Lauksaimnieku organizāciju jautājumi LAD sanāksmē 2013.gada 27.martā

Projekti

Jautājums: Kādi projektu konkursi vēl plānoti LAP 2007-2013 ietvaros?

Atbilde:

–          121 Lauku saimniecību modernizācija (mazās kautuves);

–          123 Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana (Bioloģiskās pārstrādes radīšana);

–          312 Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (Meža tehnika);

–          323 Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana (Lauksaimniecības muzeji).

Jautājums: LAD reģionālajās pārvaldēs ir iesniegts liels skaits projektu 125.programmā ,,Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu”. Aktivitātē ,,Meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija un renovācija” projektu realizācijas summa ievērojami pārsniedz atvēlēto līdzekļu summu. Vai ir plānots pārdalīt līdzekļus šai programmai par labu? Līdz 11.martam iesniegts liels skaits projektu uz 125.programmu, nepieciešamais finansējums ievērojami pārsniedz atvēlēto finansējumu. Vai ir plānots pārdalīt finanšu līdzekļus no programmām, kurās finanšu līdzekļi paliek pāri, uz meliorācijas sistēmu jaunbūvi, rekonstrukciju un renovāciju?

Atbilde: LAD atbalsta finansējuma pārdali uz šo pasākumu, taču par to jālemj UK. Ja kādā no pasākumiem tiks konstatēts finansējuma atlikums, to novirzīts minētā pasākuma projektu finansēšanai.

Jautājums: Kāda ir virzība pasākumā “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai”, cik daudzi projekti ir izvērtēti, cik daudzi ir vērtēšanā un cik daudzi ir noraidīti un vai ir sākušies arī kādi tiesu darbi?

Atbilde: Uz 26.03. sekojoša situācija:

Iesniegti – 1557

Apstiprināti (t.sk.jau realizēti) – 763

Noraidīti (t.sk.atsaukti(49), lausti līgumi(15)) – 641

Vēl vērtēšanā – 153 (10%)

Jautājums: Kāda ir virzība pasākumā “Kurināmā ražošana”, cik daudzi projekti ir izvērtēti, cik daudzi ir vērtēšanā un cik daudzi ir noraidīti un vai ir sākušies arī kādi tiesu darbi?

Atbilde: Iesniegti un izvērtēti 87, Apstiprināti (t.sk.jau realizēti) 50, Noraidīti 37

Bezakcīze

Jautājums: Vai pieteikšanās nosacījumi, termiņi un veidlapas dīzeļdegvielai būs bez izmaiņām?

Atbilde: Pēc LAD rīcībā esošās informācijas pieteikšanās termiņus un veidlapas jaunajā 2013./2014.saimnieciskajā gadā nav paredzēts mainīt.

03.05.2011. MK noteikumu Nr.344 grozījumos plānots precizēt nosacījumu par dzīvnieku barības primāro ražotāju:

Patreizējā redakcija: Šajā apakšpunktā minēto prasību nepiemēro lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kas līdz kārtējā gada 1.martam ir reģistrējies datu centrā kā dzīvnieku barības primārais ražotājs.

Jaunā redakcija: „Šajā apakšpunktā minēto prasību nepiemēro lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kas līdz kārtējā gada 1.jūnijam reģistrējies datu centrā kā dzīvnieku barības primārais ražotājs un kam datu centrā nav reģistrēts ganāmpulks, novietnes un lauksaimniecības dzīvnieki.”

Tiešie maksājumi

Jautājums: Kādi var būt 2014.g. lauksaimniecības dzīvnieku blīvuma kritēriji, kas attiecas uz platības noteikto slieksni?

Atbilde: Pagaidām par dzīvnieku blīvumu 2014. gadā ir pāragri komentēt. Vispirms jāskatās, kā būs ar 2013. gada pieredzi, un tad ZM rīkosies.

Jautājums: Cik % no saimniecības platības var būt apkopta papuve?

Atbilde: Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) atstāšana papuvē ir atkarīga no saimniecības profila. Ja vēlas saņemt MLA atbalstu par papuvi, tad to var saņemt atbalsta pretendents, kas nodrošina, ka papuvju platība saimniecībā kārtējā gadā nepārsniedz 30 procentu no kopējās LIZ, par kuru ir tiesības saņemt vienoto platības maksājumu un kura ir pieteikta vienotā platības maksājuma saņemšanai.

Jautājums: Kādas prasības jāievēro, lai papuves kopšana nebūtu pretrunā ar LAD?

Atbilde: Gan MK 01.03.2011. noteikumos Nr.173 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros”, gan MK 23.03.2010. noteikumos Nr.295 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai” ir noteikts, kas ir papuve:

Papuve – augsekas sistēmā ietverta aramzeme, kas visu veģetācijas periodu vai daļu no tā tiek kopta, lai iznīcinātu nezāles, uzkrātu barības vielas un mitrumu sausos gados. Papuves raksturīgākā īpašība ir tā, ka to ierīko uz vienu gadu un tajā nav paredzēts novākt ražu. Papuve var būt:

1) neierīkota zeme, kurā neaug neviena kultūra, bet kura reizi gadā līdz 15.septembrim tiek uzarta;

2) zeme, kas apsēta tikai tāpēc, lai ražotu zaļmēslojumu (zaļā papuve), iekļaujot visas aramzemes platības, kurās ir saglabāti labi lauksaimniecības un vides apstākļi atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr.247/2006, (EK) Nr.378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003, 6.pantam vai jaunākiem tiesību aktiem, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav daļa no augsekas.

Par papuvi nav uzskatāma platība, kurā aug koki, krūmi vai krūmu atvases. Papuve ir jākopj visu veģetācijas periodu.

Jautājums: Vai zemju atkopšana papuves laikā saglabājas kā atbalsttiesīgā platība?

Atbilde: Arī papuve ir jāapstrādā un jākopj. Ja tas tiek veikts, papuve ir piesakāma platību maksājumiem.

Jautājums: Kur var atrast padomju laikos veidotas LV augsnes kartes (smilšmāls, mālsmilts utt.)- kādreiz bija nokartēta visa LV teritorija.

Atbilde: Padomju laikos veidotās LV augšņu kartes glabājas (tiek uzturētas) VZD arhīvā. Šobrīd LLU un LU kopā ar ZM strādā pie šo karšu skenēšanas un augšņu datu vektorizēšanas projekta, kura rezultātā dati būs pieejami digitālā formātā LKS-92 koordinātu sistēmā.

Jautājums: Jautājums par platību pieteikšanu – šobrīd ja zemnieks piesaka platību, bet vēlāk izrādās, ka, piemēram, arī zemes īpašnieks to pieteicis, un miera labad zemnieks šo platību atsauc (lai netērētu lieku laiku, nebloķētu un ātrāk saņemtu pārejos maksājumus), tomēr LAD to uzskata kā  zemnieka apzinātu pārdeklarāciju un izskata soda piemērošanu. Sekas – zemnieks jau tā labprātīgi atsakās no savas apsaimniekotās platības, bet viņam par to vēl var uzrēķināt sodu.

Atbilde: Pieteikšanās platību maksājumiem ir brīvprātīga. Platību maksājumu atbalstu par lauksaimniecībā izmantojamo zemi var saņemt lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai nomnieks, kas apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Ja lauksaimnieks vēlas atteikties no platību maksājumiem it kā par labu citam lauksaimniekam, tad tas ir jāizdara pirms LAD konstatē pārkāpumu, t.i., dubulto deklarāciju.

Nākamais plānošanas periods

Jautājums: Par maksājumu tiesībām (kuras tiks noteiktas ņemot vērā zemes platības uz 2011. gadu). Kā būs situācijā, ja zemes īpašnieks ir lauzis nomas līgumu 2012. gada vasarā, jo nomnieks regulāri pārkāpa nomas līgumā atrunātos nosacījumus un noslēdz jaunu nomas līgumu ar citu nomnieku. Bijušā un esošā nomnieka starpā valda nesaskaņas un nekādu vienošanos nevarēs panākt. Kā šādā gadījuma esošais nomnieks var iegūt maksājuma tiesības par šīm platībām?

Atbilde: Šobrīd 2011.gada platību maksājumu iesniegums kā Maksājumu tiesību piešķiršanas references gads nav vēl konkrēti noteikts. Par šo jautājumu un daudziem citiem nosacījumiem, kas attiecas uz 2014-2020 vēl tiek diskutēts.

Gadījumā, ja tomēr 2011.gads būs kā references gads Maksājumu tiesību piešķiršanai un 2014.gads kā pamatmaksājumu shēmas uzsākšanas gads, tad 2014.gadā norādītajam hektāru skaitam, kā arī 2014.gada lauku atrašanās vietai nav jābūt tieši tai pašai, kā 2011.gadā.

Piemēram, 2011.gadā platību maksājumu iesniegumā bija 150 ha Zasas pagastā, bet 2014.gadā drīkstēs pieteikt 200 ha Cenu pagastā.

Jautājums: Arī par maksājuma tiesībām – kopš 2003. gada apsaimniekoja zemes platību bez nomas līguma un nekad nav iesniegts pieteikums LAD uz platību maksājumiem (zemes īpašnieks nevēlējās slēgt nomas līgumu, bet ļāva zemes platību apsaimniekot bez jebkādām līgumsaistībām). Tagad īpašnieks piekrīt slēgt ilgtermiņa nomas līgumu un līdz ar to tagad ir iespēja šo platību deklarēt platību maksājumiem. Kā šajā gadījumā var iegūt maksājuma tiesības?

Atbilde: Maksājumu tiesību piešķiršanas principi nav precīzi atrunāti. Par tiem vēl ir diskusijas. Vispārīgi runājot, ja Jūs apsaimniekojat zemi, kuru Jums ir tiesības apsaimniekot, Jūs drīkstat to pieteikt platību maksājumiem.

Gadījumā, ja tomēr 2011.gads (kad bija jāiesniedz platību maksājumu iesniegums) būs kā references gads Maksājumu tiesību piešķiršanai un 2014.gads kā pamatmaksājumu shēmas uzsākšanas gads, tad, izpildot noteiktus nosacījumus, Maksājumu tiesības varēs saņemt no Valsts rezerves.

Par platību kontrolēm

Jautājums: Platībmaksājumu iesniegumā  uzrādīta – Pastāvīgās pļavas un ganības vai sētie zālāji, piemēram,  8 ha. Šajā  zālājā  ievērojamā platības daļā blīvi mežacūku rakumi. Lauksaimnieks vasarā  lauku nopļauj,( lopbarībai  smilšaina zāle neder)  Saimnieks šos rakumus izlīdzina ar smagajām ecešām, šļūci utml. –  lauka daļa  vizuāli atgādina papuvi.  Vai jāveic izmaiņas platībmaksājumu pieteikumā?

Atbilde: Saskaņā ar MK 01.03.2011. noteikumu Nr.173 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros” 102.punkta prasībām, ja mainījušies iesniegumā norādītie dati, lauksaimnieks rakstiski informē Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi par izmaiņām iesniegumā, nepaplašinot iesnieguma datus.

Jautājums: BVDZ lauku  platību ir lielā apjomā  uzrok mežacūkas. Saimnieks ar šļūci nolīdzina rakumus, lauks vizuāli  atgādina papuvi. Vai platība turpmāk atbilstoša BVDZ? Kāda  būtu vēlamā apsaimniekotāja rīcība BVDZ uzturēšanā?

Atbilde: Meža cūku vai citu medījamo dzīvnieku radītie postījumi lauksaimniekiem nav uzskatāmi par nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļiem. Šāda situācija ir uzskatāma par nestandarta situāciju, kad pēc būtības ir pārkāpti atbalsta saņemšanas nosacījumi – ir iznīcināta atbalsttiesīgā platība (BVZ). Katrs šāds gadījums tiek vērtēts atsevišķi, ņemot vērā vairākus faktorus un apstākļus, kas izraisījuši, pieļāvuši vai veicinājuši šādas situācijas izveidošanos, kā arī vērtēti postījuma apmēri. Līdz ar to nav iespējams sniegt vienu standartsituācijai piemērotu atbildi, un katrs gadījums vērtējams individuāli.

Pēc būtības, MK 23.03.2010. noteikumu Nr.295 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai” (turpmāk – noteikumi 295) 38.5. apakšpunkts nosaka, ka bioloģiski vērtīgo zālāju nekultivē un neuzar, jo šādas darbības iznīcina esošo BVZ. Savukārt, šo pašu noteikumu 9.pielikuma 4.3.apakšnodaļas 6.punkts nosaka sankciju, kura piemērojama, ja BVZ ir iznīcināts  – to kultivējot vai uzarot, t.i., Visas saistības pārtrauc, un atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienestam atmaksā visu par konkrēto platību iepriekš saņemto atbalsta summu. Savukārt, šo noteikumu 27.1.apakšpunkts nosaka, ka atbalstu par samazināto saistību platību neatmaksā, ja saistību platība kārtējā gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada saistību platību samazinās ne vairāk kā par 20 procentiem.

Papildus, atbalsta pretendentiem ir jāņem vērā noteikumu 295 66.punktā noteiktais, ka ja iesniegumā atbalsta saņemšanai nepieciešami labojumi, atbalsta pretendents tos iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz kārtējā gada 15.jūnijam, bet pēc šī termiņa  ja atbalsta pretendents pats ir konstatējis, ka iesnieguma dati ir mainījušies, tad viņam ir tiesības rakstiski informēt par to Lauku atbalsta dienestu, nepaplašinot iesnieguma datus.

Jautājums: Bioloģiskā saimniecība. Rudens pusē meža cūkas izrakušas dabīgās pļavas. Pavasarī rakumus ar diskiem nolīdzinās un pārsēs ar  bioloģisko sēklu. Vai izlīdzinātais lauks jāizzīmē no kopējā un kāds kods būs jāraksta?

Atbilde: Ja meža cūkas ir iznīcinājušas daļu pastāvīgo pļavu un ganību (kods: 710), tad, aizpildot kārtējā gada platību maksājumu iesniegumu, atbalsta pretendentam jānorāda tāds kultūras kods, kāds atbilst konkrētajai lauksaimniecības kultūrai, kas tiek audzēta atbilstošajā laukā un platībā. Tātad, ja tas ir „aramzemē sētais zālājs”, tad kods „720”.

Atbilstoši MK 23.03.2010. noteikumu Nr.295 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai”  (turpmāk – noteikumi 295) 16.1 punktam, atbalsta pretendents izveido un uztur lauku vēsturi katram saimniecības laukam. Šajā situācijā lauksaimniekam ir jāapraksta konkrētā situācija, ka meža cūku radītu postījumu dēļ tika veiktas darbības, kuru rezultātā atbilstošais lauks sadalīts vairākās daļās, iesēta konkrētā zālāja sēkla, atbilstoši piešķirti jauni lauku numuri un kultūru kodu numuri u.tml.

LIZ

Jautājums: Saimniecībai attāls zemes gabals, pastāvīgās pļavas, ganības – mazi lauciņi mežu ielokā un vidū. Tos  dažkārt  vasarā nevar apsaimniekot sliktas pieejamības dēļ. Platībmaksājumu iesniegumā  šī LIZ  norādīta  kā platība bez atbalsta. Vai un  kāds risinājums saimniekam, ja nepaspēj līdz 15.08. platību nopļaut, bet, piemēram,  nopļauj augusta beigās?

Atbilde: Ja lauki norādīti kā platība bez atbalsta, var pļaut augusta beigās. Sankcijas netiek piemērotas.

Jautājums: Kurš pārbaudē veiktais lauksaimniecības zemes mērījums ir pareizs, jo katrreiz tas ir citāds?

Atbilde: Lauka platība dažādos gados var atšķirties, jo katru gadu lauks kaut nedaudz, bet tiek apstrādāts savādāk, piemēram, aparts vienu metru tālāk, tuvāk; ar līkumu iearts blakus kadastrā; pļava nopļauta nedaudz tuvāk/tālāk grāvim vai mežam. Uzmērīta tiek konkrētajā gadā apsaimniekotā platība, un mērījums ir atbilstošs konkrētā gada situācijai un tas ir pareizs.

Ja lauka robežas ir pilnīgi nemainīgas, piemēram, pa kupicām un tā arī tiek apstrādāts, tad platības varētu arī sakrist vai ļoti nebūtiski atšķirties, un pareizas būs abas platības. Vēlreiz vēršam uzmanību, ka mērījumiem tiek piemērota mērījuma tolerance, un, ja deklarētā platība iekļaujas uzmērītās platības tolerancē, tad tiek pieņemts, ka deklarētā platība ir pareiza, pat ja tā nedaudz atšķiras no mērījuma. Lauka tolerance tiek rādīta kontroles ziņojumā.

EPS

Jautājums: Vai EPS zīmēšanā kartēm  2013.gadā būs veikti kādi tehniski izlabojumi? (Bioloģiskie un citi lauksaimnieki, kam  ir  pirmo reizi elektroniski, jāiezīmē kartē  lauku kultūru  platības ar otro skaitli aiz komata konstatējuši, ka tas notiek  ļoti  laikietilpīgi. Piemēram, 2011.gadā lauks bija 1,34 ha,  2012.gadā  bijis grūti uzzīmēt precīzi līdzīgu  un nedaudz lielāku platību, tas prasījis vairākas stundas.)

Atbilde: Šogad pirmo gadu lauksaimniekiem tiks piedāvāta iespēja elektroniski kopēt pagājušā gada Platību maksājumu iesniegumu un lauku bloku kartes, pat, ja tās pagājušajā gadā tika iesniegtas papīra formātā un, ja laukam pagājušajā gadā ir bijusi Pārbaude uz vietas dabā un tam ir pieejams kontroles rezultāts, tad kopējot Iesniegumu, šim laukam tiks kopēts pārbaudes laikā uzmērītais rezultāts.  Kopētās kartes zīmējums vai deklarējamā lauka platība būs jāpielabo atbilstoši pieļaujamajai  lauka platības un kartes zīmējuma tolerancei EPSā.  Tolerances vērtības netiek mainītas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.  Un tās ir sekojošas :

  • laukiem, kas ir mazāki par 3 ha, brīdinājums tiek uzrādīts, ja kartes zīmējuma un deklarētā lauka platība atšķiras par 6% vai 0,03 ha. Tiek piemērota tā vērtība (% vai ha), kura izpildās pirmā.  Ja laukam ir piesaistījies brīdinājums, Platību maksājumu iesniegumu iesniegt var!
  • laukiem, kas ir mazāki par 3 ha, kļūda tiek uzrādīts, ja kartes zīmējuma un deklarētā lauka platība atšķiras par 9% vai 0,05 ha. Tiek piemērota tā vērtība (% vai ha), kura izpildās pirmā.  Ja laukam ir piesaistījusies kļūda, Platību maksājumu iesniegumu iesniegt nevar!
  • laukiem, kas ir lielāki par 3 ha, brīdinājums tiek uzrādīts, ja kartes zīmējuma un deklarētā lauka platība atšķiras par 2% vai 0,5 ha. Tiek piemērota tā vērtība (% vai ha), kura izpildās pirmā.  Ja laukam ir piesaistījies brīdinājums, Platību maksājumu iesniegumu iesniegt var!
  • laukiem, kas ir lielāki par 3 ha, kļūda tiek uzrādīts, ja kartes zīmējuma un deklarētā lauka platība atšķiras par 3% vai 1 ha. Tiek piemērota tā vērtība (% vai ha), kura izpildās pirmā.  Ja laukam ir piesaistījusies kļūda, Platību maksājumu iesniegumu iesniegt nevar!

Lauksaimniekiem, kuri Platību maksājumu Iesniegumu sniegs pirmo reizi, Iesniegumu kopēt nevarēs. Iesniegums  būs jāaizpilda no jauna un arī kartēs lauki  būs jāsazīmē no jauna.

Iesakām Platību maksājumu iesnieguma aizpildīšanu EPSā veikt savlaicīgi un ja nepieciešams konsultēties par Iesnieguma aizpildīšanu ar LAD speciālistiem pa EPSā norādītajiem tālruņiem.