Lauksaimnieku organizācijas un Zemkopības ministrija aicina ikvienu iesaistīties vienotā cīņā par Latvijas lauksaimniecības nākotni

Turpmākais gads būs izšķirošais posms Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformā, kas noteiks, vai Latvijas lauksaimnieki no ES saņems vienlīdzīgus maksājumus sev vēlamā apjomā un kā attīstīsies lauksaimniecības nozare Latvijā. Vienotā cīņā par taisnīgu KLP, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) un Zemnieku saeima (ZSA) sadarbībā ar Zemkopības ministriju iesaistīs ne vien lauksaimniekus un augstākās amatpersonas, bet arī Latvijas sabiedrību, ko uzrunās ar kampaņu „KLP – rītdiena sākas šodien“.

Kopējā lauksaimniecības politika ir viens no šī brīža aktuālākajiem jautājumiem gan Latvijas lauksaimniekiem, gan politiķiem. Ne Latvijas lauksaimnieki, ne politiķi nav apmierināti ar Eiropas Komisijas lauksaimniecības budžeta priekšlikumiem, saskaņā ar kuriem, jauno ES dalībvalstu zemnieki tikai 2020. gadā varētu saņemt tikai aptuveni 50% no ES tiešmaksājumu apjoma.

“Tādu tiešo maksājumu izlīdzināšanas metodi, kādu ir piedāvājusi Eiropas Komisija, kad Latvijas lauksaimnieki netiek uzskatīti par līdzvērtīgiem Eiropas Savienības tirgus dalībniekiem un apdraud mūsu lauksaimniecības nozaru turpmāku attīstību un pat pastāvēšanu, Zemkopības ministrija nekad neatbalstīs. Tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem nedrīkst būt zemāki par 85 procentiem no Eiropas Savienības vidējā maksājumu līmeņa par hektāru, no kā es nekad neatkāpšos, jo tiešo maksājumu sistēmai pēc 2013. gada ir jābūt taisnīgai pret visu Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekiem. Arī turpmāk mēs meklēsim sabiedrotos šajā jautājumā un tādu Eiropas Savienībā ir ne mazums, jo mēs neesam vieni šajā cīņā par taisnīgumu. Arī citas dalībvalstis uzsver, ka nākotnē tiešo maksājumu sistēmai ir jābalstās uz objektīviem kritērijiem,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

„Jau vairāk nekā gadu KLP ir viens no būtiskākajiem jautājumiem lauksaimnieku organizāciju dienas kārtībā. Diendienā risinām sarunas ar citu Eiropas valstu organizacijām, sadarbojamies ar Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas, lai mainītu Eiropas KLP finansējuma sadali. Šī gada laikā esam piedzīvojuši negaidītus brīžus, to skaitā ES budžeta priekšlikumu līdz 2020. gadam, kas būtiski mazina Latvijas lauksaimnieku iespēju saņemt minimālo vēlamo atbalstu (tiešmaksājumu apjomu par hektāru). Vienlaikus esam gandarīti par valsts atbalstu lauksaimnieku interešu aizstāvībai,“ uzsver Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Atbalstu Latvijas lauksaimniekiem izteikusi arī LR Saeima. Š. g. 14. jūlijā Saeimas ārkārtas sēdē deputāti lēma par taisnīgu un godīgu Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada, definējot problēmnosacījumus KLP reformas izstrādes un ieviešanas procesā un aicinot Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju ņemt vērā arī Latvijas lauksaimnieku intereses.

Lauksaimnieku organizācijas un politiķi ir vienisprātis, ka tiešmaksājumu apjomam visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem ir jābūt līdzsvarotam noteiktās procentu robežās, tas ir, 70 – 80% līdz 120 % – 125% no esošā ES vidējā atbalsta apjoma. Šobrīd, kad tuvākajos mēnešos sāksies viskarstākās diskusijas par KLP, esam apvienojuši spēkus ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi un ar Zemkopības ministrijas un valsts augstāko amatpersonu atbalstu esam gatavi cīņai, lai savu mērķi sasniegtu. Īstā cīņa par KLP vēl tikai priekšā, un tikai ar vienotu nostāju Latvijā un arī Baltijā varam savas intereses aizstāvēt,“ ir pārliecināts Juris Lazdiņš, Zemnieku saeimas priekšsēdētājs.

Šodien, 3. augustā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs, Zemnieku saeimas priekšsēdētājs un zemkopības ministrs parakstīja aicinājumu Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, aicinot izveidot Eiropas lietu padomi, kurā darbotos Valsts prezidents un padomnieki, Ministru prezidents, Zemkopības ministrijas pārstāvji (zemkopības ministrs un lauksaimniecības atašeji Briselē), Ārlietu ministrijas pārstāvji, Finanšu ministrijas pārstāvji, Latvijas Eiropas Parlamenta deputāti un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji. Šādas padomes izveide veicinās regulāru savstarpējas informācijas apmaiņu un sadarbības koordinēšanu, dažādu ietekmes kanālu pilnīgāku izmantošanu un koalīciju veidošanu ar citām dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka nākamajā plānošanas periodā (7 gadi) Latvijas lauksaimniecība saņemtu taisnīgu ES finansējumu un būtu konkurētspējīga Eiropas vienotajā tirgū.

Vienotā cīņā par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu pēc 2013. gada Latvijas lauksaimnieku biedrības „Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome“ (LOSP) un „Zemnieku saeima“ (ZSA) sadarbībā ar Zemkopības ministriju iesaistīs arī sabiedrību. No 2011. gada augusta līdz 2012. gada janvārim norisināsies informatīvā kampaņa „KLP – rītdiena sākas šodien“.

KLP reforma ietekmēs ikvienu, kurš ikdienā pērk vietējo zemnieku produktus. Zemnieku saeimas un Igaunijas Lauksaimniecības un uzņēmējdarbības kameras 2010. gadā pētījums liecina, vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju lauku vide ir būtiska un 90% iedzīvotāju atzīst Eiropas lauksaimniecību par svarīgu lauku nākotnei. Vienlaikus tikai 9% Latvijas iedzīvotāju pilnībā izprot Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas nozīmi. Ar kampaņu „KLP – rītdiena sākas šodien“ organizatori stāstīs iedzīvotājiem, kas ir KLP, kāpēc tā vajadzīga Latvijas lauksaimniekiem un kā tā ietekmēs Latvijas lauku attīstību nākotnē.

„Informatīvā kampaņa „KLP – rītdiena sākas šodien“ uzrunās iedzīvotājus visā Latvijā. Kampaņu rīkosim ar ES atbalstu. Nebaidīšos uzsvērt, ka iespēja rīkot kampaņu ir liels sasniegums, jo šādos ES konkursos konkurence ir ļoti liela. Kampaņas ietvaros visos plānošanas reģionos notiks informatīvie semināri , tiks aktivizēta diskusija par KLP medijos. Īpašu uzmanību veltīsim jaunajai paaudzei, to skaitā ne vien topošajiem jaunajiem lauksaimniekiem, bet arī pilsētas bērniem un jauniešiem, kuri ar lauku dzīvi ikdienā saskaras mazāk. To, ka lauksaimniecība ir moderna, interesanta un tehnoloģiski augsti attīstīta nozare, centīsimies parādīt arī vizuāli – divās skolēniem domātās īsfilmās,“ par kampaņu stāsta Sarmīte Babāne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) projektu vadītāja.

Vienotā cīņā par KLP būtisks atbalsts būs arī jaunā Eiropas lietu koordinatore Nora Lapiņa. Līdz šim lauksaimnieku organizācijām trūcis kvalitatīvas tiešas un nepārtrauktas saiknes ar Briseli. Atbildīgais koordinators Briselē stiprinās Latvijas lauksaimnieku pozīcijas un veicinās viedokļa uzklausīšanu ES līmenī.