Kā Saulgriežus svin Zemnieku saeimas biedri

Lai gan ikdienā Zemnieku saeimas biedru nodarbošanās ir lauksaimniecība, saimniecības neiztiek bez kārtīgas Saulgriežu atzīmēšanas. Latvija ir tradīcijām bagāta un tradīcijas atšķiras no reģiona uz reģiona. Par to, cik dažādi tiek svinēti Saulgrieži, stāsta ZSA biedri.

 

Jānis Dzenis, z/s „Kalnavoti” saimnieks no Kokneses pagasta

Jānis uzskata, ka cilvēkiem, īpaši zemniekiem, dabas rituma noteikto tradīciju kopšana un izpratne ir svarīga, jo uz tām balstās vairākas latviešu paražas un pieņemtie lēmumi. Pat Jāņu siera siešana un alus brūvēšana – gatavošanās tam kalpo kā rituāls, kurā pieliktās rūpes ir cieņa pret līdzcilvēkiem un pateicība par ražu, dabas dotajiem labumiem. Saimnieks uzteic zināšanu nodošanu nākamajām paaudzēm, jo tām būs jāturpina rūpēties par Latvisko vērtību saglabāšanu.

„Vasaras saulgrieži ir dabas pilnbrieds, kuri nav jāsvin tikai datuma pēc. Tas ir spilgts kultūras mantojums, kā arī izteikts pārmaiņu laiks, kurus svinot cilvēks dara spēcīgāku gan sevi, gan Latvijas laukus. Taču, nevar aizmirst, ka tie ir arī svētki, kurus caurvij kārtīga luste un dzīvesprieks. Piemēram, atminos kādu pasenāku Jāņu rītu, kad, tuvojoties kārtējai sienai kaudzei, ar kombainu uzdūrāmies vēl piemigušiem, tik ar siena kušķiem aizsegtiem Jāņabērniem. Vismaz varēja manīt, ka ir godam līgots līdz pat gaismiņai,” tā par Saulgriežiem Jānis.

 

Eduards Šmits z/s ”Pīlādži” saimnieks no Saldus novada

Pīlādžos ir pierasts gan svinēt astronomiskos Saulgriežus, gan ar ģimeni kopīga ir līgošana 23. jūnija vakarā. Pēc saimnieka domām, viens no galvenajiem svētku notikumiem ir kopā sanākšana kuplā ģimenes lokā. Lai tie būtu latviskā dzīvesziņā balstīti uguns rituāli un ziedošana, vai līgošana un Jāņuzāļu plūkšana Līgo vakarā, tās paražas ir svarīga svētku sastāvdaļa. Līgo vakarā tiek izraudzīta augstākā pakalne un tās galā dedzināts bluķis – lai apspīdētu apkārtējos tīrumus, pasargātu tos no ļauna. Savulaik ģimenē bija ieviesta tradīcija sagaidīt Saules lēktu Kurzemes jūrmalā. Tradīciju kopšana liek justies labāk arī pašam saimniekam. Taču vienu gadu, kamēr citi ēda un līksmoja, nācās skriet apkārt savam laukam.

Paši Saulgrieži norit samērā mierīgi, jo tas ir pārdomu laiks, savukārt, 23. jūnijs ir svinēšanas laiks. Eduards ir pārliecināts par tradīciju noturību, atminoties, ka jau kopš bērna dienām ir gājis pakaļ pīlādžu zariem, mežrozītēm un katru gadu ar tām izpušķojis visas mājas durvis. Pat nezinot sīkāku paražu nozīmīgumu, šīs darbības vienkārši iegājās.

 

Arnolds Jātnieks z/s „Vaidelotes” saimnieks no Bauskas novada

Saulgriežus esam svinējuši regulāri, arī kādreizējos sociālisma gados, jo tā ir viena diena gadā, kad mēs varam sevi ”ieprogrammēt” visam nākamajam gadam. Cilvēku ieinteresētība par Saulgriežu svinēšanu ir liela – pagājušajā gadā saimniecību apmeklēja ap 120 ciemiņu.

Svētki tiek atklāti ar senlatviešu uguns rituālu, kas ir vakara centrālais notikums. Pats ugunskurs ir jau iepriekš sagatavots no 81 pagalītes, un tiek aplikts ar Jāņuzāļu nopītu vītni. Saimniece pati izcepusi maizīti, sagatavojusies godiem. Kad uguns ciemiņi sapulcējušies un uguns aizkurta, ar maizītes, medutiņa un ūdens palīdzību sakām paldies Dieviņam, zemes, debesu mātei.

Rituālā ikviens tiek aicināts ar sauju graudu pateikt paldies gan par to kas bijis, gan par to kas būs, kā arī tīru prātu teikt, ko sev novēl tālāk. Neizpaliek arī dziesmas un dejas apkārt ugunskuram. Savu vietu ieņem arī saimnieces „paldies” visiem, kuri ieradušies, uz kuru, savukārt, saimniece saņem labuma vēlējumus atpakaļ. Rituāla beigās , sākotnēji noliktā zāļu vītne caur katra rokām tiek ievīta ugunskurā – lai sadeg viss sliktais, un lai esam atvērti stiprinošai kosmosa enerģijai.

z/s „Vaidelotes” arī šogad 21. jūnijā plkst. 18.00 sāksies Saulgriežu svinības

 

Viktors Kalāns SIA „Kļavas V” saimnieks no Daugavpils novada.

Līksnas pagastā katru gadu notiek kārtīga zaļumballe, groziņu vakars, kuru apmeklē kupls svinētāju skaits. Svētku vakaru caurvij dažādas spēles, skan dzīvā mūzika. Zaļumballe sākās 23. jūnija vakarā un rit līdz pašai rītausmai. Latgales zaļumballēs manām cilvēkus no visām Latvijas malām.

Pašā Viktora saimniecībā gan kopā sanākšana nav pārlieku liela, jo piena lopkopībā darbs ir pirmajā vietā. „Šogad esam veiksmīgi Jāņus sagaidījuši, pirmo zāles pļāvumu laicīgi beidzot, līdz ar to Līgo sagaidīšana ar sieru un alutiņu sāksies jau 22. jūnijā.”

Līgo svētkus saimnieks ir svinējis vienmēr arī Padomju laikā. Jau toreiz svētkus sagaidīja ar spirdzinošu alu, garšīgu sieru, dejām un dziesmām. Kopš neatkarības laikiem regulāri tiek rīkoti pasākumi, svētku kulturālajai nozīmei un izpratnei par tiem tikai augot. Pēdējos gados ir pieaugusi arī likuma sargu klātbūtne, kas ir labi, jo, neskatoties uz svētku laiku, cilvēkiem tomēr ir jābūt apzinīgiem un nedrīkst apdraudēt ne savu, ne līdzcilvēku dzīvības.

 

Biedrība „Zemnieku saeima” līgotājiem novēl līksmu un labu domu pilnu Saulgriežu laiku.