Lauksaimnieki aicina valsts amatpersonas nepadoties sarunās par Eiropas daudzgadu budžetu

Šodien, Zemnieku Saeima (ZSA)  un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) pirms Lietuvā plānotās Baltijas valstu prezidentu sanāksmes, tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu,  lai pārrunātu Latvijas pozīciju un turpmāko rīcību lauksaimniecības politikas jautājumos Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta ietvaros.

Zemnieku Saeimas pārstāvji prezidentam uzsvēra, ka pēdējais ES Padomes prezidenta Hermana van Rompeja piedāvājums daudzgadu budžetam paredz Baltijas valstu lauksaimniekiem 75 % līmeni no ES vidējiem tiešmaksājumiem tikai 2020.gadā! Baltijas lauksaimniekiem šāds piedāvājums nav pieņemams un Baltijas zemnieki gatavi aktīvi aizstāvēt savu pozīciju par vienlīdzīgie maksājumiem jau no 2014.gada. Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir bijis pietiekami ilgs pārejas periods – jau no 2004.gada – tiešo maksājumu izlīdzināšanas jomā un tā turpināšana kārtējos 7 gadus nav pamatojama nekādiem ar nekādiem argumentiem.

Pēc Zemnieku Saeimas iniciatīvas, jau vairāk kā gadu Baltijas lauksaimnieki uzstājuši, ka nākošajā  plānošanas periodā finansējumam lauksaimniekiem ir jābūt vienlīdzīgam. Juris Lazdiņš, Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs aicināja prezidentu atbalstīt lauksaimnieku pārstāvjus visās sarunās:  „ Ja šīs pēdējās – novembra – diskusijas par Eiropas daudzgadu budžetu  varam uzskatīt par sagatavošanos, tad janvārim mums ir jābūt vēl stiprākiem un visām trim valstīm kopā jāaizstāv sava konkurētspēja un nacionālās intereses, visos līmeņos.”

Valsts prezidents pauda atbalstu Latvijas pozīcijai par to, ka Baltijas valstīm ir jāsasniedz vienāds tiešo maksājumu līmenis, sākot ar 2014.gadu. Prezidents uzsvēra, ka perioda 2014. – 2020. gadu laikā tas jāpielīdzina vismaz nākošās valsts tiešo maksājumu līmenim.  Tāpat prezidents apstiprināja, ka viņš informēs savus kolēģus par Latvijas nostāju un aicinās saglabāt stipru kopīgo triju valstu pozīciju.

Indulis Jansons LLKA, vērtējot tikšanos ar valsts augstāko amatpersonu atzina: „Prezidents, kā vienmēr ir lietas kursā par problēmu un viņam ir  izpratne par lauksaimnieku situāciju. Baltijas valstīm negodīguma izskaušana  maksātu 1 miljardu, bet vakar ES vairākus desmitus miljardus noraksta Grieķijai! Kā mēs lai to saprotam?”

Pēc tikšanās ar prezidentu ZSA un LLKA pārstāvjiem bija arī darba tikšanās ar Ārlietu ministru E. Rinkeviču. Ņemot vērā, ka diskusijas par Eiropas daudzgadu budžetu vēl ne tuvu nav beigušās, lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka līdz rezultātam ir vairāku mēnešu darbs. Šobrīd ir svarīgi koncentrēt spēkus un turpināt strādāt un savstarpēji koordinēt savas aktivitātes visos līmeņos.

„Esam gandarīti par operatīvo informācijas apriti starp nevalstiskajām organizācijām un ministriju par daudzgadu budžeta sarunu gaitu.  Guvām detalizētu informāciju par sarunu gaitu un apliecinājumu, ka Latvija neatkāpjas no savas  pozīcijas. Guvām apstiprinājumu, ka esošā visu līmeņu labā sadarbība un aktivitātes palīdz sarunu vešanas procesā”, pēc tikšanās ar ministru pauda Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja

Jau ziņots, ka 23.novembrī ES līderu samits par bloka daudzgadu budžetu noslēdzās bez rezultātiem. Pēdējais ES Padomes prezidenta Hermana van Rompeja piedāvājums daudzgadu budžetam paredz Baltijas valstu lauksaimniekiem 196 eiro (138 latus) lielu platību maksājumu par hektāru, bet tas varētu būt tikai 2020.gadā. Lauksaimniekiem  šāds piedāvājums nav pieņemams un Baltijas zemnieki gatavi jaunām protesta akcijām. Baltijas zemnieku prasība ir vienlīdzīgi maksājumi jau no 2014.gada.

Nākamais sarunu raunds par bloka daudzgadu budžetu varētu notikt nākamā gada janvārī.

Papildu informācija:

Maira Dzelzkalēja

Zemnieku saeima
Tālr: 67027044

E-pasts: zsa@zemniekusaeima.lv
www.zemniekusaeima.lv