Latvijas lauksaimnieku ienākumi 2008.gadā no lauksaimniecības sarukuši par 17,5%

Agra Facts ziņo, ka saskaņā ar EUROSTAT provizoriskajiem datiem 2008.gadā Eiropas Savienības lauksaimnieku ienākumi no lauksaimniecības sarukuši vidēji par 6,3%, salīdzinot ar 2007.gadu gadu. Savukārt Latvijas lauksaimnieki piedzīvoši Eiropas Savienībā trešo lielāko ieņēmumu samazinājumu – par 17,5%.

2008. gadā ieņēmumi straujāk pieauguši Bulgārijai, Rumānijai un Ungārijai, galvenokārt pateicoties labajām ražām pretstatā pagājušajam problemātiskajam gadam. Ieņēmumi lauksaimniekiem visvairāk nokritušies Beļģijas, Igaunijas un Latvijas lauksaimiekiem.

Ienākumu izmaiņas no lauksaimniecības (%) pret 2008./2007. gadu:
Beļģija -25,6%
Bulgārija +24.5
Čehija -4.6
Dānija -10.6
Vācija -5.7
Igaunija -22.1
Grieķija -7.1
Spānija -3.4
Franicja -9.2
Īrija -9.0
Itālija +2.1
Kipra -1.8
Latvija -17.5
Lietuva -7.8
Luksemburga -10.3
Malta -12,8
Ungārija +14.6
Nīderlande -14.1
Austrija -4.5
Polija -15.9
Portugāle +4.8
Rumānija +21.4
Slovēnija -9.3
Slovākija +3.5
Somija -11.0
Zviedrija -9.3
Lielbritānija +7.2
ES-27 -4,3

Runājot par ražošanas kopējām izmaksām, tās šogad Eiropas Savienībā pieaugušas par 10,8%. Mēslojuma izmaksas pieaugušas par 52,8%, bet enerģija 13,6% un lopbarība 10,8%.

Skatoties ilgākā termiņā saimniecību ienākumi no 2000.gada Eiropas Savienībā cēlušies par 17,2%, tomēr vislielākais ienākumu pieaugums bijis vērojams tieši jaunajās dalībvalstīs (73% pieaugums kopš 2000.g.), kas izskaidrojams ar Kopējās lauksaimniecības politikas pieejamo atbalstu. Atgādināšanai – pēc iestāšanās Eiropas Savienībā sabiedriskais atbalsts var nonākt visiem atbalsta pretendentiem, pat tādiem, kuru lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība knapi pārsniedz 1 ha zemes. Ņemot vērā, ka šādās, mazās saimniecībās reti saražo produkciju tirgum, tad tieši ienākumu palielinājums šajā saimniecību grupā ir izraisījis proporcionāli augsto ieņēmumu palielinājumu kopumā.

Tajā pašā laikā pēc Eurostat datiem, tiek ziņots, ka lauksaimniecībā nodarbināto skaits skatoties pret 2000.gadu ES vecajās dalībvalstīs samazinājies par 24,5%, bet 12 jaunajās dalībvalstīs par 29,6%, ko var skaidrot ar joprojām noteikošo saimniecību koncentrāciju un lauku depopulāciju.