Kas pašlaik notiek ar KLP reformu un tiešmaksājumu paaugstināšanu?

Kopš aprīļa vidus ir sākušās sarunas starp Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes pārstāvjiem (trialogs), par Kopējās Lauksaimniecības politikas (KLP) reformas galīgo variantu. Tas ir pēdējais solis, lai KLP reformu apstiprinātu. Katra no institūcijām piedāvā Latvijai atšķirīgu tiešmaksājumu pieaugumu. Komisijas piedāvājums nosaka, ka 7 gados Latvijas zemnieki tiešmaksājumos saņemtu ap 1,4 miljardiem eiro, Padome – ap 1,7 miljardiem eiro, bet Parlaments – ap 1,9 miljardiem eiro. Bez šiem līdzekļiem vēl KLP ietvaros Latvijai tiks piešķirti ap 900 miljoniem eiro lauku attīstības sadaļā.

13. martā Eiropas Parlamenta vairākums atbalstīja Sandras Kalnietes sagatavoto grozījumu, kurš paredz, ka 2014. gadā nevienas dalībvalsts zemnieki par hektāru nedrīkst saņemt mazāk kā 55% no vidējā maksājumu lieluma. Latvijas zemniekiem ir svarīgi arī tas, ka jau ar 2014. gadu vairs nepastāvēs atšķirības starp Baltijas valstu zemnieku tiešmaksājumiem.

Kādas ir izredzes, ka sarunās starp institūcijām tiešmaksājumu jautājumā tiks atbalstīts Parlamenta piedāvājums, kurš Latvijas zemniekiem ir visizdevīgākais?

„Droši prognozēt to, protams, nav iespējams, bet aizvadīto gadu laikā mēs esam daudz darījuši, lai ES institūcijās saprastu, ka KLP reforma nav īstenojama bez Baltijas valstu tiešmaksājumu būtiskas izlīdzināšanas. Trialoga sarunās par KLP reformu EP pārstāv 6 deputāti, kas pēc mana ielūguma ir viesojušies Latvijā un labi saprot mūsu problēmu. Vēlos pateikt paldies tiem zemniekiem, kuri ziedoja savu laiku, lai šos deputātus uzņemtu savā saimniecībā un pastāstītu par to, kas viņiem svarīgs KLP reformā”, tā Sandra Kalniete.

Pirms 3 nedēļām, trialoga sarunās pirmo reizi tika skarts jautājums par tiešamksājumu sadali starp dalībvalstīm. Parlamenta pārstāvji pateica, ka ir atvērti dažādiem Komisijas un Padomes piedāvājumiem, bet jautājumā par tiešmaksājumu palielināšanu Baltijas valstu zemniekiem uzstāj uz EP pozīciju, ka tiem jāpieaug straujāk nekā to paredz Padome un Komisija. Protams, pašlaik ir grūti prognozēt sarunu iznākumu, bet darbs turpināsies, lai Baltijas valstu zemniekiem būtu pēc iespējas izdevīgāki tiešmaksājumi.

Pagaidām trialogā nav izdevies panākt vienošanos par citiem svarīgiem KLP reformas jautājumiem, piemēram, “zaļināšanas pasākumiem”, atbalstu konkrētām nozarēm, aktīvā lauksaimnieka definīciju utt. Sarunas ir sarežģītas un, ja sākotnēji tika prognozētas, ka tās noslēgsies līdz jūnija vidum, tad šobrīd tiek pieļauts, ka tās varētu ieilgt līdz pat rudenim. Mūsu interesēs ir, lai vienošanās tiktu panākta jūnijā un lai KLP reformas ieviešana neaizkavētos vēl par pusgadu.

Informāciju sagatavoja Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes birojs.