Lauksaimniecībai jābūt vienai no Latvijas tautsaimniecības prioritātēm

Lauksaimniecības stratēģijai jānodrošina labvēlīga darba vide uzņēmējiem, dzīves kvalitāte reģionos un tai jābūt vienai no Latvijas tautsaimniecības prioritātēm.

Zemnieku Saeimas kongresā, kas norisinājās jau 12 reizi un pulcēja vairāk kā 200 Zemnieku Saeima biedrus. Šogad kongresa galvenās tēmas un diskusijas bija par lauksaimniecības sektora attīstības tendencēm un prognozēm, kopējo lauksaimniecības politikas reformu pēc 2013. gada – Latvijas iespējām un izaicinājumiem, sadarbības stiprināšanu ar Latvijas Pašvaldību savienību lauku reģionu attīstībā un plānotām atbalsta programmām lauksaimniekiem.

Zemnieku Saeimas biedrus uzrunāja arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un pateicās Zemnieku Saeimas biedriem par pacietību un izturību pēdējā gada laikā, kas ikvienam Latvijā bija smags. „Gribu pateikt paldies Zemnieku Saeimas vadībai par konstruktīvu sadarbību un līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā. Ir jāatzīst, ka ekonomikas atveseļošanai, īstermiņa risinājumi īsti nav, kopīgi strādājot var „pārdzīvot šodienu”, lai „rītdiena” būtu labāka visiem. Un Latvijai šobrīd IR iespēja un tā ir jāizmanto – kopējās lauksaimniecības politikas reforma – aicina lauksaimniekus izteikt priekšlikumus un kā Ministru prezidents aicinās valdības pārstāvjus un savas partijas biedrus Eiroparlamentā aktīvi iestāties par Latvijas lauksaimnieku interesēm” tā savā uzrunā Zemnieku Saeimas biedriem uzsvēra premjers.

Viņš aicināja lauksaimniekus turpināt aktīvu līdzdalību pārvaldes procesos un aktīvi sniegt savus priekšlikumus politiskajām partijām kas šobrīd strādā pie savām vēlēšanu programmām.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklāvs savukārt kopā ar premjeru apsolīja, ka jau drīzumā valdībai būšot jānolemj, kā ātrāk un vieglāk ļaut zemnieku saimniecībām, kurām apgrozījums nesasniedz 200 000 latu pārreģistrēties par Uzņēmuma Ienākuma Nodokļa maksātājām. Papildus viņš solīja arī īpaša lauksaimniecības kredītfonda izveidošanu no jūlija, kur lauksaimniekiem būs pieejami 100 miljoni latu aizņēmumiem. Zemkopības ministrs arī izteica atbalstu kooperācijai, tomēr skaidri pauda savu nostāju pret kooperatīviem, kas izved pienu uz Lietuvu.
Lielas diskusijas raisījās par valdības pērn noteikto nekustamā īpašuma nodokli neapstrādātām zemēm – Zemnieku Saeimas biedri pauda neizpratni par „matu skaldīšanu” par it kā grūtībām konstatēt neapsaimniekotās zemes, uzskatot, ka pašvaldības lielā mērā jau pārzina savā teritorijā esošās un neapstrādātās zemes. Tomēr Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs A.Jaunsleinis un Zemkopības ministrs atzīst, ka valdība un likumdevēji ir nonākuši strupceļā. “Nevaram atrast veidu, kā to administrēt. Turklāt nav nekādas vajadzības iekasēt nodokli, kura administrēšana izmaksā dārgāk nekā nodokļa ieņēmumi”, atzina J.Dūklāvs un brīdināja premjeru, ka šī nodokļa ieņēmumi var arī neveidoties. Zemnieku Saeimas biedri, gan izteica sašutumu, ka pašvaldības nevēlas strādāt un „paņemt” naudu saviem budžetiem.

Analizējot lauksaimniecības sektora attīstības tendences secināja, ka pērn lauksaimniecības bruto pievienotā vērtība pēdējos divos gados ir samazinājusies par 57 procentiem. Pagājušajā gadā tā bijusi zemākā pēdējo sešu gadu laikā un par 27% mazāka nekā 2004. gadā. Tādēļ Zemnieku Saeima vēlreiz uzsvēra lauksaimniecības ilgtermiņa attīstības stratēģijas nepieciešamību.. „Mūsu biedrība ir pieņēmusies spēkā – biedru skaits turpina palielināties, krietni aktīvāka un konstruktīvāka kļuvusi ZSA sadarbība un ietekme uz valdību un Zemkopības Ministriju, tādēļ mums pašiem, aktīvi iesaistoties reģionu pārstāvjiem, jānāk ar priekšlikumiem lauksaimniecības nozares attīstības stratēģijas izstrādei, kas veicinātu lauksaimniecības nozares stabilitāti un izaugsmi, mazinātu birokrātiskos slogus, palielinātu pašu saražoto produktu patēriņu, palielinātu Latvijas lauksaimnieku eksporta apjomus un vienlīdz stiprinātu dzīves kvalitāti reģionos. Lauksaimniecība kā nozare nepelnīti nav tautsaimniecības īpašā prioritāte, tā ne tikai nodrošina ar pārtiku valsts iedzīvotājus, bet uztur vēl kaut kādu dzīvību laukos. Tādēļ arī Zemnieku Saeima aktīvi aicina jaunos lauksaimniekus iesaistīties – jaunieši, ar savām zināšanām un idejām varētu dot „svaigu” dzinuli, veidotu lauku reģionu attīstību pievilcīgu uzņēmējiem un vēlētos būt daļa no Latvijas lauku attīstības politikas veidotājiem”, uzsvēra Juris Lazdiņš Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs.

Zemnieku Saeima ir spēcīgākā tirgus orientēto lauksaimnieku organizācija, kas apvieno dažāda lieluma saimniecības no visām nozarēm un visiem Latvijas rajoniem, galvenokārt ģimenes saimniecības.