Lauksaimnieki un biškopji diskutē par ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu (AAL) nelikumīgu lietošanu un pārkāpumiem, kas Latvijā kļūst arvien smagāki

Vakar, 28.maijā notika diskusija „Cieni dabu un otra darbu, smidzini likumīgi!” par ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un to ietekmi uz bitēm, dabu un cilvēkiem. Pirmo reizi pie viena galda sēdās valsts institūciju un vides organizāciju pārstāvji, zinātnieki, lauksaimnieki un biškopji. Pēdējo 3 gadu laikā augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārkāpumi paliek arvien smagāki un vērienīgāki. No nelikumīgas kultūraugu smidzināšanas cieš visa apkārtējā daba. Neoficiālais pārkāpumu skaits ir daudz lielāks, jo ik nedēļas Latvijas Biškopības biedrība (LBB) saņem zvanus par cietušām bišu saimēm, tomēr tikai retais biškopis uzdrošinās ziņot Augu aizsardzības dienestam, vairoties no konfliktiem un lielajiem analīžu tēriņiem.

Viena trešdaļa cilvēces barības resursu ir atkarīgi no augu apputeksnēšanās, un lielākā daļa augu tiek apputeksnēti tieši ar bišu palīdzību.  Arvien vairāk bites Latvijā neatgriežas stropos, ar vien nopietnāki kļūst kultūraugu miglošanas likumu pārkāpumi.

Latvijas Biškopības biedrības organizētās diskusijas mērķis bija veicināt biškopju, lauksaimnieku un plašākas lauku sabiedrības izpratni par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumu ievērošanas nepieciešamību, kā arī informēt par likuma pārkāpumu negatīvajām sekām uz bitēm, citiem apputeksnētājiem, dabu kopumā un lauku iedzīvotājiem.

Diskusijā piedalījās Inese Margēviča, Augu aizsardzības departamenta direktore (VAAD), Raivis Grosbārdis, VAAD galvenais inspektors, Mg.med.vet. Ineta Eglīte, Latvijas Biškopības biedrības pētniece – veterinārārste, Dr.biol. Māris Strazds, Latvijas Universitātes pētnieks, Mg.agr. Māra Kilēvica, augu aizsardzības speciāliste, fitopataloģe, Artūrs Grudovskis, graudkopis-biškopis, zemnieku saimniecības „Lielvaicēni” īpašnieks, Arnis Burmistris, graudkopis, zemnieku saimniecības ”Vilciņi” īpašnieks, Rudīte Pūkaine, Latvijas augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un tirgotāju asociācijas pārstāve.

Armands Krauze, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs: ”Manuprāt, diskusija bija veiksmīga. Tika runāts ne tikai par biškopjiem un lauksaimniekiem, bet plašāk – kā nelikumīga lauku miglošana ietekmē arī citus apputeksnētājus, putnus, dzīvniekus un visu apkārtējo vidi. Tas ir tikai sākums. Esam devuši veiksmīgu startu, bet ir jāturpina par šo tēmu runāt. To atzina ikviens diskusijas dalībnieks. Mēs runājām par savstarpēju sadarbību starp biškopjiem un lauksaimniekiem, bet ir svarīgi ievērot arī likumus. Ja augu aizsardzības līdzekļu lietotājs pārkāpj likumdošanu un no tā cieša daba, tai skaitā arī bites, par to ir jāsaņem sods un tas šodien var būt pat 100% platību maksājumu noņemšana. Bet galvenais mērķis nav draudēt ar sodiem, bet gan veicināt situācijas izpratni un panākt to, lai visi lauksaimnieki miglotu savus laukus likumīgi, jo līdz šim ikviens latvietis ir lepojies ar to, ka dzīvo tīrā vidē un patērē tīrus produktus, un mēs vēlamies, lai tā tas arī paliktu, domājot gan par dabu, gan par cilvēka veselību.”

Absolūti visi diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijā notiek arī nelegālo pesticīdu tirdzniecība un tas ir drauds Latvijas lauksaimniecībai. Preperāti, kas nav reģistrēti, nav pārbaudīti un netiek lietoti likumīgi rada postījumus dabai, nodara kaitējumu pašiem lietotājiem un citiem iedzivotājiem. Savukārt melnais tirgus nes ekonomiskus zaudējumu.

Diskusijas laikā izskanēja dažādi viedokļi, tomēr tika rasta vienošanās un kopēja sapratne, ka AAL aprites ķēdē visi iesaistītie ir jāizglīto un visiem kopīgi ir jāveicina savstarpēja komunikācija.

Diskusijas plašāks atspoguļojums būs lasāms 4.jūnija laikrakstā „Latvijas Avīze”.

Informāciju sagatavoja:
Ieva Zēģele
Latvijas Biškopības biedrība
Tālr.:26409474

Papildus informācija:
Armands Krauze
Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs
Tālr.:  29591933
www.strops.lv
www.medus.lv