Latvijas zemnieki ir piekrāpti

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un Zemnieku saeimas (ZSA), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvis Uldis Krievārs ir atgriezušies no sarunām ar Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri-Bēlu.

Sarunu rezultāts ir negatīvs, Papildus valsts tiešo maksājumu reforma netiks atcelta, sarunās ir panākti vienīgi daži kompromisi par reformas nosacījumiem.

Uldis Krievārs: “Kas par vēlu, tas par skādi. Sarunās tapa skaidrs, ka nevar būt ne runas par reformas atlikšanu. Par reformu jau esot runāts pāris gadu garumā. Komisāre Latvijas pusei piedāvāja vienīgi izdarīt piekāpšanos par atsevišķiem reformas nosacījumiem. Tomēr šobrīd nav nekādu garantiju, ka tā arī notiks.”

Atgādinām, ka lauksaimnieki savulaik aktīvi atbalstīja iestāšanos Eiropas Savienībā, jo zemniekiem tika solīti vienādi atbalsta nosacījumi ar citām Eiropas valstīm un plašas attīstības iespējas. Nu pienācis brīdis, kad mūsu zemnieki ne tikai saņem mazāko atbalstu no visām valstīm, bet viņiem arī tiks piemērota maksājumu kārtība, kas samazinās lauksaimnieku motivāciju attīstīt ražošanu, kavēs mūsu valsts produkcijas konkurētspēju, bremzēs lauku teritoriju attīstību un veicinās Latvijas kļūšanu par citu valstu pārtikas patērētājvalsti. LLKA priekšsēdētājs Indulis Jansons: “Eiropas Komisijai varam pārmest, ka labās lietas jāgaida gadiem, taču negatīvās reformas jāievieš pāris mēnešu laikā.”

Diemžēl ar rūgtumu un kaunu jāsecina, ka šoreiz Latvija zināmā mērā pati sevi ir ļāvusi piekrāpt. Kas zina, kāda iemesla dēļ atbildīgās amatpersonas nav laikus sapratušas, ka reforma tiešām gaidāma un nav savlaicīgi un pietiekami efektīvi reaģējušas.

Neizpratni izraisa ministrijas pārstāvju dažādos laikos izplatītā informācija par to, kad Latvijas amatpersonas uzzinājušas, ka reforma nav novēršama. No ministrijas vakar izplatītās informācijas izriet, ka jau decembrī Latvijas pusei ticis darīts zināms, ka reforma noteikti notiks. Atgādinām, ka zemnieki par to uzzināja tikai 14. februārī, divus mēnešus pirms jaunās kārtības stāšanās spēkā, un sākotnēji tika teikts, ka šī ziņa ir jaunums pašai ministrijai.

Šobrīd zemnieki gaida, kā Zemkopības ministrija un valdība domā risināt šo krīzi. LOSP valdes priekšsēdētājs Valdis Dzenis: “Ministrijai tagad jāizstrādā konkrēti varianti, ar kuriem strādāt. Jābūt risinājumiem. Zemniekiem tagad visvairāk nepieciešama skaidrība un informācija par to, kas gaidāms nevis baidīšana ar kaut ko nezināmu.”

Tomēr zemnieku satraukums un dusmas uz nozares vadību ir lielas, par ko liecina piektdien līdz plkst. 11.00 Zemnieku saeimas birojā savāktie 1900 paraksti pret reformu. Piedāvātajam risinājumam jābūt adekvātam šādai neapmierinātībai. Vairākas zemnieku organizācijas, tai skaitā Zemnieku saeima nākamnedēļ izvērtēs, vai nepieciešams prasīt ministra demisiju.

Uldis Krievārs: “No šī gadījuma arī būtu jāizdara secinājumi, ko un kā mainīt Latvijas puses rīcībā, lai līdzīgas situācijas neatkārtotos, piemēram, Briselē vajadzētu darboties zinošiem un spējīgiem zemnieku un ministrijas pārstāvjiem.”