Lauksaimnieku organizācijas ministram pārmet neizdarību

Šodien trīs spēcīgākās lauksaimnieku biedrības “Zemnieku saeima” (ZSA), “Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” (LOSP) un “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” (LLKA) rīkoja preses konferenci, lai brīdinātu par šogad paredzētās Papildus valsts tiešo maksājumu reformas sekām un prasītu aktīvu nozares vadības rīcību Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvībā.

Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Valters Bruss teica, ka nepieņemamākais šķiet fakts, ka informācija par plānotajām izmaiņām Zemkopības ministrijā tikusi kavēta. Informācija tika publiskota tikai 14.februārī, lai gan ir skaidrs, ka Zemkopības ministrijā tā bijusi jau agrāk. Turklāt, kā liecina lauksaimnieku organizāciju rīcībā esošā informācija, no Zemkopības ministrijas puses nav darīts pietiekami, lai aizstāvētu Latvijas intereses Eiropas Komisijā.

LOSP piena grupas vadītāja Ilze Aizsilniece norādīja, ka aprēķini rāda, ka maksājums par piena kvotu sastāda desmito daļu no visiem piena lopkopēju ieņēmumiem. Arī kaušanas prēmiju samazinājums saimniecību budžetā iecirtīs smagu robu un tam vajag aizvietojumu.

LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atgādināja, ka tikko nogrimusi cukura nozare, nu tiešo maksājumu reformas rezultātā faktiski zaudēta vēl viena nozare – cietes ražošana. Viņš noradīja, ka zemnieki laukos ir ļoti neapmierināti ar nozares vadību.

Lauksaimnieku organizācijas Zemkopības ministrijai izvirzīja sekojošas prasības:

• esošās Papildus valsts tiešo maksājumu sistēmas saglabāšanu 2007. gadā;
• no ministra tiek sagaidīta aktīva un efektīva rīcība, lai palielinātu atbalsta maksājumus Latvijā līdz ES vidējam līmenim;
• jāizstrādā un jāievieš reāls mehānisms, kā kompensēt reformas izraisītu ieņēmumu samazinājumu lopkopības nozarē.

Preses konferences dalībnieki pauda, ka gaisā virmo jautājums par ministra demisijas pieprasīšanu.

ZSA priekšsēdētājs Valters Bruss: “Esam noformulējuši to, kādu rīcību no ministrijas sagaidām. Laiks labot situāciju ir līdz 21.martam. Tad būs Zemnieku saeimas kongress un mēs spriedīsim vai paveiktais bijis ir pietiekams.”

Atgādinām, ka saskaņā ar Zemkopības ministrijas izplatīto informāciju jau 2007.gadā plānotas Papildus valsts tiešo maksājumu izmaiņas, kas paredz, ka no tā, vai lauksaimnieks ražos produkciju, vai neražos, būs atkarīgi tikai 25% laukaugiem, 60% kartupeļu cietei, 40% kaušanas prēmijai, 50% aitu māšu prēmijai un maksājumi par piena kvotu vispār vairs nebūs atkarīgi no tā, vai saimniecībā kaut ko dara vai nē.

Sagaidāmā reforma vistiešāk skars mazas un vidēja izmēra saimniecības, īpaši lopkopējus, kas grib paplašināties un attīstīties. Tāpat reforma kāju riteņos ieliks jaunajiem zemniekiem, kas gribēs dibināt jaunus uzņēmumus, lai ražotu produkciju. Šīs saimniecības būs tirgū konkurēt nespējīgas, jo tieši šie uzņēmumi saņems krietni mazāku atbalstu kā visi pārējie.

Reformas rezultātā jēgu zaudēs virkne Lauku attīstības programmas 2007. – 2013.gadam pasākumu, kuros ir paredzēts, ka saimniecībām jāpalielina apgrozījums. Zem sitiena tiek likti pasākumi, kas vecina paaudžu nomaiņu un mazo saimniecību attīstību laukos – Atbalsts jaunajiem zemniekiem, Priekšlaicīga pensionēšanās un Daļēji naturālo saimniecību atbalsts.

Problēmas būs arī saimniecībām, kas, pārtraucot cukurbiešu ražošanu, pārprofilēsies uz laukaugu ražošanu. Tās iepriekš par platībām nav saņēmušas Papildus valsts tiešos maksājumus, tādēļ atbalsta likme būs tikai 25% no iespējamās.

Jaunā atbalsta sistēma saimniecības motivēs pārtraukt ražošanu un saņemt atbalstu, platību reizi gadā tikai appļaujot. Jau patlaban no 80 tūkstošiem saimniecību, kas saņem Eiropas Savienības atbalstu, neko tirgum neražo vairāk kā 30 tūkstoši. Veicot reformu, šis skaitlis tikai palielināsies. Līdz ar to vairosies plašākas sabiedrības neapmierinātība, ka lauksaimniekiem maksā par to, ka viņi faktiski nestrādā. Arī Latvijas tirdzniecības bilanci tas ietekmēs negatīvi, jo valstī saražotās produkcijas apjoms tikai samazināsies.