Zemnieku saeima: lauksaimniecības nozarei nepieciešams jauns ministrs

Šodien biedrības „Zemnieku saeima” padome sēdē nolēma aicināt partijas, veidojot jauno valdību, meklēt jaunu zemkopības ministra amata kandidātu, lai izvairītos no stagnācijas nozares vadībā.

Zemnieku saeimas valdes loceklis Uldis Krievārs: „Eiropas Savienība gatavo jaunas lauksaimniecības reformas, kas būs jāievieš arī Latvijā, taču mēs šaubāmies par ministrijas spējām aizstāvēt Latvijas zemnieku intereses Eiropā. Lauksaimniecības sektoram ir vajadzīgs cits vadītājs. Jau martā Zemnieku saeima kongresā nobalsoja, aicinot partijas rast jaunu kandidātu ministra amatam. Pa šo laiku sektorā nekas īpaši daudz pozitīvā virzienā nav mainījies, ministrijas darbaspējas ir pat gājušas mazumā. Nav jūtami stratēģiski lēmumi, kas virzītu Latvijas lauksaimniecību uz attīstību.”

Zemnieku saeimas biedrs un z/s „Vīnkalni” īpašnieks Andris Felss: „Nozares vadībā ir nepieciešams nevis birokrāts, bet jauns, stiprs un spējīgs vadītājs ar jaunu skatījumu, kas strādātu Latvijas lauksaimnieku interesēs.”

Zemnieku saeima ministram joprojām pārmet skaidras stratēģijas trūkumu nozares attīstībā, kas izpaužas kā Latvijas lauksaimniecības konkurētspējas mazināšanās. Lielākās mūsu valsts lauksaimniecības nozares neveiksmes pēdējā laikā ir cukura nozares likvidācija, ilgstoša krīze gaļas ražošanā, zems ienākumu līmenis lielākajā daļā lauku saimniecību, kā arī noslāņošanās un cilvēkresursu problēmas nozarē. Drīzumā beigs pastāvēt kartupeļu cietes ražošana. Jāatgādina, ka Latvijas zemnieki joprojām saņem kopumā pašu mazāko atbalstu salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Mūsu lauksaimniecības sektors tā arī nav guvis pienācīgu atspērienu, lai spētu nopietni konkurēt ar citu valstu produkcijas ražotājiem. Līdz ar to Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ir nostiprinājusi savu lomu kā citu valstu pārtikas patērētāja.

Atgādinām, ka 2007. gada 21.martā biedrības „Zemnieku saeima” kongress nobalsoja, negatīvi novērtējot Mārtiņa Rozes darbību ministra amatā un aicinot partijas meklēt citu kandidātu šim amatam. Zemnieku saeima tā reaģēja uz neveiksmīgo papildus valsts tiešo maksājumu reformas ieviešanu Latvijā, pārmetot ministram nespēju aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropas institūcijās. Pavasarī tas bija pēdējais piliens lauksaimnieku neapmierinātībā ar nepaveiktajiem darbiem nozarē. Mārtiņam Rozem tomēr savu amatu izdevās saglabāt.

Zemnieku saeima ir spēcīgākā ražojošo lauksaimnieku nevalstiskā organizācija, kas aizstāv zemnieku intereses lēmumu pieņemšanas institūcijās, informē un izglīto lauksaimniekus. Zemnieku saeima apvieno 765 lielas un mazas zemnieku saimniecības visos Latvijas rajonos un visās lauksaimniecības jomās, vairumā gadījumu – ģimenes saimniecības. 39% Zemnieku saeimas biedru saimniecību ir no Vidzemes, 36% – no Zemgales, 20% – no Kurzemes un 5% – no Latgales.