Kur mūs ved ģenētiskā modifikācija?

Piedāvājam jums iepazīties ar vienu rakstu par šo tēmu.
Autore: Irina Jermakova, Dr. biol.

Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) bīstamību ir pierādījuši dažādu valstu zinātnieki. To vērienīgā izplatība pasaulē var novest pie tā, ka daudzu sugu pārstāvji kļūs neauglīgi, palielināsies onkoloģisko saslimšanu daudzums, ģenētiskās kroplības un alerģiskās reakcijas, palielināsies cilvēku un dzīvnieku mirstība, strauji samazināsies bioloģiskā daudzveidība un pasliktināsies apkārtējā vide.

Ģenētiski modificēto organismu iegūšana ir saistīta ar sveša gēna ievadīšanu citu augu vai dzīvnieku DNS sastāvā ar mērķi izmainīt to īpašības. Rezultātā notiek jaunu gēnu pievienošana organisma genomam, t. i., aparātam, no kura ir atkarīga paša organisma un nākamo paaudžu uzbūve. ĢMO bīstamībai ir vairāki iemesli.
Liela nozīme ir tam, kādi gēni tiek ievadīti genomā. Šajā procesā var notikt to mutācijas. Svešo gēnu darbības rezultātā var veidoties nezināmas indīgas olbaltumvielas, kas cilvēkam vai dzīvniekam izraisa toksikozes vai alerģiju. Turklāt augi var uzkrāt tos herbicīdus un pesticīdus, pret kuriem tie ir noturīgi, un kopā ar augiem mēs lietosim uzturā indīgas vielas. Īpaša uzmanība ir jāpievērš svešā gēna ievadīšanas veidiem. Lai ievadītu gēnu, tiek izmantoti vīrusi, transpozoni vai plazmīdas (gredzenveida DNS), kas ir spējīgi iekļūt organisma šūnā un vēlāk izmantot šūnas resursus, lai radītu lielu skaitu savu kopiju, vai arī iekļūt šūnu genomā. Šobrīd visvairāk izplatīti ir divi gēnu ievadīšanas veidi. Pirmais – bioballistiskais lielgabals – šūnu apšaudīšana ar zelta vai volframa mikrodaļiņām ar uz tām uzklātiem gēniem. Šajā gadījumā nav zināms, kāds ir jauno gēnu daudzums un kādā šūnas genoma vietā tie iekļūs. Otrais – daudz izplatītāks un bīstamāks – gēnu ievadīšana ar audzējus veidojošo baktēriju plazmīdu palīdzību. Vācu zinātnieki ĢM barībā ievadītās plazmīdas atrada ne tikai pieaugušo dzīvnieku dažādu orgānu šūnās, bet arī embrijos un jaundzimušos pelēnos.
“Transgēno produktu” lietošanas lielo risku savos darbos uzsver daudzi zinātnieki. Tas norādīts arī “Pasaules zinātnieku paziņojumā” un 2000. gada atklātajā vēstulē visu valstu valdībām par ĢMO bīstamību, ko parakstīja 828 zinātnieki no 84 pasaules valstīm, kā arī Anglijas un Vācijas zinātnieku sagatavotajā apskatā.
Par ĢMO neparedzamajām sekām vairākkārt ir izteicies arī Norvēģijas valdības zinātniskais padomnieks, profesors Terje Trāviks, kurš vairāk nekā 20 gadus nodarbojas ar gēnu inženieriju. Viņš paziņoja, ka ĢM konstrukciju bīstamība ir lielāka nekā tā, ko rada ķīmiski savienojumi, jo tie ir pilnīgi “nepazīstami” apkārtējai videi, tie nesadalās, tieši otrādi – šūnas tos pieņem un tajās tie var neierobežoti vairoties un mainīties.

Cēlonis ģenētiskām kroplībām
Vairāki zinātnieki uzskata, ka transgenācija ir paātrināta selekcija. Taču ar selekcijas palīdzību var iegūt hibrīdus tikai no radniecīgiem organismiem, t. i., var sakrustot dažādu šķirņu kartupeļus, taču nav iespējams iegūt, piemēram, ābola un kartupeļa vai tomāta un zivs hibrīdu. Dabā, izņemot retus gadījumus, dažādu augu vai dzīvnieku klases pārstāvji savstarpēji nekrustojas. Ja tomēr tāda krustošanās ir notikusi, tad pēcnācēji ir neauglīgi, kā, piemēram, mūlis (zirgēzelis), kas radīts, sakrustojot zirgu ar ēzeli. Arī lielākā daļa transgēno organismu ir neauglīgi.
Nopietnas negatīvas izmaiņas ir atklātas ne tikai pašos ĢMO, bet arī to dzīvo būtņu organismos, kuri šos produktus lieto uzturā. ĢMO aizstāvji apgalvo, ka svešie gēni pilnībā sadalās dzīvnieka un cilvēka gremošanas traktā. Taču pēc Krievijas ģenētiķu domām, “tas, ka organismi viens otru apēd, var būt horizontālās pārneses cēlonis, tā kā ir redzams, ka DNS netiek sagremots un atsevišķas molekulas no zarnu trakta var nokļūt šūnā un kodolā un pēc tam iekļūt hromosomas sastāvā” (V. A. Gvozdevs, “Regulācijas loma gēnu aktivitātē un genoma evolūcija”, 2004).
Plazmīdas un ievadītie ĢM gēni tika atrasti dažādos dzīvnieku un cilvēku orgānos, kuri pārtikā lietoja ĢMO. Īpaši svarīga nozīme ir R. Šūberta un līdzautoru pētījumiem 1998. gadā, kur svešo gēnu klātbūtne tika atklāta dažādos nedzimušu embriju un jaundzimušo pelēnu orgānos (zarnu traktā, asinīs, sirdī, smadzenēs u. c). Autori ir izdarījuši secinājumus, ka kādas briesmas ĢMO var radīt ne tikai tiem, kas tos ēd, bet arī nākamajām paaudzēm nav aptveramas.

Pētījumu rezultātus slēpj
Eksperimentālie pētījumi parādīja patoloģiskas izmaiņas dzīvnieku orgānos un to pēcnācējos pēc tam, kad dzīvnieku barībai bija pievienoti dažādi ĢM produkti. Lielbritānijas zinātnieki pierādīja ĢM kartupeļu bīstamo ietekmi uz dzīvniekiem, itāliešu kolēģi to pašu veica ar ĢM soju, Austrālijas zinātnieki – ar ĢM zirņiem, franči – ar ĢM kukurūzu. Tika ziņots, ka laboratorijas dzīvnieku barībai pievienotā ĢM kukurūza izraisīja 100% dzīvnieku mazuļu nāvi. Taču šie dati ļoti ātri tika noslēpti. Galvenokārt tāpēc, ka uzņēmumiem, kas ražo šos produktus, nav izdevīga negatīvas informācijas izplatība par ĢMO.
Mūsu veiktās elementārās pārbaudes rezultāti saistībā ar ĢM sojas ietekmi, kas ir izturīga pret herbicīdu “Roundup”, ar ko tika barotas laboratorijas žurkas, parādīja paaugstinātu pirmā mazuļu metiena mirstību, savukārt izdzīvojušie žurku mazuļi nebija pilnvērtīgi attīstījušies – bija notikušas patoloģiskas izmaiņas to orgānos un žurkas nespēja radīt nākamo paaudzi. Ja tas pats notiks ar cilvēkiem, pēc 20 gadiem iedzīvotāju skaits būs vairākkārt samazinājies un vēl pēc 20 gadiem cilvēki vispār beigs pastāvēt. ĢMO negatīvi ietekmē ne vien cilvēkus, bet arī augus, dzīvniekus un labvēlīgās baktērijas (kuņģazarnu trakta, augsnes, pūšanas u. c. baktērijas), kas noved pie straujas to skaita samazināšanās un tam sekojošās izzušanas.
Produkti, kuru sastāvā ir ĢMO, nes milzīgu peļņu to ražotājiem. Iemesls tam, ka pētījumu rezultāti tiek noklusēti un pasniegti neobjektīvi, ir tāds, ka ĢMO un transgēno produktu nekaitīguma pārbaudes galvenokārt tiek veiktas par šo ražotāju līdzekļiem. Piemēram, avīzes “Times” pielikumā “Higher education” publicēta informācija, ka 30% no 500 zinātniekiem, kuri strādā biotehnoloģiju jomā Lielbritānijā, paziņoja, ka pēc sponsoru pieprasījuma bijuši spiesti mainīt iegūtos datus. 17% no viņiem piekrita mainīt rezultātus, lai uzrādītu datus, kas bija izdevīgi pasūtītājam, 10% zinātnieku paziņoja, ka viņiem to “palūdza”, draudot ar tālāku līgumu slēgšanas pārtraukšanu, savukārt 3% paziņoja, ka bija spiesti veikt izmaiņas rezultātos, jo pretējā gadījumā viņi nebūtu varējuši atklāti publicēt savus darbus.
Valsts ekoloģiskās ekspertīzes komisija Krievijā, kas nosaka ĢM kultūru nekaitīgumu un darbojas saskaņā ar Krievijas Federācijas likumu “Par ekoloģisko ekspertīzi”, atzina, ka neviena ĢM līnija, kurām tika veikta ekspertīze, nav nekaitīga. Šīs komisijas locekļi pārstāv trīs galvenās Krievijas akadēmijas – Krievijas Zinātņu akadēmiju, Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmiju un Krievijas Lauksaimniecības akadēmiju. Pateicoties tam, Krievijā ĢM kultūru audzēšana oficiāli ir aizliegta, taču ne ĢM produktu imports. Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas Pārtikas institūta veiktā pārbaude neatbilda ĢMO pārbaudes metodiskajiem norādījumiem, savukārt vairākos gadījumos iegūtie dati pilnībā atšķīrās no secinājumiem. Piemēram, kad uz žurkām tika izmēģinātas amerikāņu ĢM kartupeļu šķirnes ‘Russet Burbank’, dzīvniekiem tika novērotas nopietnas morfoloģiskas izmaiņas aknās, nierēs un resnajā zarnā, hemoglobīna samazināšanās, diurēzes pastiprināšanās, sirds masas un priekšdziedzera izmaiņas. Taču Pārtikas institūts ziņoja, ka “izpētītā kartupeļu šķirne var tikt izmantota cilvēku pārtikā, vienlaikus veicot tālākus epidemioloģiskos pētījumus”.

Pasaulei ĢMO nav izdevīgi
Kad lauksaimnieki pērk ĢM sēklas, viņi parakstās par to, ka nav tiesīgi dot sēklas pētījumu veikšanai. Ļoti bieži ĢM sēklas neizdīgst un sēklu neauglība ir novedusi pie pašnāvību skaita palielināšanās lauksaimnieku vidū Indijā, kuriem tika pārdotas sajauktas sēklas (gan tradicionālās, gan ĢM). Saziedēšanās rezultātā normālie augi kļuva transgēni un neauglīgi. Savulaik lielākā ĢM kultūras ražojošā kompānija “Monsanto” paziņoja, ka pēc 10 – 15 gadiem visas sēklas uz planētas būs transgēnas. Cenšoties izsargāties no ĢM kultūrām, daudzas valstis ir ieviesušas ĢM produktu marķēšanu vai veido no ĢMO brīvas teritorijas.
Nesen ES tika publicēts ziņojums “Kurš gūst labumu no ĢM produktiem? ĢM produktu globālās situācijas analīze 1996 – 2006″ (http://www.foei.org/en/publications/pdfs/gmcrops2006full.pdf), kurā teikts, ka transgēnās kultūras desmit gadu laikā nav nesušas nekādu izdevīgumu – tās nav palielinājušas lauksaimnieku peļņu lielākajā daļā pasaules valstu, nav uzlabojušas produktu patēriņa kvalitāti un nevienu nav izglābušas no bada. ĢM kultūru izmantošana ir tikai palielinājusi, nevis samazinājusi herbicīdu un pesticīdu pielietojumu pretēji tam, kā bija solījušas biotehnoloģiju korporācijas. Tās nav devušas nekādu labumu apkārtējai videi, tieši otrādi – tās ir atstājušas krasi negatīvu ietekmi uz dabu, izraisot bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
Interesanti, ka vairāki štati ASV – valstī, kura ir līderis ĢM kultūru ražošanā, – ir sākuši pretoties ĢM kultūru audzēšanai un ĢM sēklu izplatīšanai. Starp tiem ir arī Misūri štats, kurā atrodas galvenais biotehnoloģiju giganta “Monsanto” birojs. Aktīva pretošanās ASV ir sākusies arī valdības līmenī. ASV Lauksaimniecības ministrija aizliedza audzēt ģenētiski modificētās rīsu šķirnes.