Lauksaimnieki neatbalsta nacionālo subsīdiju samazinājumu nozarei

Lauksaimnieku organizācijas „Zemnieku saeima” (ZSA), Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) kategoriski neatbalsta Finanšu ministrijas pieprasīto nacionālo subsīdiju samazinājumu 2009.gadam par 8,8 miljoniem latu.

Biedrības norāda, ka jau patlaban, 2008.gadā, kopējais lauksaimniecības subsīdiju apmērs nesasniedz Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteikto subsīdiju summu nozarei. Lauksaimniecības un lauku attīstības likums nosaka, ka nacionālajām subsīdijām lauksaimniecībā būtu jābūt 2,5% apmērā no valsts pamatbudžeta bāzes izdevumiem, atskaitot iemaksas Eiropas Savienības budžetā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas sniegto informāciju subsīdiju kopsummai 2008. gadā, atbilstoši Lauksaimniecības un lauku attīstības likumam, jābūt 76,7 miljonu latu apmērā, tomēr jau vairākus gadus nacionālo subsīdiju kopapjoms ir tikai 32 miljoni latu. 2009.gadā nacionālo subsīdiju kopapjomam, izpildot Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma normu, vajadzētu sasniegt 94,5 miljonus latu, taču tā vietā, lai tiktu nodrošināta likuma izpilde, faktiski piemērots atbalsta summas samazinājums.

ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda: „Likums ir jāpilda. Šobrīd tiek pārbaudīts lauksaimnieku pacietības mērs. Lauksaimniecības sektorā šogad iet ļoti grūti, krītas produkcijas cenas teju visās ražošanas jomās. Taču lauksaimniecība ir viena no retajām ražošanas nozarēm, kura Latvijā vēl darbojas pilnā sparā. Krīzes apstākļos vēl apgrūtināt ražošanu, samazinot atbalstu, ir galīgi pret jebkuriem ekonomikas likumiem. Šāds solis no valsts pārvaldes puses ir tuvredzīgs.”

LLKA priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsver: „Šādā krīzes brīdī nav prātīgi noņemt atbalstu ražošanai, jo vēlāk tas var atspēlēties uz valsts kopējo ekonomisko situāciju. Bez tam, šis gads lauksaimniekiem jau tā ir smags, ņemot vērā lauksaimniecības produktu cenu strauju krišanos. Mēs šādu valdības lēmumu nevaram atbalstīt.”

LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze: „Samazinot valsts atbalstu lauksaimniecībai valdība lauksaimnieku stāvokli padara vēl sliktāku. Piena, graudu un citu lauksaimniecības produktu cenas šobrīd krītas, Latvijā ir vieni mazākajiem platību maksājumiem ES, un mums ir viens no mazākiem valsts atbalstiem, tādēļ nevaru izprast, cik lauksaimnieku vairs strādās nozarē pēc pāris gadiem.

Laikam valdība, jo īpaši finanšu ministrija plāno sagraut tādas eksporta nozares kā piena un graudu ražošana. Lauksaimnieku organizācijām ir steidzami jātiekas ar finanšu ministru Ati Slakteri, lai noskaidrotu, vai šāda rīcība ir Finanšu ministrijas ierēdņu muļķība vai mērķtiecīga rīcība, jo šādos apstākļos konkurēt ES vienotajā tirgū vienkārši vairs nav iespējams.”

Zemkopības ministrijai, saskaņā ar Ministru kabineta sēdes lēmumu, taupības nolūkos prasīts budžeta izdevumu samazinājums 10,67% apmērā, t.i. 11,9 miljoni latu. Tomēr Zemkopības ministrija ir atradusi veidu, kā palielināt ieņēmumus nākamā gada budžetā 18,1 milj.Ls apmērā. Tas pārsniedz pieprasīto izdevumu samazinājumu. Tādēļ lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka prasītais nacionālo subsīdiju samazinājums ir pretrunā ar taisnīguma un līdzšinēji noteiktajiem valdības deklarētajiem taupības principiem – samazinājumu nozarē var nepiemērot, ja atrod veidu, kā ietaupīt vai gūt papildus līdzekļus budžetam.