiek VPM apmaksa. Avanss apmēram 55 tūkst klientiem jau ir izmaksāts. Kārtība nav mainīta. Avansu maksā tiem, kam nav kļūdu.

LAP investīciju projektu apmaksa netiek kavēta. Šogad apmaksā visu, kas iesniegts laicīgi, 40 dienas līdz jaunajam gadam. Tiem, kas iesniedz vēlāk – tiks samaksāts normālā kārtībā nākamgad. Budžeta krīzes dēļ esošo līgumu atmaksa nekādi kavēta netiks.

Pārējiem maksājumiem – nauda ierobežota. Centīsies samaksāt tos platībmaksājumu veidus, kur saņēmēju loks ir plašāks. Visdrīzāk PVTM par laukaugiem – daļēji (vēsturisko daļu). Un vienu daļu no vecās agrovides maksājumiem – šogad decembrī – tikai apmēram 3 milj. maksās.

Par bioloģiskajiem maksājumiem – agrovides pasākumiem ir vairāk kļūdu. Taču, ja saimniecībai kļūdu nav – atmaksa notiek gluži tāpat, neatliekot.

2. Precizējamās platības – veicot platību fiziskās kontroles, platība tiek noteikta līdz otrajam ciparam aiz kontroles. Nākamajā gadā, apstrādājot to pašu platību, zemnieks piesaka platību atbilstoši iepriekšējā gada fiziskajai kontrolei, jo objektīvi lauka apstrāde nav mainījusies. Taču, ierodoties fiziskajai kontrolei, lauku platība nākamā gadā izrādās mainīta, kas rada problēmas – maksājumu aizkavēšanos, arī saistību izpildi Agrovidei. Vai iespējams, ka lauks faktiski nav mainījies, bet apsekošanas rezultātā mainījusies platība?

Rēķina divas zīmes aiz komata. Ja vienu lauku apseko vairākreiz – var būt nobīdījušās platības. Skaidrs – apsēt pa vienu un to pašu rindu nav iespējams divus gadus pēc kārtas identiski. Ja pa lielam platība nav mainījusies, tas maksājumu parasti neietekmē, jo aprēķinos ir noteikta pieļaujamā kļūda. Taču, ja lauksaimnieks domā, ka ir apsēts tieši tāpat, taču ir 2 metri uz vienu malu, tad kļūda sanāk liela. Maksā par faktiski apsaimniekoto platību. Komatu dēļ maksājumus nemaina, pieļaujamās kļūdas robežās. Jāsaka, ka sistēma ir par labu lauksaimniekiem. Taču ja pieļaujamo kļūdu pārsniedz, un tā mēdz gadīties, tad ir aizkavējums.

3. EPS – vai nākamajā gadā varēs pieteikties jauni pretendenti?

Varēs, sistēma tāda pati. Lauksaimnieks noslēdz līgumu, dabū pieejas vārdu, paroli. Ņemot vērā budžeta samazinājumus, nav fiziski līdzekļu, lai erozijas pasākumu ieviestu EPS sistēmā. Bet erozijas pasākums beigs eksistēt 2010. gadā. Nav jēgas ieguldīt naudu uz diviem gadiem.

4. Ko uzskata par papuvju apstrādi? Vai ķīmiskā apstrāde ir uzskatāma par apstrādi, ja nē – kādēļ? Esam saņēmuši atsauksmes no saimniecībām, ka ķīmiskā apstrāde netiek uzskatīta par apstādi, un piemērotas sankcijas. Svarīgi par šo jautājumu vienoties priekš nākamā gada, jo līdzekļu trūkuma dēļ daļa zemnieku nākamgad atstās laukus papuvē.

Pa lielam, ja lauki ir nomigloti, papuve ir uzskatāma par apstrādātu. Taču tie ir arī fiziski jāapstrādā. Ja nekas nav darīts, tikai miglots, un ir aizaudzis ar krūmiem – tā nav normāla prakse, un par tādu arī netiek uzskatīta.

5. 269. noteikumos 24.3 punkts „augus vai augu atliekas un rugājus iestrādā augsnē, lai uzturētu lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglību”, izmantojot tiešo sēju, teorētiski būtu jāpiemēro sankcija, jo pārkāpti noteikumi. Tādēļ aicinājums šogad sankcijas nepiemērot, bet nākamajā gadā paredzēt atbilstošus grozījumus, lai akceptētu tiešo sēju bez sankcijām.

LAD praksē piemēro izņēmumu. Ja ir bijuši citādi gadījumi – vajag teikt.

6. Bioloģiskie jautājumi – kā virzās jautājums par 2008.gada ieņēmumu pārskatīšanu?

Ir saņemts ZM skaidrojums, ka ieņēmumi jārēķina uz bioloģiskajām jeb sertificētām platībām. Savukārt par jaunajiem ieņēmumu līmeņiem, šobrīd notiek diskusijas.

7. Vai iespējams mainīt situāciju ar pieteikumu administrēšanu un maksājumu apstiprināšanu gadījumos, kad pretendenta apsaimniekotās platības ir izgājušas fizisko pārbaudi (veikta apsaimniekoto platību pārmērīšana)? Situācija – LAD apsaimniekotās platības ir pārmērījis, no saimnieka puses precizējumi nav nepieciešami, bet kādā no blokiem ir konstatēta pārdeklarācija. Saimniekam, kuram bijusi fiziskā kontrole, nav iespējams saņemt maksājumus līdz pilnīgai pārdeklarācijas novēršanai, un tas var ievērojami ievilkties. Vai situācijās, kad ir veikta pārbaude un nav nepieciešami precizējumi, pārdeklarācijas problēmu nevar risināt ar pārējiem pretendentiem blokā? Vai arī otrs risinājums – palielināt LAD darbinieka pilnvaras rīkoties, ja pretendents, kuram ir pārdeklarācija, nereaģē uz uzaicinājumu sakārtot šo jautājumu?

Ja pārdeklarācija, tad problēma pastāv, kamēr tiek atrisināta. Galvenā aizķeršanās, ka maksājuma izmaksāšana nevar tikt uzsākta, kamēr blokā parādās kļūda – tāda ir šī sistēma. Ir jārisina, kuram tajā blokā piemērot samazinājumu. LAD pārmērīt visus blokus visos šajos gadījumos nav iespējams. 30 tūkst. klientu ir tādas vai savādākas pārdeklarācijas problēmas. Puse tad būtu jāpārmēra. Risinājums – pašiem lauksaimniekiem blokā mēģināt vienoties, kurš mazina. Taču, ja kāds to atsakās darīt, ļaunprātīgi, tad nevainīgajam zemniekam atliek vien LAD rakstīt iesniegumu, ka nav vainīgs, un vainot to otru, un tad LAD var pielietot jau citus instrumentus.

Platību maksājumi un meža dzīvnieki
1. Bebri – saskaņā ar LAD kontrolieru prasībām (atsauksmes no Dobeles, Jēkabpils, Aizkraukles) krastam jābūt izcirstam, pat ja saimniecība atrodas aizsargājamā dabas teritorijā, lai bebri nevarētu celt aizsprostus. Savukārt saskaņā ar aizsargjoslu likumu kasta izciršanu veikt nevar, jo to uzskatīs par kailcirti. Rezultāts – prasība ir pretrunā ar vides prasībām – patlaban LAD nosaka sankcijas, ja krasts nav izcirsts, bet VVD, ja ir izcirsts. Priekšlikums saskaņot prasības.

LAD kontrolē tikai meliorācijas sistēmas. Tātad vispirms jānoskaidro, kas tas ir – meliorācijas sistēma vai upe. Taču pie grāvja ietekas upē – grūti pateikt. Pie iztekas tie ir 10m uz katru pusi. Bet, ja VVD pateiks, ka veikt tīrīšanu nedrīkst, tad LAD piekāpsies.

2. Meža dzīvnieku postījumi – neskaidrs, kādi kritēriji, lai atbalstam pieteikto platību izsvītrotu no atbalsta saņemšanas prasībām. Problēma reģionos, kur daudz meža zvēri, īpaši kartupeļos, kukurūzā. Ja tiek konstatēti postījumi – platību izrēķina ārā. Kā?

Ja postījumi ir tik lieli, ka nekas neaug – jā, tad LAD rēķina ārā no atbalsta platības. Tādā gadījumā, ja vairs nevar redzēt, ka kaut kas kopts. Taču savādāk ne. Par konkrētiem gadījumiem varam runāt individuāli.

3. Ir gadījumi, kad bebru dambji no rapša, tādos gadījumos konstatēto appludināto platību izrēķina no atbalsta tiesīgās platības, lai gan kādi pretsoļi šādā gadījumā faktiski nav iespējami.

Jā, grāvji ir jākopj! Ja vainīgais dambis ir kaimiņu zemē, piemēram, valsts vainas dēļ, tad varētu piemērot izņēmumu. Ierosinājums valstī kompensēt izmedīšanu un šo jautājumu izdebatēt ar ZM.

Enerģijas kultūraugu maksājums
1. Agrākos gados notikusi diskusija par enerģijas augu kā ilggadīgo stādījumu (piemēram, kārklu) iespējamu iekļaušanu VPM sistēmā 2009.gadā. Kā jautājums virzās?

Šogad jau ir iespējams pieteikties. Bet jābūt līgumam ar sertificētu pārstrādātāju/savācēju. Taču, tā kā sertificēto pārstrādātāju/savācēju trūkst, tad lauksaimniekam pietiekties nav iespējams. Jāmeklē. Tā ir lauksaimnieku izšķiršanās, vai tas ir tā vērts. Bez tam, kā zināms, kārkli arī degradē augsni… Šobrīd uz nākamo gadu var iesniegt iesniegumus, kas vēlas sertificēties par pārstrādātāju/savācēju.

2. Kāda ir situācija nākotnē ar maksājumu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību?

Ar 2010. gadu tāda maksājuma vispār vairāk nebūs – plānota reforma.

Projekti:
1. Kad plānots sniegt informāciju par iepriekšējās modernizācijas kārtas rezultātiem?

Informācija būs LAD mājaslapā
Būvniecība nospiedošā mazākumā. Vairāk būvniecības ir Zemgalē.

3. Kāda aktivitāte novembra kārtā?

Ir slikti, jūtama krīze, kredītu trūkums.
Pagaidām 13 projekti uz modernizāciju uz visu valsti, meža ekonomiskā vērtība – 8, daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai 39, uzņēmumu radīšanai – nav neviena, ugunsgrēku postījumiem – viens. Zemgalē, rādās, būs normāla aktivitāte, citos reģionos – slikta.

Taču, jāatceras, ka projektu iesniegšana nenozīmē, ka saistības pēc tam būs obligāti jāuzņemas!

4. Kā skaidrojams tas, ka atsevišķās pārvaldēs, neskatoties uz projekta kvalitāti, pārvaldes dalībnieki lūdz atsaukt projektu?

Tā nevajadzētu būt. Iespējams, runa ir par kaltēm, kur iekārtas pēc vecajiem nosacījumiem tiek rēķinātas atsevišķi, bet pēc jaunajiem iekārtas tiek rēķinātas iekšā kopējā būvniecības likmē, līdz ar to LAD darbinieki varbūt ieteikuši izvērtēt, kad labāk startēt.

5. Vai uzņēmums, kuram ir apstiprināts projekts, var prasīt mainīt projektā paredzēto investīciju tehnisko specifikāciju? Piemēram, saskaroties ar finanšu grūtībām, zemnieku saimniecība vēlas iegādāties traktoru ar mazāku jaudu. Šajā gadījumā projekta mērķis un investīcijas būtība nemainās, bet mainās tikai tehniskie parametri. Neaizvietošanas princips tiek ievērots abos gadījumos. Ja tas ir atļauts, kādai jābūt kārtībai, lai veiktu šo procedūru?

Ļaujam. Raksta iesniegumu. Taisa jaunu iepirkumu pēc projekta apstiprināšanas brīdī spēkā esošās procedūras.

6. Iepriekšējās tikšanās reizēs runāts, ka būvniecības izmaksas šobrīd samazinās, un uzņēmums ir tiesīgs jau apstiprinātam projektam lūgt atļauju veikt atkārtotu iepirkuma procedūru, kurā varētu izvēlēties citu būvfirmu, kas veiks būvdarbus par zemāku cenu. Kādai šādā gadījumā ir jābūt dokumentu kārtībai?

Ļaujam. Raksta iesniegumu. Taisa jaunu iepirkumu pēc projekta apstiprināšanas brīdī spēkā esošās procedūras.

7. Kad būs zināmi rezultāti projektiem “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”?

Pievienotā vērtība – atrodas vērtēšanā. Būs mājaslapā.

8. Pašreiz ir radusies situācija, ka, projektu rakstītājam, aizpildot pieteikumu veidlapu, nav iespējams saņemt bezmaksas konsultāciju par neskaidrībām pieteikumu veidlapu aizpildīšanā u.tml. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ir darbinieki, kas nodarbojas ar šādu konsultāciju sniegšanu. Vai arī Lauku atbalsta dienestā nevarētu šādu praksi ieviest?

Mums nav tādu tiesību. Idejiski – sakārtojot likumdošanu – to darīt var.

9. Laistīšanas sistēmas – vai tai var izmantot dziļurbumu?

Jā var – nav problēmu. Galvenais – lai ir ūdens resursu lietošanas atļauja.

10. Juridiskā adrese Rīga, zeme Latgalē. Iesniedz projektu reģionālajā pārvaldē. Vajadzētu sniegt tur, kur lielākā daļa zemes.

Iesniedz pēc juridiskās adreses, tātad skaitās pie Rīgas. Tomēr administrēšanai LAD Iekšēji pārsūtīs pieteikumu uz Latgali. Ja vēlas skaitīties Latgalē, tur arī jāreģistrē uzņēmums.

11. Tā kā finanšu iestādes ilgtermiņa kredītus gandrīz vairs neizsniedz, daudzi zemnieki nesaņems izziņu par kredīta piešķiršanu un nevarēs realizēt projektus – vai LAD varētu pieņemt arī variantu, ka kā izziņa no kredītiestādēm der arī līzings? Līzingam ir arī zemākas procentu likmes nekā ilgtermiņa kredītiem. Ar nosacījumu, ka pēc līzinga nomaksas īpašums ir zemnieka un tas visas saglabā saistības.

Jau šobrīd LAD pieņem dažāda veida izziņas. Taču pamatlīdzeklim uz maksāšanas brīdi jābūt lauksaimnieka īpašumā. To prasa regula.

Somijā ir shēma – LAD skaita naudu pa taisno līzinga devējam, slēdz īpašu 3pusēju līgumu, kur līzinga devējs ir finansiāli atbildīgs pret LAD par lauksaimnieku. Taču mūsu līzinga kompānijas uz to neparakstās.

12. Izskanējusi informācija par iespējamo caur Iepirkuma uzraudzības biroju veicamo iepirkuma summu pārskatīšanu. Vai Lauku atbalsta dienestam ir pieejama informācija par situācijas attīstību?

Tādas informācijas nav.

13. Risku vadības sistēma – cik pretendenti pieteicās, par kādu platību?

45 pieteikumi, nedaudz virs 2000 ha. 12-13 tūkst iemaksājumi fondā. Nākamie soļi – mēneša laikā tiks izsūtītas vēstules ar kontu, summu un termiņu iemaksu veikšanai.

14. Gatavošanās savstarpējai atbilstībai – kā virzās process? Vai var iegūt Valsts vides dienesta datus par veikto kontroļu rezultātiem?

Datu nav. Vides dienestam ir citi kritēriji – pārbauda lielos uzņēmumus ar A vai B kategoriju, klienti nesakrīt. LAD būs atbildīgs par vides jomu lauksaimniecībā. LLKC ir sagatavojis rokasgrāmatas par vides prasībām – saimniecības vizīšu lapas. Šī būs grāmata visām 4 kompetentajām kontroles iestādēm (LAD, VAAD, PVD un VVD) un arī lauksaimniekiem.

Par savstarpējo atbilstību 2008. gada 14. oktobrī ir pieņemti MK 853 noteikumi. LAD kontroļu skaits nepalielināsies. Kontroles veiks reizē ar parastajām kontrolēm. Arī PVD plāno, ka viņu kontroļu skaits nepalielināsies. VAAD – par mēslošanas plāniem – nedaudz varētu palielināties kontroļu skaits. 80-70 kontroles par šo jomu.

Pateicoties lielajam kļūdu skaitam, šobrīd jau tiek kontrolēti 7.5% no visiem pieteikumiem. Bet dēļ savstarpējās atbilstības, šis cipars nepalielināsies.

15. Kā virzās jautājums par atdalītā maksājuma par kartupeļu cieti saņemšanu tiem audzētājiem, kas kartupeļus realizējuši caur kooperatīvu?

Vienam kooperatīvam, kas sadalās, reference paliek katram lauksaimniekam. Jo kooperatīvs un lauksaimnieki ir parakstījuši šādu vienošanos.

16. Vadlīnijās par vizuālo identitāti minēts, ka projekta realizācijas vietā (projektiem virs 50 000 EUR) jāuzstāda informatīva plāksne vai informācijas stends. Vai šiem informatīvajiem materiāliem ir definēti noteikti izmēri (platums, augstums)? Kā ir tad, ja projekta ietvaros tiek iegādāta tehnika? Vai uz šīs tehnikas arī ir jābūt piestiprinātai informatīvai plāksnei par ES līdzfinansējumu? Vai ir iespējams nodrošināt šādu informatīvo plākšņu apmaksu zemniekiem no tehniskās palīdzības līdzekļiem?

Ir vadlīnijas, ar proporcijām. Sīkākas reglamentācijas nav. Uz tehnikas plāksnei nav jābūt. Taču tai ir jābūt kantorī.

17. Kādi dokumenti ir jāuzglabā pēc projekta īstenošanas, kuri ir jāuzrāda kontroles daļai. Līgumā rakstīts: Ar Līgumu atbalsta saņēmējs apņemas līdz …..glabāt visu ar Projekta īstenošanu saistīto dokumentāciju. Atbalsta saņēmējs apņemas nodrošināt iespēju netraucēti veikt finanšu pārbaudes un auditu, kā arī nodrošināt brīvu piekļūšanu Projekta īstenošanas objektam un ar to saistītajai dokumentācijai, sniegt Dienestam, attiecīgajām institūcijām visu pieprasīto informāciju un, ja nepieciešams, pierādīt to ar dokumentiem.
Vai tas nozīmē, ka projekta lietai ir jābūt identiskai ar LAD iesniegtajiem dokumentiem, respektīvi, ir jākopē arī projektam pievienojamie pavaddokumenti, tai skaitā izglītības dokumenti, gada pārskati utt?

Pietiek ar saglabātiem oriģināliem.

Bioloģiskā lauksaimniecība
1. LAD speciālistiem, īstenojot saimniecībās lauka kontroles procesu, ir vadoša dienesta instrukcija, taču lauksaimniekiem pieejama vien rokasgrāmata par platībmaksājumu tēmu, praksē rezultātu izpratne no abām pusēm par to pašu lietu mēdz atšķirties. Kādas iespējas šo informāciju vienkāršot, vienādot, savietot? Vai lauksaimniekam kontroles noteikumi varētu būt pieejami tikpat precizēti kā kontroles veicējam?

LAD darbinieki pārbauda tikai to, kas ir rokasgrāmatā. Taču rokasgrāmata ir sarežģīta, grūti saprotama. LAD ir domājis, kā to vienkāršot. Iespējams nākotnē varētu iespiest ļoti saīsinātu versiju, norādīt tikai to, kas ir galvenais un uz ko iekrīt lauksaimnieks. Pilnā versija būtu pieejama arī mājaslapā.
Ja skatās pa gadiem, tad jauni pieteicēji uz atbalsta maksājumiem nav daudz – aptuveni 500.

2. Saimnieks, atbalsta pretendents, pēc platībmaksājumu iesnieguma iesniegšanas LAD, jau nākošajā dienā lielāko daļu atbalstam pieteiktās platības (BDUZ) iznomāja un ar saistību nodošanas – pārņemšanas aktu nodeva citai personai, bioloģiskās lauksaimniecības saimniekam, kuram pietrūka platība lopu nodrošināšanai ar barību, taču neiedomājās iesniegt platībmaksājuma pieteikuma labojumu, uzskatot, ka saistību nodošanas – pārņemšanas akts un nomas līgums jau situāciju paskaidro. Nomas līgumu un saistību nodošanas – pārņemšanas veidlapu abas puses iesniedza LAD. Saistību nodevējs saņēma LAD vēstuli par pārdeklarāciju, kur arī izdarīja attiecīgās platības samazinājumu. Vai šis gadījums jāuzskata kā netīša pārdeklarācija, kuras gadījumā neizmaksā atbalstu, kā arī aprēķina trīsgadīgo sankciju un cilvēks iekļūst lamatās, vai arī šis būtu atsevišķi izskatāms gadījums, kur var cerēt uz atbalstu atlikušajai platībai?

Jānāk uz pārvaldi un par izmaiņām savlaicīgi jāpaziņo.

2. Attiecībā uz informāciju, kas tika izziņota, ka ņemot vērā Eiropas Komisijas lēmumu un Zemkopības ministrijas saskaņojumu, 27.oktobrī LAD uzsāka Vienotā platību maksājuma (VPM) avansa 50% apmērā izmaksu par 2008.gada sezonā iesniegtajiem atbalsta pieteikumiem. Kā paliek ar bioloģiskajiem lauksaimniekiem, vai arī viņiem būs iespējams saņemt šos 50% VPM jau šogad?

Protams, ka būs, tiem kam viss ir kārtībā.

Nektāraugi
1. Biškopjiem, kas nodarbojas ar nektāraugu audzēšanu par 930 koda pielietošanu platību maksājumu saņemšanai ir neskaidrības, jo jau šogad bija domstarpības par nektāraugu platībām, ka biškopības saimniecība audzē āboliņu medum un tāda kultūra zem šī koda nav minēta. Citēju “sētie nektāraugi – baltais vai dzeltenais amoliņš, facēlija, gurķene, sinepes, ežziede, mietturu salvija, raudene, zeltslotiņa, biškrēsliņš, pūķgalve” – un viss. Kāpēc nevar sēt nektāram āboliņus, rapsi, daglīšus, galega, u.t. – tas ir saistīts ar vēlo pļaušanu. Ja vēlu tiek iesēts vasaras āboliņš, lai tikai būtu vēlais ienesums, tad LAD izvirza pretenzijas. Kāpēc sētie nektāraugi netiek pielīdzināti sētajām kultūrām? Augsne tāpat jāgatavo un tās arī ir izmaksas.
Ierosinājumi:
a) Pārskatīt un iekļaut sarakstā – nektāraugi – visus Latvijā audzējamos augus nektāram.
b) Ja tie ir sētie nektāraugi, tad atbalsta grupā jābūt pie sētajiem laukaugiem.

Šāda sistēma ir ieviesta, lai nauda netiktu maksāta tiem, kam viņa nepienākas..

Akvakultūra
1. 2008.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.240 pts. 12.11. – iegādājoties pamatlīdzekļus, tiek prasīta zemesgrāmatu nodaļas izdota nostiprinājuma uzraksta vai zemesgrāmatas apliecības, vai ilgtermiņa nomas līguma, kas reģistrēts zemesgrāmatā, apliecināta kopija par nekustamo īpašumu, kurā, īstenojot projektu, paredzēts uzstādīt pamatlīdzekļus. Jautājums: Ja zivaudzētava iepirks specializētu transportlīdzekli un/vai pārnesamo sūkni, kuri ir uzskatāmi par pamatlīdzekļiem, bet nav uzstādāmi?

Ja pamatlīdzeklis tikai pārvietojams, tad, protams, zemesgrāmata netiks prasīta. Taču tiks vērtēta investīciju lietderība. Un lietderība, iespējams, var tikt apšaubīta, ja pērk džipu zivju pārvadāšanai.

2. Gadījumā, ja akvakultūras uzņēmumam (dīķsaimniecībai) nav sakārtoti īpašuma apliecinošie dokumenti (nav pabeigta privatizācija), vai tad uz projekta (punkti 12.11. un 12.12.1.) iesniegšanas brīdi tas varētu iesniegt Valsts Zemes dienesta lēmumu/apliecinājumu par īpašuma lietošanas un privatizācijas tiesībām, zemes robežu plānu, pagasta padomes lēmumu par zemes piešķiršanu lietošanu zemesgrāmatas vietā?

Piemēros likuma tekstu. Precīzi. Bez atlaidēm. Ir jāsakārto īpašuma jautājumi.

Mežu ekonomiskās vērtības uzlabošana
1. Vai jaunaudžu kopšanai un mazvērtīgo mežaudžu nomaiņai paredzēto jaunu instrumentu, aprīkojuma un darba aizsardzības līdzekļu izmaksās drīkstēs iekļaut arī motorzāģa iegādi?

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai
1. Kurā mēnesī naudas plūsmā ir jāieplāno daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijas atbalsta saņemšana?

Nosacījumi tādi paši kā citos pasākumos – 5 mēneši vērtēšanai. Mēneši – jūlijs/augusts. Taču atkarīgs no atskaišu iesniegšanas.

2. Vai ieguldījumos ilggadīgajos stādījumos var iekļaut žoga izbūvi, lai nodrošinātu stādījumu aizsardzību pret savvaļas dzīvnieku postījumiem? Vai šajā gadījumā ir papildus jāiesniedz būvniecības tāme vai kādi citi būvniecības dokumenti?

Jā.

3. Vai ir cerības saņemt atbalstu pretendentam, kuram pašam nav īpašumā LIZ, bet visa saimnieciskā darbība tiek veikta uz nomātās zemes, par to tiek saņemti platībmaksājumi un īpašumā ir liellopu ganāmpulks?

Nomāt var. Nosacījums – vismaz 1 ha jābūt īpašumā. Un tālāk, kā veic savu saimniecisko darbību – paša zemnieka darīšana.

Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai
1. Kā tiek praksē skaidrots regulas Nr. 364/2004 4. panta 2. punkts:
Ja, ņemot par pamatu kārtējo gadu, uzņēmuma kontu slēgšanas dienā atklājas, ka 2. pantā norādītais darbinieku skaits vai finanšu augšējā robeža ir pārsniegta vai nav sasniegta, tas nenozīmē, ka tas zaudēs savu vidējā, mazā vai sīkā uzņēmuma statusu, ja šīs augšējās robežas nav pārsniegtas divos grāmatvedības pārskata periodos pēc kārtas.
Vai tas nozīmē, ka gadījumā, ja uzņēmums 2007. gadā ir pārsniedzis sīkā uzņēmuma statusam atbilstošo darbinieku skaitu, tas tomēr var pretendēt uz atbalstu, ja iepriekšējā gadā vidējais darbinieku skaits ir bijis mazāks par 10?

Skatās vismaz 2 gadus – tieši kā nosaka regula.

Tūrisma aktivitāšu veicināšana
1. MK noteikumos 9.3. punktā minēts, ka uzņēmumam jābūt vai nu tūrisma bukletam, kurā tas iekļauts kā tūrisma pakalpojumu sniedzējs vai arī iekļautam mājas lapā, kura pieder ar tūrisma jomas popularizēšanu saistītai institūcijai. Vai atbalsta pretendenta drīkst iesniegt tikai vienu no šiem dokumentiem nevis abus?

Reāli skatīsies vismaz vienā veidā.

2. Vai noteikti kritēriji, kurām jāatbilst ar tūrisma jomas popularizēšanu saistītai institūcijai. Vai tā var būt privāta institūcija, piemēram, www.vietas.lv?

Viss.lv neder. Lauku ceļotājs der. Jārada ticība!

3. Uz kuru datumu uzņēmumam jābūt reģistrētam “Tūrisma attīstības valsts aģentūra” tūrisma pakalpojumu sniedzēju datubāzē vai minētam tūrisma bukletā vai ar tūrismu saistītā mājas lapā?

Projekta iesniegšanas brīdī.

Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem
1. Vai šajā atbalsta programmā būs iespējams saņemt publiskā finansējuma maksājumus avansā un, ja tāda iespēja būs, tad kādā apjomā?

Var avansā 20%. Iesniedzot avansa pieprasījumu pēc līguma noslēgšanas.