Lauksaimnieki pēc tikšanās ar Finanšu ministru neizpratnē secinot, ka budžeta sagatavošanas gaitā lauksaimniecības konkurētspējas stiprināšana nav starp Zemkopības Ministrijas prioritātēm

Šodien lauksaimnieku organizāciju – Zemnieku saeimas (ZSA) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji tikās ar finanšu ministru Andri Vilku un pārrunāja jautājumus, kas jārisina, lai nodrošinātu lauksaimnieku konkurētspēju un stabilitāti ilgtermiņā, kā arī šo jautājumu ietekmi uz budžeta veidošanu.

Lauksaimnieki sarunu ar finanšu ministru vērtē kā ļoti konstruktīvu, tomēr lauksaimnieki ir dziļā neizpratnē par budžeta pieprasījuma prioritātēm, ko noteikusi Zemkopības ministrija (ZM).

Vislielāko sašutumu lauksaimniekos raisīja secinājums, ka ļoti sasāpējušo jautājumu par bezakcīzes dīzeļdegvielas limitu atcelšanu, ZM vispār nav iekļāvusi Finanšu ministrijai pieprasīto budžeta prioritāšu sarakstā.

Pēdējo gadu laikā bezakcīzes degvielas saņemšanai pieteikto platību skaits ir pieaudzis, bet piešķirtās degvielas kopapjoms saglabājies krīzes gados noteiktajā apjomā.  Pēc spēkā esošajiem MK noteikumiem limits uz vienu ha ir 85,51 litrs. Šogad pieteiktās platības bezakcīzes dīzeļdegvielas saņemšanai ir 1,062 miljoni hektāri un katru gadu šī platība pieaug. Nacionālā attīstības plāna (NAP) izvirzītā prioritāte lauksaimniecības jomā ir paaugstināt apsaimniekoto un lauksaimniecības ražošanā izmantoto zemi līdz 2 milj. ha. Tātad nepalielinot bezakcīzes dīzeļdegvielas apjomu, proporcionāli samazināsies limita apjoms uz ha. Esošais limits jau tā atsevišķās nozarēs sedz tikai vienu trešdaļu no nepieciešamā daudzuma, nemainot atbalsta apjomu kārtējo reizi tiek samazināta lauksaimnieku konkurētspēja salīdzinājumā ar citām valstīm. Citās Eiropas valstīs lauksaimniekiem nav ierobežojumi vai limiti bezakcīzes dīzeļdegvielas iegādei, ko izmanto lauksaimnieciskajā ražošanā.

„Jau vairākus mēnešus runājām ar Zemkopības ministriju un norādījām, ka apstrādātas platības pieaug un lauksaimniekiem pietrūkst dīzeļdegvielas – īpaši pēc šīs vasaras ražas nozvākšanas laika. Esam ļoti nepatīkami pārsteigti, ka šo jautājumu ZM nav iekļāvusi budžeta pieprasījuma prioritātēs. Vai lauksaimnieku konkurētspēja vairs nav ZM prioritāte? Ar vienu roku kopīgi cīnamies lai izlīdzinātu konkurences nosacījumus Eiropā, bet pašu mājās, liekam lauksaimnieku attīstībai šķēršļus?“, sašutis ir Juris Lazdiņš, Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs

Lauksaimnieki jau atkārtoti finanšu minsitram pauda neapmierinātību ar Ministru kabinetā apstiprinātai Nekustamā īpašuma nodokļa paketi, kurā paredzēts papildlikmi neapstrādātai zemei noteikt tikai 1,5% apjomā, kamēr lauksaimnieki iestājas par papildlikmi 3,5% apmērā.

Diskusijās ar ministru lauksaimnieki atzīst, ka nodoklis, protams, nav vienīgais instruments kā neapstrādāto zemi atgriezt ražošanā un vienojas ar finansu ministru kopīgi meklēt instrumentus, kas motivētu zemes īpasniekus, kas šobrīd zemi neapstrādā nodot nomā vai pašiem sākt lauksaimniecisko ražošanu. Par instrumentiem zemes ipašnieku motivacijai atgriezt zemi ražošanā lauksaimnieki un ministrs vienojās vēlreiz diskutēt jau tuvākajā laikā.

Zemnieku Saeima gan uzsvēra, ka turpinās sarunas ar Saeimas deputātiem, lai tos parliecinātu, ka NIN papildlikme neapstrādātai zemei 1,5% ir jāpalielina.

Tikšanās kopumā pagāja konstruktīvās diskusijās, tomēr kā lauksaimnieki, tā finanšu ministrs ir pārliecināti, ka jāatrod risinājumi un instrumenti kā nodrošināt atbalstu lauksaimnieku konkuretspējas stiprināšanai, īpaši, kamēr esam nevienlīdzīgā situācijā ar citiem ES lauksaimniekiem.

Latvijas lauksaimniecibas kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdetājs Indulis Jansons pēc sarunas ar finanšu ministru atzīst: „Lauksaimnieki nepārtraukti risina konkurētspejas paaugstināšanas jautājumus ne tikai Latvijā, bet arī cīnoties par līdzvērtīgu konkurenci Eiropā. Bija patīkami, ka finansu ministrs novērtēja un paslavēja lauksaimnieku paveikto savu tiesību aizstāvēšanā Eiropā. Tas ir kā piemērs, ka nevalstiskas organizācijas spēj stradāt ciešā komandā ar ministrijas un valdības pārstāvjiem. Acīmredzot, mums vēl vairāk jāuzlabo sadarbība ar Zemkopības ministriju, lai risinātu iekšējās konkurētspējas jautājumus un saskaņojotu pozīcijas par kopējo Lauku attīstību, neradot pārpratumus.“

Arī Finanšu ministrs atzinīgi vērtē notikušās sarunas ar lauksaimniekiem un saskata nepieciešamību risināt nozarei aktuālus jautājumus: „Veiksmīgai Latvijas ekonomikas attīstībai ir nepieciešama visu tai pieejamo resursu pēc iespējas effektīvāka izmantošana, tādēļ jau tuvākajā laikā vajadzētu rast konkrētus risinājumus, kas veicinātu neapstrādātas lauksaimniecībā izmantojamās zemes atgriešanu ekonomiskajā apritē. Runājot par Latvijas lauksaimnieku konkurētspējas paaugstināšanu šībrīža nevienlīdzīgajā starptautiskajā konkurencē, būtiski ir salāgot nozares pārstāvju izvirzītās prioritātes ar valsts budžetā paredzamiem atbalsta mehānismiem, vienlaikus ievērojot izvirzītos budžeta deficīta mērķus“.

Papildu informācija:

Ilze Meržvinska

Zemnieku Saeimas biroja vadītāja

Tālr.: 6 7027044

E-pasts: ilze.merzvinska@zemniekusaeima.lv

Evija Gunika
Latvijas Lauksaimniecības Kooperatīvu Asociācijas

Izpilddirektore

Tālr. 6 7027546

E-pasts: evija.gunika@llka.lv