Lauksaimnieki vienoti nozares attīstībai

Lauku atbalsta dienests ir devis pozitīvu atzinumu zemniekiem piederošas pārstrādes rūpnīcas projektam, kas tika iesniegts LAD izvērtēšanai 2010.gada decembra vidū. Lai stiprinātu kooperatīvu kā zemnieku apvienības nozīmi Latvijas piena nozarē un garantētu stabilas piena iepirkuma cenas  ilgtermiņā,   piena kooperatīvu apvienība „Trikāta KS”, „Dzēse” un „Piena partneri KS” , kuru atbalsta vēl septiņi piena ražotāju kooperatīvi, pērnā gada vasarā Zemkopības ministrijā iesniedza projektu par kooperatīviem piederošas pārstrādes rūpnīcas projektu,  pretendējot uz pieejamo Eiropas struktūrfondu finansējumu piena nozares restrukturizācijai. Šonedēļ „Latvijas Piens” saņēmis LAD atzinumu un plāno jaunās piena rūpnīcas būvniecību uzsākt līdz rudenim.

Lai apliecinātu, ka lauksaimnieki novērtē izveidoto dialogu ar valdošo politisko eliti un ka lauksaimnieku intereses tiek uzklausītas un sadzirdētas un  vēlreiz apstiprinot lauksaimnieku vienotību nozares interesēs, šodien, 2011. gada 12. aprīlī, vairāki simti lauksaimnieku bija pulcējušies pie Ministru kabineta un pateicoties par sadarbību dāvināja valdības pārstāvjiem Latvijas lauksaimnieku produkciju.

Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzskata  – šis ir neatlaidīgas un mērķtiecīgas sadarbības un kooperēšanās rezultāts. „Zemnieku saeima vienmēr ir iestājusies par dialogu, par savstarpēju sapratni, interešu sabalansēšanu un kompromisu. Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušie dažādie viedokļi un interpretācijas par pašu zemnieku pārstrādes rūpnīcas projekta izveides un apstiprināšanas gaitu, rosināja ZSA aicināt lauksaimniekus atgādināt 2009. gada lauksaimnieku nemieros definētās prasības valdībai un parādīt savu nostāju šādu skaidru vajadzību definēšanai un ilgtermiņa darbam. ZSA uzskata, ka šī piena pārstrādes rūpnīcas projekta apstiprināšana ir rezultāts lauksaimnieku veiksmīgi organizētajai sadarbības iniciatīvai, mērķtiecīgi aizstāvot savas intereses trīs gadu garumā. Un mēs vēlētos pateikt paldies par pacietību – gan valdībai, gan arī zemniekiem,” uzsver J.Lazdiņš

Pirms trīs gadiem Latvijas zemnieki bija tuvu izmisumam, iepirkumu cenas kritās, sarunas ar valdību nevedās, situācija laukos draudēja kļūt dramatiska un lauksaimnieki „sacēlās” un izvirzīja skaidras prasības valdībai.

Viena no būtiskākajām prasībām tika izvirzīta – vertikāli integrētās ražošanas ķēdes izveides veicināšanai piešķirt kredīta garantijas valsts galvojuma veidā piena pārstrādes uzņēmuma izveidei, kurš piederētu tikai piena ražotājiem, tā nodrošinot produktu ražošanas un realizācijas vertikālās ķēdes izveidi, kas ir vitāli nepieciešams nozares tālākai veiksmīgai attīstībai un piena produktu pievienotās vērtības palielināšanai.

„Trīs gadus pēc izmisuma situācijas lauksaimniecībā, kad sāka kristies piena un graudu iepirkuma cenas, kad zemnieki ne tikai nesaņēma godīgu ienākumu, bet nesaņēma ienākumus vispār, mēs – zemnieki atkal ar savu tehniku stāvam pie valdības durvīm. Tikai šoreiz, lai visu lauksaimnieku – īpaši piena ražotāju vārdā – pateiktu paldies. Paldies par mērķtiecīgu darbu lauksaimniecības sektora stabilizēšanā un kooperācijas attīstībā, kas ļāva īstenot vienu no kooperatīvu sapņiem – uzdrošināties domāt par savu rūpnīcu,” prieku neslēpj vienas no 600 saimniecībām, kurām piederēs jaunā piena pārstrādes rūpnīca z/s „Vecsiljāņi” vadītājs Juris Sprukulis.

Trīs gadi nav mazs laiks, tomēr jāatzīst, ka koordinējoties un kooperējoties ir paveikts daudz.

„Kā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas vadītājs, es ticu, ka šis ir tikai sākums. Kooperatīvu projekti, kas saistīti ar pārstrādes attīstīšanu tikai stiprinās zemnieku pozīcijas tirgū un veicinās to, lai saražotās produkcijas un iepirkuma cenas valstī būtu sabalansētā līmenī, kā arī dos iespēju zemniekam par savu saražoto produkciju saņemt maksimāli augstāko cenu. Kooperatīvs ir un būs instruments, kas palīdz zemniekam saimniekot efektīvāk, kas nozīmē, ka kooperatīvu pienesums valstiskā līmenī tikai pieaugs,” uzsvēra Indulis Jansons, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas vadītājs.

Kopš 2009. gada pavasara lauksaimnieku organizācijas aktīvāk iesaistās dialogā ar valdību, nesaudzīgi kritizē, ja bez konsultācijām tiek pieņemti lēmumi, un operatīvi piedāvā kvalitatīvus risinājums nepieciešamajām izmaiņām un šī brīža sadarbību ar Latvijas valdību uzskata par konstruktīvu.

Viena no lauksaimnieku nemieru aktīvistēm, Preiļu lauksaimnieku apvienības vadītāja un arī jaunās piena pārstrādes rūpnīcas īpašniece,  kooperatīva „Trikāta” biedre Silvija Dreijere ir stingri pārliecināta: „Ja katrs no mums darīs savu darbu atbildīgi un kvalitatīvi, darīs to ko māk vislabāk, tad šādi pateicības brīži būs vairāk par protestiem. Domāju, ka jaunā piena pārstrādes rūpnīcas izveidei ir labs iedvesmas avots visiem zemniekiem. Visi esam guvuši labu mācību 2008. un 2009 gadā, pierādot, ka negodprātīgai rīcībai ir tālejošas sekas. Zemniekiem nav jāsamierinās ar piena pārstrādes uzņēmumu negodīgo rīcību, bet jārīkojas un jāveido arvien vairāk Latviešu zemnieku uzņēmumi. Mums pašiem ir jāseko līdzi tirgus attīstībai un jādomā, kā vislabāk pelnīt ar savu darbu un kā būt spēcīgiem konkurentiem piena ražošanā. Mēs, zemnieki, pateicoties valdības izpratnei par stabilu tirgu ilgtermiņā, esam apturējuši pārstrādes uzņēmumu patvaļu un tagad būsim līdzvērtīgi spēlētāji tirgū, lai gan pēdējā laika notikumi neliecina par pārstrādes uzņēmumu spēju kvalitatīvi konkurēt. Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas Piena produkti būs vieni no pieprasītākajiem gan Latvijas patērētājiem, gan ārpus tās”.

Zemnieku saeima (ZSA) ir stiprākā Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācija. Šobrīd organizācijas biedri ir vairāk kā 880 aktīvākie un mērķtiecīgākie Latvijas zemnieki no visām lauksaimniecības nozarēm. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt biedru intereses, aktīvi iesaistoties likumdošanas veidošanas un pilnveidošanas procesos, veidot ilgtspējīgu uz attīstību orientētu lauksaimniecības politiku Latvijā un popularizēt lauksaimniecību kā vienu no Latvijas valsts prioritārajām nozarēm.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) apvieno dažādu nozaru lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latvijā, kurās iesaistījušies vairāk kā 9000 zemnieku. Organizācijas mērķi ir labvēlīgas vides radīšana lauksaimnieku kooperācijas attīstībai Latvijā, kā arī lauksaimnieku un pārējās sabiedrības izpratnes veidošana par kooperācijas nepieciešamību un tās priekšrocībām lauksaimniecībā. Ik gadu vērojam lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību apgrozījuma un biedru skaitu pieaugums, kas notiek, pateicoties aktīvai LLKA darbībai.

Lauksaimnieku aktivitāšu hronoloģija:

Jau 2008. gada pavasarī sāka kristies iepirkuma cenas pienam – runāja, ka piena pārstrādātāji savstarpēji ir vienojušies un paralēli samazina piena cenu gan Latvijā, gan Lietuvā. Daudzi piensaimnieki bija izmisumā un neredzēja, kā strādāt tālāk. Tiem pārstrādes uzņēmumiem, kuri par produkciju vēl maksāja, iepirkuma cenas bija kritiski zemas. Turklāt daudzi pārstrādes uzņēmumi no piena atteicās, faktiskas maksātnespējas dēļ vai dodoties rekonstrukcijā. Zemnieki cieta arī no iepircēju un pārstrādātāju nesakārtotām finanšu saistībām.

Zemnieki atmeta latvisko pacietību un sāka rīkoties kā īsti saimnieki  – nebija vairs cita risinājuma – vai nu kooperatīvi vienojas, kā rezultātā tiek izmainīta situācija tirgū ilgtermiņā, vai arī kooperatīvi nevienojas, un no tirgus nāksies izstāties ļoti lielam skaitam saimniecību.

Neapmierināti ar atbildīgās ministrijas un ministra darbu 2008. gada vasaras sākumā zemnieki rīkoja akciju, lai pievērstu sabiedrības uzmanību vairākām problēmām nozarē:

1. lopkopēji saņem nesamērīgi zemu cenu par svaigpienu, taču veikalos piena cena ir nesamērīgi augsta – neefektīva pārstrāde un augsti tirdzniecības uzcenojumi grauj nozari un samazina piena patēriņu Latvijā;

2. piena lopkopībā ir krīze, kas var novest pie piena ražošanas – nozīmīgas eksporta nozares – bojāejas;
3. Zemkopības ministrija un valdība nerealizē tālredzīgu lauksaimniecības politiku;
4. Latvijas zemnieki saņem viszemākos atbalsta maksājumus visā Eiropas Savienībā, tādēļ mūsu konkurētspēja ar citu valstu zemniekiem ir apdraudēta.

Zemkopības ministrija nespēja stabilizēt situāciju Latvijā, bet tāpat nespēja cīnīties par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem Latvijas zemniekiem no ES, tādēļ, protestējot pret nevienlīdzīgajiem nosacījumiem, 2008. gada novembrī, kad Eiropas Padomē plānoja pabeigt sarunas par lēmumiem, uz Briseli devās Latvijas lauksaimnieki. Divas dienas viņi piketēja un centās pievērst Eiropas Savienības amatpersonu un Latvijas sabiedrības uzmanību latviešu zemnieku problēmām.

2008. gada decembrī lauksaimnieki pieprasa pārstrādāt Ekonomikas ministrija sagatavoto  „Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2009.gadam”, kurā nav iekļauts neviens no pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un valsts ekonomiskās krīzes risināšanai, kas attiecināms uz lauksaimniecības nozari.

Zemnieku saeima aicina lauku iedzīvotājus piedalīties tautas sapulcē 2009. gada 13. janvārī, lai protestētu pret kļūdām valsts vadības un pārvaldes īstenotajā lauku un lauksaimniecības politikā – Rīgā koordinēti ierodas vairāk kā 2000 lauksaimnieku un protesta prasība ir par lauksaimniecības un lauku uzņēmumu atbalsta pasākumu iekļaušanu valsts ekonomikas atveseļošanas programmā.

No 2009. gada 21. – 29. janvārim dažādos Latvijas reģionos lauksaimnieki izbrauc uz ceļiem ar smago lauksaimniecības tehniku un izvirza savas prasības valdībai:

1. pasludināt pašreizējo situāciju lauksaimniecības nozarē par „force majeure” stāvokli;

2. valsts starptautiskā aizdevuma daļu novirzīt lauksaimniecības nozares stabilizēšanai Latvijā un nodrošināt finansiālu atbalstu lauksaimniekiem, t.sk.:

• kredītprocentu kapitalizāciju un kredītu pamatsummas atmaksas atlikšanu ne mazāk kā uz vienu gadu un moratoriju kredītlīgumu nosacījumu nepasliktināšanai uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās;
• finansējumu piena ražotājiem jaudīga un konkurētspēja piena pārstrādes uzņēmuma izveidei;
• kredītgarantiju un kredītresursu pieejamību uzņēmumiem, kas gatavi modernizēties;
• nodrošināt lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta atbalstu;

3. noteikt, ka piena cena veikalu plauktos nedrīkst būt vairāk kā divas reizes lielāka kā piena iepirkuma cena govju īpašniekam;

4. mazināt birokrātijas un nodokļu slogu lauksaimniecībā.

2009. gada 2.februāris – notiek Ministru kabinetā ārkārtas valdības sēde, kurā tika skatīts jautājums par situāciju lauksaimniecībā. Pamatojoties uz izvirzītajām lauksaimnieku prasībām, Zemkopības ministrija bija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par pasākumiem lauksaimniecības un pārtikas nozares stabilizācijai. Rezultāts – neviena no prasībām nav izpildīta, aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu un to, ka atbalsta pasākumi nav pietiekami sagatavoti.

Lauksaimnieki bija sašutuši un definēja konkrētas prasības:

  1. kredītu pamatsummas atlikšana uz gadu, nepasliktinot kredītlīgumu nosacījumus;
  2. ES tiešo maksājumu izmaksa līdz 31. martam un nacionālo subsīdiju naudas nekavējoša izmaksa divu nedēļu laikā pēc subsīdiju nolikuma apstiprināšanas, kā arī 2,5% no valsts budžeta nodrošināšana atbalstam lauksaimniecībai;
  3. atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām un zemniekiem paredzēt valsts garantētu kredītlīniju apgrozāmajiem līdzekļiem, lai kooperatīvi var norēķināties ar produkcijas piegādātājiem un zemnieki sagatavoties pavasara ražošanas sezonai;
  4. 4. vertikāli integrētās ražošanas ķēdes izveides veicināšanai piešķirt kredīta garantijas valsts galvojuma veidā piena pārstrādes uzņēmuma izveidei, kurš piederētu tikai piena ražotājiem, tā nodrošinot produktu ražošanas un realizācijas vertikālās ķēdes izveidi, kas ir vitāli nepieciešams nozares tālākai veiksmīgai attīstībai un piena produktu pievienotās vērtības palielināšanai.

Pievienojot prasību atkāpties zemkopības ministram Mārtiņam Rozem, 2009. gada 3.februārī vairāk nekā 1500 smagās lauksaimnieku tehnikas brauc uz Rīgu, un, piedaloties vairākiem tūkstošiem zemnieku, pulcējas pie Zemkopības ministrijas un Ministru kabineta.

Tiek panākta daļēja prasību tūlītēja izpilde:

1) atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām un zemniekiem paredzēt valsts garantētu kredītlīniju apgrozāmajiem līdzekļiem, lai kooperatīvi var norēķināties ar produkcijas piegādātājiem un zemnieki sagatavoties pavasara ražošanas sezonai,

2) Līdzekļi papildus piešķirti, respektējam līdzekļu ierobežotību un to, ka tādēļ nav piešķirti visi 2,5%, jo pretējā gadījumā summas nāktos noņemt arī citām nozarēm, kas grūtībās. Toties nozarei papildus ir iegūti klāt 27 miljoni lati kredītu garantiju un papildus ciltsdarba maksājuma dēļ;

3) konceptuāls lēmums par kredīta garantijas valsts galvojuma veidā piena pārstrādes uzņēmuma izveidei, kurš piederētu tikai piena ražotājiem.

Arī politiskā prasība ir izpildīta – atkāpjas ilggadīgais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Tomēr lai stabilizētu situāciju lauksaimniecības nozarē bija nepieciešams neatlaidīgs darbs.

Lai prasību izpilde būtu iespējama pilnībā, arī pašiem lauksaimniekiem nācās daudz iesaistīties, sarunāties un vienoties. 2009. gada pavasarī Latvijai ir jauna valdība un ir arī jauns Zemkopības ministrs. Lauksaimnieki aicina jaunās valdības vadītāju Valdi Dombrovski nodrošināt iepriekšējās valdības solīto 27 miljonu novirzīšanu lauksaimniecības problēmu risināšanai, uzskatot, ka no jaunās valdības nostājas būs atkarīgs, vai lauksaimniekiem dotie solījumi par atbalstu tiks izpildīti, tāpat jaunā valdība tiek aicināta veicināt nozares stratēģijas izstrādi un rūpēties par tālredzīgu lēmumu pieņemšanu lauksaimniecības nozarē.

No 2009. gada pavasara lauksaimnieku organizācijas aktīvāk iesaistās dialogā ar valdību, nesaudzīgi kritizē, ja bez konsultācijām tiek pieņemti lēmumi un operatīvi piedāvā kvalitatīvus risinājums nepieciešamajām izmaiņām.

Paralēli lauksaimnieki aktīvi kooperējas – laika posmā no 2008. gada līdz 2010. gadam beigām biedru skaits kooperatīvos pieaug par turpat 30%. Kooperatīvu kopējais apgrozījums 2010. gadā sastāda jau 129 miljonus latu. Pieaug arī piena kooperatīvu loma. Ja 2007./2008.kvotas gadā Latvijas piena kooperatīvi iepirka 28.2 % no kopējā iepirktā piena apjoma Latvijā, tad 2009./2010.gadā tie jau bija 34.4 %.

Lai arī lauksaimnieki piedzīvojuši dramatisku subsīdiju samazinājumu lauksaimnieciskajai ražošanai, tomēr soli pa solim ir rasti risinājumi, kas uzlabo saimniekošanu laukos.

2010. gada 30.jūlijs Latvijas piensaimnieki vienojas un iesniedz Zemkopības ministram Jānim Dūklavam projektu,  kā ar lielāku pievienoto vērtību izmantot pieejamos 9 miljonus latu (13 miljonus eiro), ko piena nozares restrukturizācijai piešķīrusi Eiropas Savienība.

Veidotā projekta pamatideja – novirzīt pieejamos ES  līdzekļus zemniekiem piederošas piena pārstrādes rūpnīcas attīstībai un eksporta veicināšanai. Iesniegtais projekts ir konkrēts biznesa plāns, kura īstenošanas rezultātā restrukturizācija skartu vairāk nekā 600 zemnieku saimniecības. Restrukturizācija arī paredz izveidot liela apmēra un modernu piena savākšanas sistēmu.

2010. gada 28. septembrī valdībā akceptēti noteikumi Nr. 920 „Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 255 „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” ietvaros””, kas spēkā stājās 2010. gada 9. oktobrī. Noteikumos ir precizēta atbalsta pretendenta definīcija, nosakot, ka uz Ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros piešķirto sabiedrisko finansējumu piena nozares pārstrukturēšanai var pieteikties juridiska persona piena pārstrādes sektorā:

  • ja vismaz 51% tās daļas, akcijas vai pajas pieder vienai vai vairākām atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām,
  • bet pārejās daļas, akcijas vai pajas pieder arī vienai vai vairākām personām, kas nodarbojas ar piena ražošanu, vai vienai vai vairākām kooperatīvajām sabiedrībām, kas apvieno piena ražotājus, un
  • ja daļu, akciju vai paju īpašnieku kopējais piegādes kvotas ietvaros realizētais piena apjoms pēdējā noslēgtajā kvotas gadā ir vismaz 70 000 tonnu.
  • Nosakot realizēto piena apjomu kooperatīvajām sabiedrībām, vērā tiek ņemts to biedru piegādes kvotas ietvaros realizētais piena apmērs.

2010.gada 14. oktobris Lauku atbalsta dienests izsludina atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanu Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumam “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 14.jūlija noteikumiem Nr.783 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai” un Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.255 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” ietvaros”. projektu iesniegumu pieņemšana notika no 2010.gada 15.novembra līdz 2010.gada 17.decembrim.

2010. gada 12. novembris zemnieku piena pārstrādes rūpnīcas projekta idejas autori – piena kooperatīvu apvienība, ko veido „Trikāta KS”, „Dzēse” un „Piena partneri KS” un kuru atbalsta vēl septiņi piena ražotāju kooperatīvi, nodibina SIA “Latvijas Piens”.

2010. gada 17. decembris kooperatīvs SIA “Latvijas Piens” šodien iesniedza Lauku atbalsta dienestā projekta pieteikumu piena pārstrādes rūpnīcas Jelgavā būvniecībai ar Eiropas līdzfinansējuma piesaisti, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja uzņēmuma pārstāvji.

Kopējās rūpnīcas būvniecības izmaksas plānotas ap 8,7 miljoniem latu. Kooperatīvu biedri kā līdzfinansējumu plāno ieguldīt projektā vienu miljonu latu, 2,95 miljonus latu varētu veidot Eiropas piešķirtais līdzfinansējums piena nozares restrukturizācijai, savukārt pārējais finansējums būs bankā ņemts kredīts.

2011. gada 11. aprīlis kooperatīvs SIA “Latvijas Piens” saņem pozitīvu Lauku atbalsta dienesta atzinumu, kas ir pirmais solis tuvāk plānotās piena pārstrādes rūpnīcas Jelgavā būvniecības uzsākšanai.

Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 10 miljonu latu apmērā, kas ietver pilnīgi visus maksājumus t.sk. nodokļus, būvniecības izmaksas,  projekta finansēšanas izmaksas, apgrozāmos līdzekļus,  investīcijas iekārtu iegādei, zemnieku ieguldījumu un Eiropas līdzfinansējumu. Izmaksas tiks precizētas pēc būvniecības konkursu norises. Projektu plānots realizēt divās kārtās,  pirmo pabeidzot 2012.gada janvārī, bet otro līdz 2012. gada vasarai.