Konferencē diskutē, vai par sūdzībām prasīt iemaksas un ļaut dedzināt kūlu kā Igaunijā

Zemnieku saeimas rīkotajā konferencē „Vides prasību ieviešanas veicināšana lauksaimniecības uzņēmumos” Vides ministrijas, Zemkopības ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un lauksaimniecības kontroles, konsultāciju un citu institūciju pārstāvji diskutēja par vides prasību piemērošanu, ievērošanu un kontroli lauksaimniecības uzņēmumos. Konferences laikā tika pārrunātas vairākas idejas, kā atvieglot vides prasību ieviešanu un pildīšanu zemnieku saimniecībām un pārvaldes institūcijām.

Karstas diskusijas starp valsts institūciju un lauksaimnieku pārstāvjiem izraisījās par teritoriju attīstības plānu izstrādi un ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrām uzņēmējdarbības projektiem. Projekta vadītāja Maira Dzelzkalēja: „Pieredze rāda, ka īpaši aktīvie iedzīvotāji sabiedriskās apspriešanas procesa laikā spēj likt šķēršļus uzņēmējdarbības projektiem, rakstot nepamatotas sūdzības un pieprasījumus. Līdz ar to projekti pašvaldībā var tikt noraidīti, pat, ja tiem, novērtējot ietekmi uz vidi, nav trūkumu. Uzņēmējam ietekmes uz vidi izpētes procesā jāiegulda apmēram 20 tūkstoši latu, taču nav garantijas, ka projektam galu galā šķēršļus neliks uz emocijām balstītas iedzīvotāju sūdzības.” Vairāki konferences dalībnieki ierosināja noteikt kārtību, ka sūdzības iesniedzējam nepieciešams iemaksāt noteiktu naudas summu, kas segtu pārbaudīšanas izmaksas. Tā tiktu atgriezta, ja sūdzība bijusi pamatota. Tāda prakse tiek pielietota Dānijā. Tas mazinātu destruktīvu sūdzību rakstīšanas kāri, kas grauj vietējo uzņēmēju iniciatīvas.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis Paulis Tretjakovs informēja par VUGD ierosinājumu Latvijā pārņemt Igaunijas veiksmīgo pieredzi kūlas ugunsgrēku problēmas risināšanā: „Igaunijā ir noteikts laiks, kad kūlu dedzināt drīkst. Latvijā ir vērts šo pieredzi izvērtēt, jo šobrīd paši sev radām problēmu, kas maksā pārāk dārgi. ” Arī lauksaimnieku prāt, sankcijas par kūlas degšanu ir nesamērīgi augstas.

Konferences dalībnieki atzina, ka lauksaimniekiem jāpilda milzīgs skaits normatīvo aktu un dokumentu, taču informētība par vides prasībām nav pietiekama. Nevar paļauties un zemnieku spēju visu izlasīt pašiem. Nepieciešami efektīvāki zemniekiem draudzīgi informējoši pasākumi. Nepieciešama arī birokrātijas vienkāršošana un institūciju funkciju saskaņošana, lai kontroles nepārklātos. Konferencē izsaknēja vēl vesela virkne ierosinājumu, piemēram, par mēslošanas plānu izstrādi, nodokļu un kontroļu piemērošanu, un iesaistīto institūciju pārstāvji vienojās jautājumus risināt turpmākās sarunās.

Atgādinām, ka, lai vides jutīgās teritorijas zemniekiem skaidrotu aktualitātes vides prasību jomā, Zemnieku saeima oktobrī rīkoja semināru ciklu Dobeles, Jelgavas, Bauskas un Rīgas rajonu saimniecībām. Semināros uzklausīti un apkopoti zemnieku ieteikumi un bažas par vides prasību ieviešanu.

Konference tika rīkota projekta „Vides prasību ieviešanas veicināšana lauksaimniecības uzņēmumos” ietvaros. Projekta finansētājs ir Latvijas vides aizsardzības fonds (projekta numurs 1-08/116/2007). Projekta mērķis – veicināt ES un Latvijas vides likumdošanas praktisko ieviešanu Latvijas lauku saimniecībās, īpašu vērību pievēršot Nitrātu direktīvas, integrētās piesārņojumu novēršanas un kontroles direktīvas, MK noteikumu Nr. 531 un 628 un Rīcības programmas vides jutīgai teritorijai nosacījumu ieviešanai.