Latvijas lauksaimniekiem plašākas iespējas interešu lobēšanai Briselē

20. septembrī par Eiropas Savienības (ES) lauksaimnieku jumta organizācijas „COPA” viceprezidenti ievēlēta biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, kura ir vienīgā pārstāve no Skandināvijas un Baltijas valstīm, kas ievēlēta nozīmīgajā amatā.

Ievēlēšana šajā amatā ir iepriekšējā darba novērtējums, kuru Maira Dzelzkalēja ieguva ar 100 no 158 balsīm, kas norāda, ka kandidatūrai bija gan jauno, gan veco dalībvalstu atbalsts. Neatkarīgi no katras valsts lauksaimnieku organizāciju skaita COPAā, balsu skaits tiek aprēķināts pēc valstī lauksaimniecībā izmantotās zemes platības, un balsu skaits var būt pat no 12 kā, piemēram, Vācijai, Francijai, Itālijai, un 3 balsīm Latvijai, Igaunijai.

“Ievēlēšana jaunajā amatā pierāda, ka mūsu darbs ir būtisks pienesums kopējās lauksaimniecības politikas veidošanas procesā un varam dot lielu ieguldījumu visiem Eiropas lauksaimniekiem. Protams, šis amats uzliks papildus darba slodzi gan man, gan “Zemnieku saeimai” un arī pārējām lauksaimnieku organizācijām,” atzīst Maira Dzelzkalēja.

Maira Dzelzkalēja norāda, ka nākamajos 2 gados lauksaimniecības sektoram svarīgi būs pielāgoties un ieviest jauno Kopējās Lauksaimniecības politiku (KLP). Tādēļ jāspēj attīstīt saimniecības līdzsvarotā un ilgtspējīgā veidā – veicināt dialogu starp sabiedrību un lauksaimniekiem, lai nodrošinātu sabiedrības atbalstu KLP arī turpmāk. Maira COPAs darbā plāno koncentrēties uz tādiem jautājumiem kā – lauku attīstība, vides politika, inovācijas un zināšanu pārnese. Maira Dzelzkalēja uzsver: „Mums jāvērš uzmanība uz dažādām biedru vajadzībām un interesēm, un jāizmanto iespēja mācīties vienam no otra.”

Lai arī Latvijas lauksaimnieku intereses tiek lobētas dažādās ES organizācijās, viceprezidentes amats turpmāk ievērojami atvieglos interešu lobēšanu Briselē. To atzīst arī ES Lauksaimniecības un lauku attīstības lietu biroja vadītāja Nora Lapiņa: „Latvijas lauksaimnieku pārstāvja ievēlēšana vienā no augstākajiem Eiropas lauksaimnieku organizācijas COPA amatiem ir būtiska ne tikai Latvijas un Baltijas, bet arī visu „jauno” ES dalībvalstu lauksaimniekiem. Svarīgi, lai tad, kad tiek lemti dažādi jautājumi, izskanētu arī mūsu lauksaimnieku viedoklis. Pirmo reizi esot tik tuvu vadības jautājumiem un lēmumu pieņemšanas procesiem, svarīgi, lai uz Eiropu tiktu aiznests visu Latvijas lauksaimnieku viedoklis. Tas ir mūsu pašu ziņā, kā mācēsim savstarpēji vienoties, ieklausīties viens otra interesēs un aktīvi iesaistīties viedokļu veidošanā un lēmumu virzīšanā.”

Šobrīd organizācijā ir 60 pilntiesīgi locekļi no ES dalībvalstīm un 36 partnerorganizācijas, tostarp pārstāvji no tādām valstīm kā Īslande, Norvēģija, Turcija un Šveice. Organizācijas valdi veido prezidents un 6 viceprezidenti. Pirmo reizi kopš Eiropas Savienības paplašināšanās 2004.gadā, par ES lauksaimnieku jumta organizāciju viceprezidentiem ir kļuvuši „3 jauno valstu” – Latvijas, Polijas, un Ungārijas un 3 veco valstu – Francijas, Spānijas un Īrijas organizāciju pārstāvji. Līdz šim organizācijas prezidents bija Vācijas pārstāvis Gerds Sonleitners, savukārt vēlēšanu dienā tika ievēlēts jaunais „COPA” prezidents Alberts Jans Mats no Nīderlandes, kuram piekāpās Polijas pārstāvis Viktors Šmulevičs.

Dažas valstis kā, piemēram, Dāniju, Vāciju, Grieķiju, Īriju, u.c. valsis pārstāv tikai viena lauksaimnieku organizācija, savukārt tādu valsti kā Poliju lauksaimnieki pārstāv ar sešām lauksaimnieku organizācijām. Latviju pārstāv biedrība Zemnieku saeima (ZSA), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), Latvijas Zemnieku federācija (LZF) un Lauksaimniecības Statūtsabiedrību Asociācija (LSA).