Lauksaimnieki: Grozījumi MK noteikumos par platībmaksājumu piešķiršanu var radīt produkcijas cenu celšanu un vājināt Latvijas zemnieku konkurētspēju

Latvijas lauksaimnieku organizācijas Zemnieku saeima, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija paudušas iebildumus Zemkopības ministrijas gatavotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka tiešo maksājumu saņemšanai 2012. gadā lauksaimniekiem būs jāuzrāda rakstisks dokuments, kas apliecina tiesības apsaimniekot zemi. Lauksaimnieku organizāciju vērtējumā šāda norma apgrūtinās ražojošos lauksaimniekus, un daļa no viņiem zaudēs iespēju saņemt tiešmaksājumus.

Grozījumus Zemkopības ministrija sagatavojusi pēc Valsts Kontroles ieteikuma, kas revīzijā vērsusi uzmanību, ka Lauku atbalsta dienesta (LAD) izveidotā vienotā platību maksājumu administrēšanas sistēma nenodrošina pietiekamas kontroles procedūras pār Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu tikai tiesību aktos noteiktajiem finansējuma saņēmējiem.

Sagatavotie grozījumi MK noteikumos nr.173 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros” paredz, ka, sākot ar 2012. gadu, lauksaimniekiem, kuri piesakās uz tiešo maksājumu saņemšanu, būs jāuzrāda rakstisks dokuments, kas apliecinās, ka zeme atrodas lauksaimnieka rīcībā, ja valdījuma vai lietošanas tiesības neapliecinās ieraksts zemesgrāmatā. Tas radīs problēmas tiem lauksaimniekiem, kuri zemi apsaimnieko bez juridiska apliecinājuma.

Vislielākie zaudētāji būs ražojošie lauksaimnieki, kuri, nespējot uzrādīt rakstisku apliecinājumu, zaudēs iespēju pieteikties un saņemt tiešos atbalsta maksājumus, kas var raisīt produkcijas cenu pieaugumu.

„Nav pieļaujama mehāniska normatīvo aktu ieviešana, pieverot acis uz reālo situāciju zemes tirgū kopumā. Nesakārtotā tirgū ieviešot šādu regulējumu kārtējo reizi tiek cietīs ražotājs, ne tikai tādēļ, ka ne visām zemēm ir iespējams sakārtot šo nomas līgumus, bet tas burtiski divkāršo iesniedzamo dokumentu apjomu. Lauksaimnieki vienmēr iestājušies pret sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, taču zemes tirgus jau gadiem ir „karsts kartupelis” un šobrīd kāds vēlas „uzmest” to lauksaimniekiem – lai tie risina, ja jau grib saņemt ES naudu”, sašutis ir Juris Lazdiņš, Zemnieku saeimas priekšsēdētājs.

Patlaban Latvijā nav vienota nomas līgumu reģistra. Liela daļa Latvijas ražojošo lauksaimnieku apsaimnieko zemi uz savstarpējas mutiskas vienošanās pamata, ko atļauj LR Civillikums. Tam par iemeslu ir gan zemes īpašnieku nevēlēšanās slēgt rakstiskus apliecinājumus, gan fakts, ka liela daļa zemes īpašnieku nedzīvo Latvijā, kas apgrūtina līgumu slēgšanu. Grūtības slēgt rakstiskus līgumus rada ari apstāklis, ka zemes īpašnieki dažādu iemeslu dēļ nav sakārtojuši juridiskās īpašumtiesības.

„Ir divas lietas, kādēļ mēs šos grozījumus neatbalstām: pirmkārt, palielināsies birokrātiskais slogs, kas lauksaimniekiem prasīs papildus laiku un resursus, otrkārt – daudzi zemes īpašnieki nemaz nevēlas slēgt zemes nomas līgumus. Ja, saskaņā ar iespējamajiem jaunajiem grozījumiem, nosacījumi liks nomāt zemi uz 10-20 gadiem, tad naudu nesaņems ne zemes īpašnieki, ne zemes apsaimniekotāji,“ skaidro Ilze Aizsilniece, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece.

Iebildumus sagatavotajiem grozījumiem lauksaimnieku organizācijas paudušas vienotā vēstulē ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai un Valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai, norādot, ka šāda norma nerisinās problēmu, kas saistīta ar  nekustamā īpašuma nomu. Lauksaimnieku organizācijas izteikušas cerību, ka Zemkopības ministrija ņems vērā lauksaimnieku viedokli un nepieņems lēmumus, kas atstās negatīvu iespaidu uz visu lauksaimniecības nozari.

“Lauksaimnieku prasība ir konkrēta un pamatota, jo ne vienmēr visas situācijas ir vienādas un, ne vienmēr ir iespējams sagatavot visas rakstiskās vienošanās, jo bieži vien zemes īpašnieki atrodas, dzīvo ārzemēs, citi principa pēc nevēlas veikt nekādas līgumiskas saistības, vecāka gada gājuma cilvēkiem bieži vien principā nav uzticēšanās šādiem darījumiem. Līdz ar to veidojas situācijas, kad zemes apsaimniekotājs būtu gatavs noslēgt līgumu, taču zemes īpašnieks to nevēlas. Tāpēc lauksaimnieku organizācijas aicina šo prasību neieviest, jo no tā cietīs  lauksaimnieki, kuri rūpējas par to, lai lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu apstrādāta. Nekustamā īpašuma nomas tirgus ir jāsakārto, bet tad ir jāizstrādā citi mehānismi, pie kuru izstrādāšanas ir gatavas iesaistīties arī lauksaimnieku organizācijas,” uzsver Edgars Treibergs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs.

Jau pašlaik Latvijas lauksaimnieki saņem vismazākos tiešmaksājumus no visām Eiropas Savienības valstīm. Ierobežojot lauksaimnieku iespējas saņemt tiešmaksājumus, saražotās produkcijas cenas kļūs vēl augstākas un vēl vairāk samazinās Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju Baltijas tirgū un Eiropas Savienībā. Patlaban platību maksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī – 90 eiro jeb 63 lati par hektāru. Savukārt vidējais ES rādītājs ir 268 eiro jeb 187 lati par hektāru. Atsevišķās Eiropas Savienības valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.

„Šobrīd lielāko neizpratni izraisa argumentācijas trūkums – kādi ir tie apsvērumi šādu normatīvo aktu grozījumu iniciatīvai. Šādi noteikumi tikai palielinās birokrātisko procesu lauksaimniekiem, turklāt nav skaidrs kā un kas to kontrolēs. Turklāt situācija ar zemes īpašumtiesībām Latvijā nav pilnībā noregulēta – ļoti daudz zemes lauksaimnieki apstrādā mutiski vienojoties ar zemes īpašniekiem. Nevar noliegt, ka daļa zemes īpašnieku – īpaši vecāka gada gājuma, kuri nevēlas slēgt oficiālus līgumus, tādēļ steiga ieviešot šādu prasību un uzreiz ar šo gadu var veidoties situācija, ka ražotāji nepaspēs sakārtot  šīs līgumattiecības un nepieteiksies platībmaksājumiem – kas nozīmē ka to ienākumu daļu nāksies segt patērētājam. Uzskatu, ka pirms šādu prasību ieviešanas ir nopietni jāizdiskutē ar lauksaimniekiem un arī ar zemes īpašniekiem. Negribētos, ka šāda prasība palielinātu neapstrādās zemes apjomu,” skaidro Kaspars Sūniņš, z/s Celmiņi īpašnieks, gaļas lopkopība (Kurzeme).

Ja grozījumi būs jārealizē praksē, tas apgrūtinās arī Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbu.  Pēc LAD pieprasījuma zemniekiem kopā ar iesniegumiem platību maksājumu būs jāuzrāda arī nomas līgumi, kas nozīmē ap 500 tūkstoši nomas līgumu izskatīšanu un papildu kontroles.  Pēc LAD aprēķiniem, nomas līgumu administrēšanai būs nepieciešami vidēji desmit darbinieki,  kuri valsts budžetam prasīs papildu finansējumu 100 tūkstošus latu. Pārbaudes paildzinās arī tiešmaksājumu saņemšanas procesu un lauksaimnieki platību maksājumus saņems divus līdz trīs mēnešus vēlāk nekā līdz šim (nevis oktobrī, kā plānots, bet 2013. gada februārī vai martā).

Mārtiņš Trons,
Zemnieku saeimas
Lauksaimniecības politikas eksperts
Tālr. 67027044
martins.trons@zemniekusaeima.lv
www.zemniekusaeima.lv