Lauksaimnieki un premjers pārrunā ražojošās lauksaimniecības konkurētspēju

Šodien Ministru Kabinetā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) un biedrības „Zemnieku saeima” pārstāvji tikās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.   Tikšanās laikā lauksaimnieki premjeram pauda nožēlu, ka nav izdevies plānotajā apmērā panākt Eiropas Savienības tiešmaksājumu izlīdzināšanu no 2014.gada, vienlaikus aicinot veikt vairākus steidzamus pasākumus lauksaimniecības nozares stabilizācijai.
Tikšanās sākumā klātesošie uzklausīja premjera prezentāciju par sarunu gaitu Eiropadomē, un panākto vienošanos par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020.gadam. Premjers uzsvēra, ka, lai arī ES kopbudžeta samazināšanas apstākļos nav izdevies nodrošināt prasību īstenošanu pilnā apmērā, tomēr ir izdevies panākt virkni būtisku lietu: „Nākamajos septiņos gados Latvijas zemnieki tiešmaksājumos saņems aptuveni par miljardu eiro vairāk nekā iepriekš un līdz perioda beigām tiks novērsta nevienlīdzība Baltijas valstu tiešmaksājumiem, kad 2019. gadā visas trīs valstis vienlaicīgi sasniegs Rumānijas tiešmaksājumu līmeni jeb 196 eiro par hektāru. Vēl gandrīz miljards eiro līdz 2020. gadam būs pieejami lauku attīstības projektiem. Šis ir rezultāts, ko esam panākuši ciešā sadarbībā ar Zemnieku Saeimu un citām lauksaimnieku organizācijām, bez kuru atbalsta, manuprāt, tas nebūtu bijis iespējams,” norādīja V.Dombrovskis
Biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: „Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atzina, ka Eiropas Savienības (ES) attieksme attiecībā uz Latvijas lauksaimniekiem, pieņemot šādu budžetu, nav konkurētspēju veicinoša, un ar šādu budžetu nevar samierināties. Mēs, biedrība Zemnieku saeima, esam nodefinējuši redzējumu turpmākajiem septiņiem gadiem konkurētspējas saglabāšanai un vairākos jautājumos saņēmām premjera atbalstu. Šobrīd turpināsim strādāt, lai ar nacionāliem resursiem – nodokļu politiku un administratīvā sloga mazināšanu, kompensētu ES tiešmaksājumu bilanci Latvijai. Nacionālie līdzekļi ir ļoti liels instruments, ar kura palīdzību, racionāli to plānojot un ieviešot, var nodrošināt mūsu lauksaimnieku konkurētspēju Eiropas Savienībā arī turpmāk. Jau rīt tiksimies ar Finanšu ministru un VID ģenerāldirektori, lai iespējami ātrā laikā spētu ieviest nepieciešamās izmaiņas.”
Jau iepriekš izskanējis, ka Eiropas institūcijas varētu pieļaut papildus valsts tiešos maksājumus (PVTM) 2014.gadā, lai daļēji kompensētu to, ka Latvijas lauksaimnieki turpinās saņemt vismazākos tiešmaksājumus, taču lauksaimnieki aicina valdības vadītāju, Zemkopības ministriju, un citas atbildīgās institūcijas cīnīties par PVTM saņemšanu visā nākamajā plānošanas periodā.
LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: „Premjers mūsu priekšlikumus uztvēra ar patiesu izpratni un ieinteresētību. Tagad atliek sekot līdzi, kā notiek mūsu priekšlikumu turpmākā virzība, jo ņemot vērā, ka nesasniedzām gaidīto progresu ES tiešmaksājumu jautājumā, nozare gaida ātrus risinājumus.”
Lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem ir vairāki priekšlikumi arī par lauksaimniecības zemes politikas sakārtošanu konkurētspējas veicināšanai. Lauksaimnieki rosina lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirgus ierobežošanu līdz pat vidējā tiešmaksājumu līmeņa sasniegšanai, zemes kreditēšanas programmas saglabāšanu, kredītprocentu samazināšanu šajā periodā, kā arī griestu paaugstināšanu. Tāpat lauksaimnieki uzsver, ka ir būtiski radīt iespēju no saimniecības peļņas pirkt LIZ, nemaksājot 15% vai 24% IIN, ja zeme tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai.
Sarunā ar premjeru lauksaimnieki aicināja beidzot valstiskā līmenī stiprināt vietējo ražotāju konkurētspēju valsts un pašvaldību iepirkumos. KS „Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa: „Šobrīd Latvijas augļu un dārzeņu ražotājiem ir neiespējami konkurēt ar, piemēram, Polijas ražotājiem nevienlīdzīgā valsts atbalsta dēļ. Produktam, kas nonāk skolās, bērnudārzos un pansionātos nebūtu jānāk no tūkstošiem kilometru liela attāluma, ja to pašu var iegūt no netālu esošas zemnieku saimniecības.”
Lauksaimnieku priekšlikumos ietilpa arī ES un valsts atbalsta neaplikšana ar UIN un IIN visā plānošanas periodā, kopējā limita noņemšana bezakcīzes dīzeļdegvielai, papildus viens miljons no valsts budžeta šogad un turpmākajos gados valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanai un meliorācijas kadastra uzturēšanai.
Tikšanās reizē piedalījās LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, valdes loceklis Sandris Bēča, lielākie ES tiešmaksājumu kampaņas atbalstītāju, kooperatīvu pārstāvji Arnis Burmistris („LATRAPS”), Ilze Aizsilniece („Piena ceļš”) un Ieva Alpa-Eizenberga („Trikāta”), Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, LLU MPS „Vecauce” vadītāja Iveta Grudovska, kooperatīva „Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa un z/s „Ezergaļi” īpašnieks Dzintars Erdmanis.