Latvijas Avīze: Neprātīgi prātīga saimniekošana

Pienīgākās govis Eiropā – arī “Kalna Dambrānos”

Pēc 2012./2013. pārraudzības gada vidējā izslaukuma “Kalna Dambrāni” pārliecinoši ir pirmajā vietā valstī. No 607 govju ganāmpulka, kas veiksmīgāko sarakstā ir pats lielākais visā valstī, vidējais izslaukums sasniedzis gandrīz vai neticamu skaitli – 12 826 kilogrami piena. Otrais labākais ganāmpulks – Kokneses novada zemnieku saimniecības “Pilslejas” 502 govis – pārspēts par 958 kilogramiem. Bet labākais mazais ganāmpulks – pat par 1724 kilogramiem!

Jau 2011. gadā izskanēja ziņa, ka “Kalna Dambrāni” ir labāko saimniecību skaitā Eiropā un pasaulē. Uz Eiropas Savienības vidējā izslaukuma (6692 kg no govs) un vislabākās – Dānijas vidējā (8427 kg) fona “Kalna Dambrānu” veikums ir pārliecinošs. Pērn Izraēla lepojās ar augsto tehnoloģiju sasniegumu – 12 tūkstošiem litru (kilogramos mazliet mazāk) no govs, kas ir viens no augstākajiem pasaulē. “Kalna Dambrānos” ir vairāk.

Piena mašīnas, ne govis!

– Kāds “Kalna Dambrānu” apmeklētājs, uzzinājis par gandrīz 13 tūkstošu kilogramu vidējo izslaukumu no govs, esot iesaucies: “Piena mašīnas, ne govis!”

Iveta Tīrumniece: – Mēs jau arī reizēm sev jautājam – cik tad tālu var iet? Teikšu godīgi – speciāli gan uz rekordiem nedzenamies, tas nav mūsu pašmērķis, vienkārši ēdinām gotiņas – visas, protams, tīršķirnes melnraibās – pēc izslauktā piena, un viņas drīz vien – re, atkal dod vairāk. Tādas ir tās holšteinietes! Citi saka – ļoti prasīgas, mēs sakām – normālas. Vienkārši izdotajam pienam pretī jādod atbilstoša barība. Mašīna taču arī īsti nekalpos, ja nebūs atbilstošas degvielas un visa pārējā. Kad 2010. gadā vidēji no govs ieguvām 11 940 kilogramus, ierindojoties pirmajā vietā valstī, likās – tā ir robeža. Bet, kā redzat, gotiņām robežas neeksistē.

– Kāds ir dienas izslaukums un piena sastāvs?

– Vidēji – 41 kilograms. Tauki – 3,70 procenti, olbaltums – 3,42. Somatisko šūnu daudzums arī labs. Bet dienas izslaukuma rekords no vispienīgākās govs sasniedzis jau 78,6 kilogramus. Tātad iespējas tālāk kāpināt izslaukumu no ganāmpulka ir joprojām.

– Ikvienam skaidrs, ka izslaukt no govs četras reizes vairāk nekā kolhozu laikos – tas ir liela un mērķ­tiecīga darba rezultāts.

– Bet uzreiz gribu precizēt – lieliskas komandas lieliska darba rezultāts. Saimniecības pārvaldnieks ir Ivars Tīrumnieks, viņa pārziņā mehanizācijas jautājumi, lauki, tehnika un mehanizatori, mana labā roka ir zootehniķe Silvija Budena, savā vietā ir veterinārārsts Ivars­ Vingris. Arī citi speciālisti, konsultanti un strādnieki ir tādi, uz kuriem vienmēr var paļauties. Pie mums nav jārunā par tādu jēdzienu kā darba disciplīna. Vienkārši neviens nevēlas izkrist no tik lieliskas komandas. Atsevišķi mēs neviens neesam karognesējs, ir komanda. Un es esmu kapteine, iedvesmotāja. Citam dzīvē adrenalīna devu dod, piemēram, lēkšana ar gumiju, man – atkal un atkal jauni darba izaicinājumi.

– Visos laikos uzsvērts – pats galvenais ir laba lopbarība un pareiza govju ēdināšana.

– Pēdējos divos gados izslaukumus kāpinājām, pateicoties kukurūzas skābbarībai. Šo kultūru tagad audzējam 120 hekt­āru platībā. Protams, ir arī zāles skābbarība, siens. To visu gatavojam paši. Bet visu spēkbarību iepērkam. Protams, gotiņām vajag arī daudz ko citu, alus raugu un linsēklas ieskaitot. Barībai jābūt precīzi sabalansētai, devas rēķinām katrai govju grupai, vadoties pēc izslaukumiem un barības analīzēm.

Amerikas, Kanādas un Vācijas buļļi

– Pirmo reizi par jums rakstīju, toreiz gan vēl “Lauku Avīzē”, kad strādājāt vecajā fermā ar nelielu ganāmpulku un jums pat sapņos nerādījās 7000 kilogramu izslaukums.

– Daudz kas pa šiem gadiem piedzīvots un pārdzīvots! Sākumā pat prātā nenāca, ka lopkopības gudrībās varētu mācīties Vācijā, Holandē un pat Amerikā. Bet jāmācās arī vēl tagad. Lielās līnijās skaidrs, ka piena ganāmpulka ražīgumu aptuveni par 50 procentiem nosaka ēdināšana, par 30 procentiem – turēšanas apstākļi un telīšu izaudzēšana, par 20 procentiem – ciltsdarbs. Taču jāapgūst un jāievēro visādi smalkumi!

– Gadu gaitā pārsvarā esat izmantojuši Amerikas, arī Kanādas un Vācijas, vaislinieku bioproduktu. Kāpēc tieši šo valstu?

– Pietiek pateikt, ka daudzi ASV ģenētiski izkoptie buļļi iekļauti simts pasaules visvērtīgāko vaislinieku sarakstā.

– Tagad ir modē tāds teiciens “strādājam pie ģenētikas”. Cik lielā mērā šādā ceļā var labot ģenētiskās kļūdas?

– Viss atkarīgs no govju novērtēšanas. Mēs izmantojam ļoti augstas klases vērtētājas Ērikas Evertes pakalpojumus. Viss ir svarīgs – gan tesmeņa forma, gan govs eksterjers, kājas un pat kāju nagi. Kad govs novērtēta, tai pēc pāru atlases programmas piemeklē vispiemērotāko bulli. Tādā ceļā iegūstam arvien labākas nākamās paaudzes.

Nu ārzemnieki var mācīties no Latvijas

– Cik tad sen, kad Latvijas zemnieki ārzemēs sauca – uh un ah! Tādi brīnumi!

– Tagad daudzām Eiropas fermām būtu ko mācīties no mums. Ja to teiktu tikai es, varētu domāt, ka man jau sakāpis galvā. Taču to apgalvo arī, piemēram, tāds vācu speciālists kā Ludvigs Gulkers, kam esam uzticējuši telīšu audzēšanas un ēdināšanas programmu. Viņš reizi mēnesī brauc pie mums, sadarbība ir lieliska. Pēdējoreiz vācietis sacīja, ka vedīšot savus tautiešus uz “Kalna Dambrāniem” mācīties. Mācīties radošu pieeju. Arī vairāki citi Latvijas speciālisti ievērojuši, ka ārzemēs, kur labi apstākļi nodrošināti jau desmitiem gadu, jau valda rutīna.

– Par jūsu fermu dzirdēts vērtējums – racionāla un prātīga saimniekošana.

– Varētu piekrist, vien ar precizējumu – neprātīgi prātīga saimniekošana. Jā, mums ir neprātīgas idejas, taču vienmēr tās piebremzējam uz prātīguma robežas. Un tad iznāk īstais saimnieciskums. Piemēram, mēs arī varētu vidējo izslaukumu censties ātrāk paaugstināt līdz 14 un pat 15 tūkstošiem kilogramu gadā, taču to nedarām, jo mums svarīga ir kopējā saimnieciskā attīstība, izmaksas, izdevīgums, efektivitāte, mehanizācijas līmenis, zemes izmantošana, ganāmpulka veselība. Govi jau var ļoti ātri izspiest kā citronu un aizmest, taču mūsu ganāmpulks ir ilglaicīgs, ir pat septītā un astotā laktācija.

Vizītkarte

IVETA TĪRUMNIECE

Viesītes novada zemnieku saimniecības “Kalna Dambrāni” īpašniece;

nodarbojas ar piena lopkopību, ganāmpulkā 1175 liellopi, apsaimniekojamā zeme – 700 hektāri;

44 gadi;

papildu zināšanas lopkopībā apguvusi Vācijā, Holandē, Amerikā;

vīrs Ivars Tīrumnieks ir saimniecības pārvaldnieks, dēls Rolands – saimniecības agronoms, jaunākie dēli Ingars un Ritvars vēl mācās.

Veiksmes formula:

STARTS

l Deviņdesmitajos gados Iveta Tīrumniece sāk ar dažām govīm,

l īstais nopietnais sākums 2003. gadā, kad vecajā fermā ir 100 govis.

ATTĪSTĪBA

l 2008. gadā uzceļ pirmo jauno fermu 400 liellopiem.

l 2009. gadā nopērk pirmo Vācijā ražotu pašgājēju barotāju.

l 2011. gadā uzceļ otru jauno fermu 600 liellopiem, apgrozījums pārsniedz miljonu latu.

l 2013. gadā vidējais izslaukums sasniedz 12 826 kilogramus, kas ir pārliecinoši lielākais Latvijā, apgrozījums – 2,5 miljoni latu.

NĀKOTNE

l “Kalna Dambrāni” plāno būvēt trešo jauno fermu, kas būs vislielākā.

l Fermā strādās arī jaunākie dēli Ingars, kas pašlaik studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē, un Ritvars, kas paredzējis studēt uzņēmējdarbību.

Autors: Andris Grīnbergs
Latvijas Avīze