LAD atbalsta sadalījums pēdējos 10 gados

Trešdien, 10.aprīlī notika Lauku Atbalsta dienesta (LAD) preses konference, kurā piedalījās Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un LAD direktore Anna Vītola – Helviga. Konferencē klātesošajiem tika sniegta informācija par izmaksāto Eiropas Savienības (ES) un valsts atbalstu pēdējo desmit gadu laikā, kas sastāda 2.5 miljardu Ls, kā arī tika demonstrēta interaktīva karte, ar kuras palīdzību iespējams detalizēti iepazīties ar ES un valsts finansējuma izlietojumu reģionālajā līmenī līdz pat novadiem.

Izmaksātais atbalsta apjoms laukiem pēdējo desmit gadu laikā sasniedzis 2.5 miljardus latus un vairāk nekā puse jeb 54% izmaksāti platību maksājumos un papildu valsts tiešajos maksājumos, kas naudas izteiksmē veido 1.3 miljardus latu, bet 712 miljoni latu (28%) lauku attīstības programmās, 356.4 miljoni (14%) izmaksāti valsts subsīdiju maksājumos, bet samērā nedaudz – 99.6 miljoni (4%) zivsaimniecībai. Interaktīvās kartes, kurās var secināt, cik katrs novads un reģions saņēmis dažādos maksājumos, tagad pieejams LAD mājas lapā www.lad.gov.lv sadaļā Statistika.

Secinājumi par izlietoto finansējumu ir ļoti dažādi. Lielākie līdzekļu saņēmēji, kas šajos desmit gados ir saņēmuši finansējumu, ir Jelgavas novads ar 102 miljoniem latu, Talsu novads ar 89 miljoniem latu un Saldus novads ar 86 miljoniem latu. Analizējot saņemto naudu uz vienu iedzīvotāju, līderos izvirzās Naukšēnu novads ar 9170 Ls un Vārkavas novads ar 8540 Ls uz vienu iedzīvotāju.

Platībmaksājumu lielākie saņēmēji ir Jelgavas, Madonas un Rēzeknes novads un vismazāko atbalstu lauksaimniekiem saņēma Pierīgas pašvaldības – Garkalne ar 58 latiem uz vienu iedzīvotāju.

Izvērtējot projektus, visu aizvadīto gadu laikā vislielāko summu saņēma abas nu jau likvidētās cukurfabrikas – Jelgavas cukurfabrika 17 miljonus latu, Liepājas cukurfabrika 10 miljonus latu, kā arī Zemkopības ministrijas Nekustamie īpašumi, kas meliorācijā ieguldīja ap 10 miljonus Ls. Pie lielākajiem projektiem LAD direktore nosauca arī Tukuma pienu ar 2.5 miljoniem latu, Jaunpils pienotavu un a/s Balticovo, kur katram piešķirts 2.4 miljoni Ls. Savukārt Saldus novadā saimniekojošais SIA Pampāļi ir lielākais lauksaimniecības uzņēmums, kurš līdz šim atbalstā saņēma 3.2 miljonu Ls un no pārstrādes uzņēmumiem lielākā summa tikusi zemnieku kooperatīviem piederošajai piena rūpnīcai Jelgavā SIA Latvijas piens, kam LAD izmaksāja 2.5 miljonus Ls.

Konferences laikā Zemkopības ministre Laimdota Straujuma slavēja LAD darbu un atzina, ka nopietnas pretenzijas no zemniekiem nav dzirdējusi. Ministre īpaši uzsvēra LAD sasniegtos rezultātus, veiksmīgi administrējot Eiropas Savienības un valsts atbalsta finansējumu, kā arī atzīmēja, ka LAD ir vispārēji atzīta iestāde, kura 2012.gadā kļuva par efektīvāko valsts pārvaldes iestādi. 2012.gadā LAD klientiem izmaksāja 387.5 miljonus LVL, kas ir lielākais izmaksātais atbalsts valsts pastāvēšanas vēsturē.

LAD direktore preses konferencē arī uzsvēra par nekoptajām lauksaimniecības zemēm, kas ir samazinājušās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Triju gadu laikā no 217 000 ha nekoptās teritorijas apmērs ir samazinājies gandrīz par 60 000 ha. Anna Vītola – Helviga atzina, ka LAD trīs gadus apseko lauksaimniecībā izmantojamās zemes un sniedz informāciju pašvaldībām par nekoptajām teritorijām, kuras tiek apliktas ar dubulto nodokli. Iepriekš pielietotā metodika paredzēja – ja vairāk kā 30% no kadastra zemes ir kopta, arī viss kadastrs tiek uzskatīts par koptu. Savukārt, sākot ar šo gadu, metodika krasi mainījusies – jābūt 70% koptiem, līdz ar to šogad pēc apsekošanas situācija varot būt radikāli atšķirīga.

Konferences noslēgumā LAD direktore atgādināja par izsludināto pieteikšanos platībmaksājumiem no 15.aprīļa, bet EDS sistēmā jau no 8.aprīļa.