Latvijas lauksaimnieki nav vieni cīņā par taisnīgiem ES platībmaksājumiem

Zemnieku Saeima: Latvijas lauksaimnieki nav vieni cīņā par taisnīgiem ES platībmaksājumiem zemniekiem.

Diskusijas un viedokļi par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu pēc 2013. gada un taisnīgiem jaunajiem nosacījumiem visām dalībvalstīm nākamajam ES budžeta plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam ir visaktuālākais temats ne tikai Latvijas lauksaimnieku vidū.

Šonedēļ, 28. un 29.jūnijā, Zemnieku Saeima pārstāv Latvijas lauksaimnieku intereses, tā saukto, jauno dalībvalstu konferencē „Nākotnes KLP: cik reālistiskas ir jauno 12 dalībvalstu lauksaimnieku vēlmes” Kauņā, ko organizē Lietuvas Zemnieku federācija.

Konferencē piedalās lauksaimniecības organizāciju pārstāvji no dažādām ES valstīm, Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji, Eiropas Parlamenta (EP) pārstāvji, Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas pārstāvji, COPA-COGECA pārstāvji, Lietuvas valdības pārstāvji.

Pasākuma dalībnieki pārrunā tuvojošos KLP reformu un gaidāmā EK budžeta priekšlikuma gaisotnē, tā ir vēl jo vairāk „sakarsēta” . Baltijas valstu zemnieki visiem spēkiem cenšas pārliecināt, gan savus pārstāvjus valdībā, gan EP, gan Eiropas Komisijā, par to, ka pašreizējā politika nav vienlīdzīgu konkurenci veicinoša. Jāatzīmē, ka nevienlīdzīgās konkurences rakursā aktīvi tiek diskutēts par to, kādi ir patiesie iemesli lielajai darbaspēka migrācijai no lauku teritorijām uz vecajām ES dalībvalstīm, kur lauksaimniecības uzņēmumi var samaksāt daudz lielāku algu, kā mūsu valstīs. Kā arī par to, ka tikai 17% no zemniekiem ir jaunāki par 40 gadiem. Tas norāda, ka pašreizējā politika nav bijusi motivējoša saimniekot laukos, un, ja nebūs būtiskas politikas izmaiņas, tad pēc 10-20 gadiem lauki visā ES paliks tukši!

Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja konferences diskusijā norādīja, ka komisijas ieplānotie obligātie „zaļošanas” pasākumi saņemot platību maksājumus, kuri, komisijasprāt, varētu ietvert tādus nosacījumus, kā obligātās zālāju platības, augu seku, un noteiktas platības atstāšanu atmatā, ļoti negatīvi ietekmēs vairumu jauno dalībvalstu, kurās pēdējo 20 gadu laikā ir dramatiski samazinājies dzīvnieku skaits. Visas ES statistikas analīzes rāda, ka lopkopība no jaunajām dalībvalstīm ir pārgājusi uz vecajām! Austrumu bloka valstīs palielinās augkopība, bet samazinās lopkopība, kas ir veido lielāku pievienoto vērtību un prasa lielākus  cilvēkresursus. Tādejādi lauku teritorijas jaunajās dalībvalstīs paliek tukšas un grimst lielākā nabadzībā, jo dēļ sliktās infrastruktūras šīs teritorijas nav interesantas arī citiem biznesiem, kuros laukos dzīvojošie varētu strādāt.

Jauno dalībvalstu kopējā konference un kopējas pozīcijas meklēšana ir kā signāls Eiropas parlamentam, ka jaunās dalībvalstis aktīvi iesaistīsies cīņā par vienlīdzīgu lauksaimniecības politiku Eiropā. „Lai arī rezultāts būs sasniegts tad, kad reformu un likumdošanas paketi apstiprinās Eiropas Padome un Parlaments, tomēr Eiropas Savienības (ES) budžeta un finanšu plānošanas komisāra apsolījums un Eiropas Parlamenta (EP) lauksaimniecības komitejā skatītais Alberta Desa Ziņojums un panāktā vienošanos, ka atbalsts nevienas dalībvalsts zemniekiem nedrīkst būt mazāks vai lielāks par saprātīgu procentu no vidējā atbalsta apjoma Eiropā, noteikti uzskatāms par panākumu”, atzīst Maira Dzelzkalēja.

Latvijas lauksaimnieki būtu apmierināti, ja priekšlikums – diferencēt atbalstu pa valstīm, nosakot 75% līdz 125% no vidējā ES atbalsta lieluma – gūtu atbalstu tālākā reformas virzības procesā un Zemnieku Saeima tic, ka šo pozīciju Zemkopības ministrija arī turpmāk uzturēs, runājot par atbalsta maksājumu vienādošanu starp dažādu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, kā arī lai jaunais plānošanas periods ar jaunajiem nosacījumiem un maksājumiem sāktos jau 2014. gadā.

Zemnieku saeima (ZSA) kopā ar citām NVO ir sniegusi savu atbalstu Zemkopības ministrijai (ZM) Latvijas pozīcijas virzīšanai Eiropas institūcijās un savu iespēju robežās arī turpinās veikt visu nepieciešamo, lai kopīgi panāktu mūsu lauksaimniekiem labākus atbalsta nosacījumus un lielākus maksājumus. ZSA, tāpat kā ZM, ir sniegusi savu pozīciju un komentārus, norādot uz Alberta Desa Ziņojuma nepilnībām un nekonkrētību attiecībā uz nākamo budžeta plānošanas periodu. Ziņojums vēl ir jāpastiprina Eiropas Parlamenta plenārsēdē, tomēr visaktīvākais darbs būs rudenī, kad sāksies konkrētas likumdošanas apspriešana. Tad arī redzēsim gala rezultātu lauksaimnieku un Latvijas politiķu sadarbībai, aizstāvot Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropā