Leonardo da Vinci pieredzes apmaiņas projekts „Zināšanu balstītas lēmumu pieņemšanas sistēmas lauksaimniecībā prakšu vadītājiem”

Leonardo da Vinci pieredzes apmaiņas projekta „Zināšanu balstītas lēmumu pieņemšanas sistēmas lauksaimniecībā prakšu vadītājiem” Nr. 2012-1-LV1-LEO03-03444 ietvaros tika īstenota mobilitātes vizīte Lielbritānijā 14.10.2012. – 20.10.2012., kurā piedalījās 6 Zemnieku Saeimas biedri: Maira Dzelzkalēja, Ingmārs Sniedze, Andra Balode, Aija Šneidere, Indra Eihvalde, Agris Burmistris.

Projekta mērķis – pilnveidot profesionālās zināšanas un personisko izaugsmi prakšu organizēšanā, gūstot pieredzi starptautiskā pieredzes apmaiņā Apvienotajā Karalistē uz zināšanām balstītas lēmumu pieņemšanas sistēmu īstenošanā un nodrošināšanā lauksaimniecībā.

Projekta programmā tika iekļautas lopkopības saimniecības, kuras uzņem savās saimniecībās praktikantus: Toma & Emmas Mallesonu piena lopkopības saimniecība Dorčesterā; OMSCo Bioloģiskā piena ražotāju kooperatīvs; Oksfordas universitātes saimniecība (cūkkopība, aitas un liellopi); Bioloģiskais lauksaimniecības produktu veikals; Newport saimniecība (Bioloģiskā piena ražošana); Hatton saimniecība (Bioloģiskā piena ražošana). Iepazīti arī kultūras un vēstures objekti Bath, Stonhendžā, Dorsetā, Oksfordā, Bristolē.

Indra Eihvalde: „Interesanti bija uzzināt par govju rudens un pavasara atnešanos, kura tiek realizēta bioloģiskajās saimniecībās. Saimniecības, kuras apmeklējām bija no 150 – 580 slaucamām govīm. Apmeklētajās saimniecībās bija Džersejas, Frīzijas, Šorthorņu šķirnes govis, kuru vidējais izslaukums bija 5000 -7000 kg no govs gadā, bet savukārt tauks saturs 5% un olbaltumvielu saturs 4%. Šķirnes izvēli saimnieki pamatoja ar to, ka govis praktiski ganās visu gadu un šīs šķirnes govis ir piemērotas ganīšanai. Augstais tauku un olbaltumvielu saturs nodrošina pietiekami labu samaksu par pienu. Saimniecībā, kur bija 580 slaucamās govis mērķtiecīgi pāriet no Holšteinas melnraibajām govīm uz Frīzijas un Džersejas šķirnes govīm. Nomainot govju šķirnes un turēšanas tehnoloģiju, govju brāķēšana ir samazinājusies no 30 uz 19%.

Visās saimniecībās praktizē sezonvieda atnešanos – rudens vai pavasara. Saimnieki atzina, ka pavasara atnešanās ir ekonomiskāka. Džersejas, Frīzijas un Šorthorņu govis ir neliela auguma, to vidējā dzīvmasa ir no 400 – 500 kg, kā rezultātā jaundzimušie teļi ir ar mazu dzīvmasu un govīm ir vieglas dzemdības. Pārsteigums bija tas, ka saimniecībā no 420 govīm, kas atnesās no Februāra līdz Martam, tikai 1 – 2% no teļiem nobeidzās.

Apmeklējām Oksfordas mācību saimniecību, kur pamatā pētījumi ir par dzīvnieku labturību un ilgtspējīgu ražošanu. Interesants bija pētījums par cūku nobarošana ar zāles skābbarību un soju, zirņiem vai lopbarības pupām. Nobarojot cūkas tikai ar spēkbarību pētījumos, konstatēts, ka cūkām veidojas kuņģa čūla. Izbarojot zāles skābbarību un dažādus proteīnbarības līdzekļus, kuņģa čūlas netika konstatētas, un nobarošanas ilgums bija tikai par 6 dienām garāks, kā tradicionāli nobarojot.”

Vērtīgākās atziņas bija par to ka izmantojot ekstensīvas un efektīvas uz zināšanām balstītas lauksaimniecības tehnoloģijas iespējams saimniekot veiksmīgu un gūt peļņu.  Arī praktikantus var veiksmīgi apmācīt, nepielietojot modernākās lopkopības tehnoloģijas, kā visas saimniekošanas pamatā ir ekonomiskie aprēķini un izmaksu kalkulācija.


Saistīti raksti