Lauksaimnieku organizācijas: iebilst pret subsīdiju aplikšanu ar nodokli!

Šodien, 10. septembrī Ministru kabineta sēdē tiks skatīts jautājums par grozījumiem  likumā „Par uzņēmuma ienākuma nodokli” un likumā „Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi paredz, ka no 2017.gada ar Uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) un Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tiks aplikti ieņēmumi no  Eiropas Savienības (ES) un valsts atbalstalauksaimniecībai un lauku attīstībai. Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas – Zemnieku saeima (ZSA), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) iebilst šim priekšlikumam un aicina valdību šo nodokļu ieviešanu atlikt līdz 2021.gadam, kad sāksies nākamais plānošanas periods ES.

Lauksaimnieku organizācijas norāda, ka  š.g. februārī pēc ES līderuvienošanās, kurā nolēma, ka tiešo maksājumu līmenis Latvijai tikai 2019.gadā sasniegs aptuveni 80% no ES vidējā maksājuma līmeņa, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 14.februārī tikšanās laikā ar lauksaimniekiem apsolīja, ka kompensēs ES tiešmaksājumu bilanci Latvijai ar nacionālajiem  resursiem – nodokļu politiku un administratīvā sloga mazināšanu.

ZSA, LOSP un LLKA ir neizpratnē, kāpēc pašreiz šie atvieglojumi tiek noteikti vien līdz 2017.gadam? Lauksaimnieku organizācijas aicina valdību noteikt atvieglojumus  līdz 2021.gadam, jo nacionālie līdzekļi ir ļoti nozīmīgs instruments, ar kura palīdzību, racionāli to plānojot un ieviešot, var nodrošināt lauksaimnieku konkurētspēju ES arī turpmāk.

Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja: „Cīņa par godīgiem tiešmaksājumiem bija ilgstošs un kopīgs valdības un lauksaimnieku darbs. Diemžēl tas nevainagojās ar izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tikai 2019. gadā Latvijas lauksaimniekiem tiešmaksājumi tuvosies Eiropas 80 % un sasniegs kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuva līmeni! Valdībai ir jāpilda sarunu noslēgumā apsolītais – visu iekšējo resursu izmantošana, tai skaitā arī nodokļu politikas instrumenti, lai nodrošinātu mūsu lauksaimnieku konkurētspēju!”

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs: „Latvijas lauksaimniekiem jau tā ir viszemākie atbalsta maksājumi uz visu pārējo ES savienības dalībvalstu fona, taču Finanšu ministrija jau tagad ķeras klāt 2017.gada atbalsta maksājumiem, iekļaut nodokļu aprēķinā. Šādus nepārdomātus un sasteigtus lēmumus nedrīkstam pieņemt, jo vispirms ir jāsaprot, kādu atbalstu vispār lauksaimnieki saņems nākotnē un vai vispār Latvijas lauksaimnieks ar šādiem spēles nosacījumiem spēs konkurēt ar citu valstu lauksaimniekiem.”

Informācijai: patlaban Eiropas Savienības tiešo maksājumu vidējais līmenis, attiecinot uz 2009.gada atbalsttiesīgo platību Latvijā ir 95 EUR/ha jeb 34% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Savukārt 2013.gada 8.februārī Eiropas Savienības līderu panāktā vienošanās paredz, ka Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam tiešo maksājumu līmenis pakāpeniski sasniegs aptuveni 80% no ES vidējā maksājuma līmeņa. Līdz ar to Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāji pašreiz saņem un arī turpinās saņemt mazākos Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai maksājumus.

Papildu informācija:

Līva Liepniece

ZSA sabiedriskās attiecības

liva@zemniekusaeima.lv,

+371 29237221