Šņepsta kungs, meklējiet naudu!

ZSA sabiedrisko attiecību speciālistes Lāsmas Zuzānes raksts 2. aprīļa “Latvijas Avīzē”

„Preiļu siers” nav samaksājis kopš gada sākuma. „Preiļu siers” maksā tikai 9 santīmus par litru. Maksā vairs tikai 7 santīmus par litru. „Preiļu siers” samaksāja tikai divarpus santīmus par litru, un mēs to uzzinājām tikai pie aprēķina saņemšanas. „Preiļu siera” šoferi saka, ka pienu no mums vairs neņems vispār. Tādus zvanus no Latgales puses saņem „Zemnieku saeimā”.

Ko mums būtu ieteikt zemniekiem, kas jau ilgstoši nesaņem par padarīto, un, iespējams, tā arī paliks ar garu degunu? Un ko teikt tiem, kas saņem tik maz, ka kauns skaļi teikt? Meklēt citus piena noņēmējus? Dibināt beidzot pašiem savu kooperatīvu? Beigt gaidīt brīnumu? Jo brīnumu nav un nebūs, un ir liela iespēja, ka „Preiļu siers” tā arī neatkopsies? Jābrīnās, kur vēl Latgales saimniekiem ir tāda pacietība un rezerves, tik ilgi pašiem strādāt puspavelti, lai tik būtu piens, ko dot parādos grimstošam uzņēmumam. Jāzeps Šņepsts masu saziņas līdzekļos pauž satraukumu par notiekošo. Neba jau par to, ka uzņēmums nespēj nokārtot saistības ar zemniekiem, bet par to, ka kāds to uzzinājis. Par piemēru lai kalpo Šņepsta kunga dusmīgais raksts 20.marta “Vietējā Latgales avīzē” pēc tam, kad „Zemnieku saeima” publiski cēla trauksmi par zemās cenas rekordu „Preiļu sierā”.

Taču satraukuma patiesais cēlonis gan, jādomā, ir cits, un pie tam labi saprotams. Vajadzētu tikai vienu patiesi niknu saimnieku, kam izsīkusi nebeidzamā latgaliešu lojalitāte pret savu paputējušo patronu un vienu ieinteresētu juristu, un maksātnespējas procesā no Šņepsta karaļvalsts paliks pāri vien kredītsaistības un atmiņas par bijušo godību. Tikai Latgales lauksaimnieku lēnprātība uzņēmumam šādu likteni līdz šim aiztaupījusi. Taču uzņēmuma vadītājs brīdī, kad vajadzētu teciņiem vien meklēt jaunus tirgus un veidus, kā godam samaksāt vēl aizvien uzticīgajiem zemniekiem, mēģina ar zemniekiem kašķēties, savās nelaimēs vainīgos meklējot lauksaimniecības kooperatīvos un zemnieku organizācijās. Un tā nav saprotama un attaisnojama rīcība.

Starp citu, kad “Vietējā Latgales avīzē” vaicājām pēc iespējas publicēt atbildi uz Šņepsta kunga piktošanos, laikraksta redakcijā mums darīja zināmu, ka avīze pieder „Preiļu sieram”, un lēmumu, ko tur publicēt, un ko ne, pieņems Šņepsta kungs pats. Te nu atliek vien jautāt – kādēļ zemniekiem „Preiļu siers” samaksāt nevar, bet avīzi uzturēt var? Diemžēl 2009. gadā ekonomiskā situācija liek parādos slīkstošu piena pārstrādes uzņēmumu amatpersonu paziņojumus uztvert ar lielu skepsi, vērtējot, kādēļ kas ticis teikts. Tādēļ aicinām Šņepsta kungu lieki nejaukt gaisu, mēģinot novērst uzmanību no galvenā – uzņēmuma nespējas pildīt saistības. Un atliek vien aicināt „Preiļu sieru” meklēt resursus, no kuriem beidzot zemniekiem taisnīgu samaksāt par nodoto pienu.