Latvijas un Lietuvas piensaimnieki vienojas par nozares stabilizēšanu

Otrdien, 12. janvārī Bauskas novada Ceraukstes pagastā notika Latvijas un Lietuvas lauksaimniecības kooperatīvu vadītāju un lauksaimnieku organizāciju pārstāvju tikšanās, kuras laikā tika apspriestas nozīmīgākās aktualitātes piensaimniecībā. Kā būtiskākās tēmas kopīgajām diskusijām tika izvirzītas esošā situācija un turpmākās perspektīvas, izaicinājumi jaunās ES vides, klimata un Kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā, kā arī sadarbības iespējas piena realizācijā.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre:Mūsu kopīgā tikšanās šoreiz noritēja ļoti produktīvi, ir daudz kopīgu lietu, par ko diskutēt, problēmu, ko risināt. Vienojāmies, ka tuvākajos mēnešos līdz sezonas sākumam, tiksimies regulāri, lai izstrādātu kopīgu, starpvalstu rīcības plānu, kura galvenais mērķis ir izkļūt no Eiropā zemākās piena iepirkuma cenu bedres. Sanāksmes laikā izkristalizējās arī vairāki risinājumi, piemēram, spēku apvienošana svaigpiena tirdzniecībai, lai stiprinātu pozīcijas kopējā tirgū.

Domājot par iespējām Baltijas kooperatīviem apvienot spēkus un veidot apjomīgākas piena piegādes potenciālajiem pārstrādātājiem, lauksaimnieki vienojās analizēt visu trīs valstu nodokļu un juridiskos nosacījumus, lai pieņemtu lēmumu par izdevīgāko vietu kopīga uzņēmuma reģistrācijai. Kā viena no galvenajām problēmām tika izvirzīta atšķirīgā piena kvalitāte – ne tikai kooperatīvu, bet arī zemnieku saimniecību starpā, ko ietekmē neviendabīgās saimniecību struktūras. Situācijas uzlabošanai lauksaimnieki vienojās par savstarpēju informācijas apmaiņu – kādi likumdošanas akti regulē svaigpiena kvalitāti un kādi uzlabojumi būtu nepieciešami. Lai nākotnē veidotu kopīgu piensaimnieku kooperatīvos ražoto produktu portfeli dažādiem tirgiem, piensaimnieki arī vienojās apkopot informāciju par kooperatīvos ražotajiem piena produktiem.

Sanāksmes laikā lauksaimnieki vienojās arī par kopīgas starptautiskas konferences rīkošanu, ar mērķi noteikt attīstības scenārijus piena lopkopības attīstībai Baltijā, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) ambīcijas siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas pasākumu īstenošanas gadījumā. Kā norāda M.Dzelzkalēja-Burmistre, šis mūsu valstu lauksaimniecībai ir stratēģiski svarīgs jautājums, jo pasākumu īstenošana būtiski ietekmētu lauksaimniecības attīstību. “Jaunākās EK prognozes par slaucamo govju skaitu Latvijā 2020.gadā un turpmāk rāda strauju dzīvnieku skaita samazināšanos. Tā ir diezgan satraucoša informācija un būtiski ietekmēs piensaimniecības attīstību jau tuvākajā laikā. Piensaimniekiem aktīvāk jāaizstāv savas intereses un visiem spēkiem jāveicina piena produktu eksports, kas nodrošinātu govju skaita būtisku nesamazināšanos,” norāda Dzelzkalēja-Burmistre.

Nākamā Baltijas piensaimnieku tikšanās plānota jau februārī.